Līdz Cēsīm nonācis vēstījums
par jaunāko
izdoto ābeci -„Latviešu ābece”. Reizē izdots vesels latviešu valodas mācīšanas komplekts, domāts piecgadīgajiem.
Kāda izskatās “Latviešu ābece”, Cēsīs tagad
stāsta ceļojošā izstāde ar Ainas Tobes ilustrācijām, apskatāma RPIVA Cē-su filiāles
auditorijā.
Filiāles vadītāja Mārīte Raudziņa pēc “Latviešu ābeces” atvēršanas svētkiem, kas
janvārī notika Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, autores aicināja arī uz Cēsīm,
kur no visas Vidzemes satiekas studenti,
lai
apgūtu pedagoga profesiju, pilsētu, kurā pirmsskolas mācību iestādes uzņēmīgi iekļauj jaunas, saistošas idejas.
Mēneša laikā, kopš sākusies jaunās ābeces,
tai izstrādāto darba lapu, pasaku un dziesmu kompaktdisku popularizēšana,
veicies labi. Arī studentes,
novērtējušas lielisko mācību materiālu, grāmatnīcās to pērk. Daļa jauno ābeču kopā ar komplektiem pirkti, lai sūtītu latviešu ģimenēm ar maziem bērniem uz Rietumeiropu un Ameriku. Projekta “Latviešu ābece” vadītāja un līdzautore Solvita Lodiņa teic, ka biedrībai “Kustība par latvisku kultūru izglītībā” (KLKI), kura ir klajā laidēja, jau jādomā par papildmetienu.
“Esam radījuši latvisku, etniskajā kultūrā balstītu, ar integrētu izglītības saturu veidotu ābeci,” par biedrības KLKI pirmo veikumu
stāsta Ilze Šulte, biedrības valdes locekle, Siguldas
novada Jaunrades centra direktore. Ideja par šāda mācību materiāla veidošanu entuziastu grupai Vidzemē nobriedusi pirms pieciem gadiem. Toreiz iepazīti Guntas Siliņas doktora disertācijas secinājumi, tie
rādījuši dramatisku ainu. Lielā mērā no skolu mācību materiāliem, tajā skaitā modernajām ābecēm, pazudusi latviešu kultūra, to aizstājot ar pasaulē zināmiem tēliem un piemēriem. Kamēr atbildīgās ministrijas un arī Saeima to nav aptvērusi, aktīvisti sākuši darbu. Nu arī rezultāts.
Latviešu valodas mācību komplekts veidots sabiedriskā kārtā ar uzņēmēju, bet bez valsts atbalsta, toties ievērojot valsts noteiktās vadlīnijas pirmsskolas mācību iestādēm.
Piedāvājums ir labi pārdomāts, to liecina tas, ka
komplektā
līdz ar ābeci
ir arī lapu albums – paraugi un iespēja bērnam pašam rakstīt, kā arī audio komplekts ar astoņiem diskiem sērijā “Pasaku un dziesmu pūralāde”. Tajā dzirdamas 28 latviešu tautas pasakas, 11 stāsti un 67 dziesmas. Vecmāmiņas lomā iejutusies un vecmāmiņas balsī pasakas lasa cēsniece Elga Broka. Dziesmas iedziedājuši Latvijā pazīstamu folkloras kopu dalībnieki, arī Daces Balodes vadītā kopa “Dzieti” Cēsīs.
Jau rit
darbs pie ābeces radīšanas sešgadīgajiem. Tās pūralādei
uzfilmētas
leļļu video filmas par amatu meistariem un
leļļu filmas par gadskārtu ieražu svētkiem, izstrādāti dažādi koka pužļu veidi ar etnogrāfiskajiem rakstiem, lai bērni mācītos arī matemātiku, konstruēšanu.
Mairita Kaņepe
Komentāri