Vaives pagasta iedzīvotājus Cēsu novada pašvaldība aicināja uz tikšanos. Jau ilgāku laiku pagastā klīda dažādas runas par Kaķukroga nākotni. “Runā dažādi, it kā pārdošot, kāds gribot pirkt zāli. Neko konkrētu jau neviens nezina. Vai tiešām te vairs nebūs Amatu mājas,” pirms tikšanās ar domes vadību un speciālistiem “Druvai” teica vaivēniete Veldze Sproģe un piebilda, ka neesot arī ticības, ka iedzīvotāju viedokli ņems vērā.
Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītāja p.i Atis Egliņš – Eglītis ieskicēja, kāds Cēsu novads izskatās pirms gaidāmās administratīvi teritoriālās reformas, kādi ir novada pašvaldības plāni un padarītie darbi.
“Klientu servisa attīstība ir saistīta ar Vaives pagasta pārvaldes pārvietošanu uz Rīdzenes bibliotēku. Bibliotēka nav tikai grāmatu krātuve, bet arī pakalpojumu saņemšanas vieta. Bibliotēka ir tuvāk cilvēkiem, un svarīgi, lai vienādu servisu var izmantot gan Cēsīs, gan Vaivē. Pašvaldība grib nevis samazināt, bet paplašināt iedzīvotājiem pieejamos pakalpojumus,” stāstīja A.Egliņš – Eglītis. Tad arī vaivēnieši uzzināja, ka no 2.septembra Vaives pagasta pārvalde būs Rīdzenē, tur klientus pieņems arī sociālie un bāriņtiesas darbinieki.
“Kaķukrogs paliek pagasta pārvaldes pārziņā, un svarīgi, lai te tiktu uzturēta dzīvība, mēs nedrīkstam pazaudēt šo interesanto namu,” uzsvēra pašvaldības administrācijas vadītāja p.i. Patlaban tiek izvērtēti trīs varianti: Kaķukrogs nonāk Cēsu Kultūras un Tūrisma centra pārziņā, un tiek stiprināta amatniecības attīstība un kultūras dzīve; Kaķukrogā nekas nemainās; to nodod kādai NVO, kas spēcina radošās industrijas un veido kultūras vietu. Oktobrī jābūt skaidram, kuru modeli izvēlēties.
Vaivēniete Rudīte Petrova pauda bažas, vai lēmējvara ir padomājusi, ka laucinieks atšķiras no pilsētnieka un viņam ir grūti pieņemt pārmaiņas. “Kāda būs saruna ar sociālo darbinieku bibliotēkā, kur vienmēr ir cilvēki. Kāpēc izjauca sociālo dzīvokli un tas stāv tukšs? Cilvēkam ir vajadzīga komunikācija, jo viņš nav robots. Padomājiet par cilvēkiem! Vecie cilvēki ir pamesti,” sacīja vaivēniete Inta Ezerniece un uzsvēra, ka iedzīvotāji nāca uz pagasta pārvaldi un uzzināja jaunumus. Tie, kuri neizmanto bibliotēku, tur arī neies.
Visskaļāk izskanēja vaivēniešu pārmetums, kāpēc viņiem agrāk nav izstāstīts, ka pārcels pagasta pārvaldi un cik tas lietderīgi. “Simts gadus Kaķukrogā bijusi pagasta vara, iedzīvotājiem nezinot, tā tiek pārcelta,” teica kāda vaivēniete.
Novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs skaidroja, ka mēnesī pagasta pārvaldē Vaivē tiek saņemti ne vairāk kā pieci iesniegumi. Sociālais dienests jau divus gadus klientus pieņem Rīdzenes bibliotēkā. Klientiem būs nodrošināta konfidencialitāte. “Pēdējos gados ēkā ir ieguldīti gan pašvaldības, gan projektu nauda. Vai tā izpaužas pašvaldības neieinteresētība? Ar divu pagasta pārvaldes telpu pārcelšanu uz Rīdzeni tiks sagrauts tas, kas te ir?” jautāja J.Rozenbergs un vērsa uzmanību, ka bibliotēkas telpas bija jāremontē un tas ir tikai lietderīgi, ka tajās būs pieejami vēl citi pakalpojumi. Arī Sociālā dienesta pieredze rādot, cilvēkiem ērtāk doties pie speciālistiem Rīdzenē vai Cēsīs, nevis Vaivē.
Lauku attīstības speciāliste Evija Atvara informēja, ka, piesaistot ES finansējumu, šogad Kaķukroga zāles skatuvei tiks sagādāts jauns ietērps un mehānisms, kā arī digitālās klavieres par 14 tūkstošiem eiro. To dzirdot, zālē atskanēja aplausi.
Iedzīvotāji pauda satraukumu – ja ēkā nebūs pagasta pārvaldes un kolektīvu mēģinājumi, darbošanās Amatu mājā nenotiek katru dienu, kā tiks nodrošināta apkure. Irēna Egle vērsa uzmanību, ka ansambļa vadītājai ne reizi vien nācies klavieres spēlēt cimdos. Ja nav apkures, arī aprīkojums bojājas.
Vaives pagasta kultūras dzīves vadītāja Lāsma Dene atgādināja, ka līdz šim kultūras dzīve bijusi balstīta tradīcijās. “Esam attīstījuši Amatu māju. Kā būs turpmāk, redzēsim,” viņa teica, bet kāda vaivēniete piebilda, ka diemžēl, lai pagastā rīkotu kādus pasākumus, naudas nav. To dara entuziasti, aktīvie cilvēki, kuri paši nevar baudīt svētkus.
Cēsu Kultūras un Tūrisma centra vadītāja Andra Magone uzsvēra: “Dzīve neapstāsies. Kaķukrogu ir iespējams attīstīt kā tradicionālās kultūras vietu. Nevienam nekas netiks atņemts. Mēs zinām, ka ir problēmas ar apkuri, ūdeni. Tuvākajā laikā rīkosim diskusijas, kā šo namu piepildīt, lai nebūtu tā, ka nedēļu tas stāv tukšs un to nekurina. Meklēsim risinājumus kopā, lai to, kas ir, papildinātu.” Savukārt A.Egliņš – Eglītis atgādināja, ka pašvaldības budžetā finansējums Kaķukroga uzturēšanai tiek saglabāts.
“Kaķukrogs netiek ne pārdots, ne iznomāts, ne dāvināts, ne prihvatizēts. Tas paliek tautas kultūras funkcijai. Pagasta pārvaldes telpās var attīstīt amatnieku darbnīcas. Te ir iespējas stiprināt kultūras tradīcijas,” sacīja novada domes priekšsēdētājs un piebilda, ka Rīdzenē būs pieejami visi nepieciešamie pakalpojumi.
Tikšanās laikā daudz laika tika veltīts spraigai sarunai par pagasta ceļiem, to stāvokli. Izskanēja daudz pārmetumu par to uzturēšanu. Tā kā šovasar rekonstruē Vidzemes šosejas posmu no Rīdzenes līdz Bērzkrogam, atjauno caurteku pie Bānūžiem, daudzi autovadītāji izvēlas braukt caur Rāmuļiem, Mežmaļiem. “Rāmuļi – Krustakrogs greiderē tikai dažus kilometrus, interesējos, kāpēc, saņēmu atbildi, ka ceļš ir tik slikts, ka to nevar greiderēt. Divos kilometros uzbēra granti, tas viss. Tagad pa šo ceļu ir ļoti intensīva satiksme. Ceļš uz Sostēm nebūs izbraucams. Vienu remontē, citu sabojā, vai tas pareizi,” stāstīja Dzintars Eglis. Arī par ceļu uzturēšanu ziemā bija daudz iebildumu, jo daudzkārt nācies braukt pa spoguli. Domes vadība solīja lielāku uzmanību veltīt ceļu uzturētāja darbam.
Vaives pagasta iedzīvotāji nevar sagaidīt, kad sāks rekonstruēt ceļu caur Veismaņmuižu. A.Egliņš – Eglītis skaidroja, ka šomēnes beigsies trešais iepirkums būvdarbu veikšanai un cerams, ka tad būs skaidrs, kurš rekonstruēs. “Pirmajā iepirkumā tika piedāvāta pārāk augsta cena, otrajā bija problēmas ar būvnieku kvalifikāciju. 380 tūkstošus eiro var saņemt no ES naudas, pirmajā piedāvājumā būvnieki prasīja 640 tūkstošus eiro. Pašvaldībām iespējas paņemt kredītu šogad ir ierobežotas, bet budžetā tādas naudas nav. Otrajā iepirkumā cena bija mazāka, taču būvniekiem nebija kārtībā dokumentācija. Ceļa seguma dubultā apstrāde no projekta ir izņemta, tie ir ap 50 tūkstošiem eiro. Nevaram to atļauties. No projekta neatteiksimies, tas jāīsteno divu gadu laikā,” klāstīja domes priekšsēdētājs.
Antra Gabranova tikšanās noslēgumā uzsvēra: “Par ceļiem taisnība, cik, braucot uz Rāmuļiem, neesmu domājusi, kaut tik neiebrauktu grāvī. Ja arī ziemā tika tīrīts, tad ļoti slikti. Veismaņu ceļu sakārtos, jo mēs neliksimies mierā. Tas, ka Kaķukrogā ir Amatu māja, ir ieguvums. Vaives iedzīvotāju nav daudz, bet viņiem vajag vietu, kur sanākt kopā. Un Kaķukrogs pulcē cilvēkus. Tas, ka nākam kopā un runājam, ir būtiskākais. Saruna būtu mierīgāka, ja jau iepriekš būtu pateikts, ka pagasta pārvaldi pārcels un Rīdzenē būs tas, Kaķukrogā tas,” viedokli pauda vaivēniete un atgādināja, ka pārmaiņās allaž kaut kas tiek iegūts un kaut kas zaudēts.
J.Rozenbergs apsolīja, ceļiem tiks pievērsta lielāka uzmanība. Viņš arī aicināja pagasta iedzīvotājus – ja ir kādi jautājumi, kas neskaidrs, jāziņo pašvaldībai, speciālisti atbrauks, paskaidros. “Varat rosināt sapulces. Baumas, runas, pārpratumi izplatās, bet svarīga taču ir patiesība,” teica novada domes vadītājs.
Komentāri