Ministru kabinets par novadu jauno karti lems sēdē 4.septembrī. Viens no ierosinājumiem ir Cēsu pilsētai piešķirt republikas pilsētas statusu.
“Cēsīs deputāti līdz šim nav diskutējuši par ierosinājumu administratīvi teritoriālās reformas gaitā pašvaldībai iegūt republikas pilsētas statusu,” publiski izteicies pilsētas domes priekšsēdētājs Gints Šķenders, piebilstot, ka Cēsīs ir daudz sakārtojamu jautājumu, iesāktu procesu un projektu, tāpēc pagaidām nav svarīgi paplašināt pilsētas teritoriju. “Šāda jauna statusa iegūšana nemainīs pilsētas ikdienu.” Cēsis tāpēc zināmā mērā atturoties no apkārt notiekošās karstās diskusijas par to, kādam būt Cēsu novadam.
Pilsētas pašvaldības pēdējais lēmums saistībā ar reformu ir veidot darba grupu, lai sāktu apvienošanās projekta izstrādi kopā ar tām pašvaldībām, kas vēlas veidot Cēsu novadu.
Jau pirms kāda laika vēlmi apvienoties Cēsu novadā izteikušas 12 rajona pašvaldības – Drustu, Dzērbenes, Taurenes, Skujenes, Vaives, Zaubes, Nītaures, Kaives, Veselavas, Liepas un Mārsnēnu. Tikai Vaives pagasta teritorija robežojas ar pilsētu. Nesen kļuvis zināms, ka Vaives pagasts mainījis savu nostāju par apvienošanās iespēju.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas mājas lapā šonedēļ ievietotā pārskata tabula par administratīvi teritoriālās reformas iedalījuma projektu liecina, ka Cēsu novadā piedāvā apvienot 13 pašvaldības – Amatas novadu, Cēsu pilsētu, Raiskuma, Dzērbenes, Kaives, Liepas, Mārsnēnu, Nītaures, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Veselavas un Zaubes pagastu.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs ir izteicies, ka, ministriem balsojot, tiks izšķirts, vai veidosies Cēsu novads pašreizējā rajona robežās, vai arī pilsētai piešķirt republikas pilsētas statusu.
