Kāpostu skābēšanai rudenī pievēršas gan lielāki, gan mazāki ražotāji. Vaives pagasta zemnieku saimniecība “Brīvnieki” galvenokārt nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu un pārstrādi. Saimnieks Jānis Basēvičs teic, ka šoruden jau paguvis ieskābēt vairāk nekā trīs tonnas kāpostu.
“Brīvniekos” kāpostu skābēšana uzsākta jau septembrī.
Saimniecībā to dara jau 20 gadu pēc tradicionālas, gadu gaitā pārbaudītas receptes. “Kāpostus skābēju pats, neiešu jau atklāt firmas noslēpumu,” pajoko “Brīvnieku” saimnieks, piebilstot, ka galvenais skābēšanai izmantot tieši šim mērķim paredzētās kāpostu šķirnes. “Ir jāzina, ko skābēt un kad. Daudzi nopērk veikalā kāpostgalvu un brīnās, ka tie skābētie sanāk rūgti vai sausi,” viņš saka.
Pērn “Brīvniekos” kāposti audzēti pusotra hektāra platībā, taču noiets nav bijis gaidītais, daudz palicis pāri. “Ražošanas izmaksas ir augstas, tāpēc jārēķina līdzi, ko un cik var audzēt. Galvenais, lai visu būtu iespējams realizēt,” teic Basēvičs un piebilst, ka šogad kāposti stādīti aptuveni trešdaļā hektāra, no tiem daļu izaudzētā skābē saimnieks pats, daļu kāpostu nopērk zināmi klienti.
J.Basēvičs norāda – ja būtu zinājis, ka daudziem šogad kāposti nepadosies, būtu tos audzējis vairāk. “Raža šogad mani izglāba. Lai gan platības nebija lielas, kāposti padevās labi,” tā J.Basēvičs. Agrāk saimnieks kāpostus ēvelējis ar rokas ēveli, nu jau sešus gadus šo darbu aizstāj elektriskā, ar kuru trīs, četrās stundās var sasmalcināt 200 līdz 300
kilogramus kāpostu.
Parasti divās nedēļās produkcija ir gatava tirgošanai. “Brīvnieki” skābētos kāpostus realizē Cēsu tirgū. Pērn produkcija piedāvāta arī vietējiem veikaliem, bet šogad tik vien būšot, kā saražoto iztirgot līdz janvārim. “Divas tonnas skābētu kāpostu jau pārdots. Skābēju periodiski, pēc pieprasījuma. Līdz Jaunajam gadam izdodas visu iztirgot. Noiets manāmi palielinās decembrī, kad svaigo dārzeņu piedāvājums sarūk. Ja salīdzina, kā bija agrāk, jāsaka -tirgū iepērkas arvien mazāk cilvēku. Lielveikali izkonkurē, turklāt samazinās arī pirktspēja,” domās dalās J.Basēvičs.
Skābētus kāpostus vēsturiskajā Cēsu rajonā gatavo vēl citi ražotāji. SIA “Līgatnes ābele” skābēt kāpostus sāka šomēnes. Valdes priekšsēdētājs Leonīds Likums stāsta, ka apjomi ir nelieli.
„Skābējam pēc pieprasījuma, mēnesī pāris reižu. Produkciju lielākoties realizējam ēdināšanas uzņēmumiem skolās, bērnudārzos, slimnīcā. Uzpircēji ir gan Rīgā, gan Cēsu pusē,” saka L.Likums un piebilst, ka skābēšanā galvenokārt nonāk nestandarta kāpostu galviņas, kas nav piemērotas realizēšanai citā veidā. “Tā varam visu izaudzēto maksimāli realizēt. Kāpostu skābēšana mums ir izdevīga, jo visu izaudzējam paši, jāiepērk tikai sāls,” saka L.Likums.
Stāstot par kāpostu skābēšanas grafiku, L.Likums atzīst, ka, šo produktu gatavojot, uzņēmumā ņem vērā arī Mēness fāzes. „Cenšos neskābēt kāpostus dienā, kad mainās fāzes. Vecā mēnesī skābēti kāposti būs mīksti, tie der tikai ātrai apēšanai. Arī pavisam jaunā mēnesī nav ieteicams skābēt, tad kāposti paliek cieti arī vārot,” stāsta L.Likums.
Tam piekrīt arī Nītaures pagasta zemnieku saimniecības “Lušēni” īpašniece, bioloģisko saimniecību kooperatīvās sabiedrības “Zaļais grozs” dalībniece Gaida Krūmiņa, kura ar kāpostu skābēšanu pārdošanai nodarbojas jau sešus, septiņus gadu.
“Mums visi kāposti jau saskābēti. Šogad ieskābēts vairāk nekā pērn, ap tonnu. Tagad problēmas sagādā uzglabāšana, nav piemērotu telpu,” norāda G.Krūmiņa sakot, ka gatavā produkcija nonāk vairākos Rīgas veikalos, tostarp dažos lielveikalos. “Rīgā ir labāks noiets. Cēsīs nav pieprasījuma. Turklāt bioloģiskā produkcija ir dārgāka. Daudziem cilvēkiem pašiem viss izaug dārzā. Kas nav slinks, tas skābē arī kāpostus.”
Kāpostu skābēšana pašlaik rit
arī Amatas novada uzņēmumā SIA „Āraišu siltumnīcas”. „Katru gadu strādājam pie ražošanas apjomu palielināšanas,” norāda „Āraišu siltumnīcas” valdes priekšsēdētājs Džordžs Veldre. Viņš saka, ka pieprasījums pēc skābētiem kāpostiem ir labs. “Sadarbojamies ar klientiem Cēsīs, Rīgā un citviet, ” saka Dž. Veldre un vērtē, ka šogad kāpostu raža ir krietni padevusies.
Ilze Fedotova
Komentāri