Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Jūlija, Džuljeta

Kājas jātur siltas

Sarmīte Feldmane
00:00
01.03.2022
58
Vecpiebalgas Zekes

Vecpiebalgas rokdarbnieces, tuvākas un tālākas apkaimes adītājas aizvien vairāk ieinteresē par zeķu adīšanu. Vasarā jau tradicionāls ir konkurss “Mācies, meitiņ, zeķi adīt” un lekcijas par zeķu adīšanu. Tagad, ziemā, adītājas pilnveido zeķu adīšanas prasmes.

“Pirms diviem gadiem piedalījāmies pašvaldības projektu konkursā    “Dažādosim savu ikdienu” un saņēmām finansējumu piecu nodarbību rīkošanai. Iero­bežojumu dēļ nekas nedrīkstēja notikt. Tagad tiekamies trešajā nodarbībā,” pastāsta Vecpiebalgas audēju kopas dalībniece Benita Zvejniece un piebilst, ka interese ir liela, taču nodarbībās var piedalīties ne vairāk kā 20 adītājas, lai pasniedzēja varētu katrai vajadzīgo paskaidrot. “Adītājas ir radošas, katrai ir zināmas prasmes un vēlēšanās iemācīties ko jaunu. Gan jau arī nākamajai ziemai radīsies kāda ideja, ko kopā mācīties,” teic B.Zvejniece.

Uz nodarbībām Vecpiebalgā brauc arī čaklākās zeķu adītājas no Vaives. Ar ko zeķes atšķiras Vecpiebalgā un Vaivē, precīzāko atbildi dod B.Zvejniece: “Ar valkātājiem.”    Vaivēniete Inta Ezer­niece pastāsta, ka zeķu adīšanā atšķirības ir starp reģioniem, bet Vaive un Piebalga ir kaimiņi.

“Meitas aizprecējās, atnesa savas tradīcijas. Agrāk jau, kā adīja vecmāmiņa, tā adīja mazmeita,” atgādina Valda Zaļaiskalna.

Citāds papēdis, elfu jeb rūķīšu zeķe, zvaigžņveida noraukums,      nepabeigtu kārtu papēdis rievotajā adījumā, slinkie zeķu raksti, nocelto valdziņu rakstiņi    līdz 20 un vēl citi padomi lasāmi mācību materiālos.

“Adām dažādi:    no dzijas, kas nedilst, no dzijas, kas    sakrāsota dažādās krāsās. Tas dod iespēju arī iesācējam radīt brīnišķīgas lietas, jo kļūdas neredz, arī to, ka nevienāds adījums. Zeķi var sākt adīt no purngala, no papēža, šķērsām. Zeķu adīšana ir populārākā, un, ja vēl ir smalka un silta dzija, kur nedaudz klāt sintētika, tā ir izturīga dzija, adatas tādas, kas pašas adās, tad lielāku prieku nevajag,” saka nodarbību vadītāja Vecpiebalgā, studijas “Irbi” vadītāja Baiba Pilāne.    Viņa arī uzsver, ka katra rokdarbniece zina suitu zarainās jeb zārdainās zeķes, Rucavas robiņus.    “Vidzemes pusē adījumiem ir gaumīgs krāsu salikums, svītrainas zeķes. Pierasts, ka zeķes bija baltas ar košāku valnīti, bet zeķēm jau neizmantoja labāko vilnu, tās bija ikdienas valkāšanai, un noderēja pelēcīgāka dzija,” pastāsta B.Pilāne un uzsver, ka diemžēl latviešu zeķu adīšanas tradīcijas ir maz pētītas. Igauņiem ir 30 dažādu papēžu adīšanas veidi, nevar būt, ka latviešiem nebija, tikai nav apzināts.

“Zeķu adīšana ir populārākā tāpēc, ka top vispraktiskākais adījums, kas nepieciešams ikdienā.    Ja patrenējas, kā saku, – trakajām zeķēm no daudzkrāsu dzijas -, tad var ķerties    klāt etnogrāfiskajām, pētīt grāmatās. Tas jau ir cits līmenis,” saka B.Pilāne un ar gandarījumu atzīst, ka ada visas paaudzes. Nav izpētīts, cik daudzas adītājas ada pie televizora, bet tādu ir ļoti daudz.

Adītājas atklāj, ka nodarbībās apgūst ko jaunu, pēc tam mājās trenējas, kamēr sanāk. “Adīšu to zvaigžņveida noraukumu, kamēr mācēšu bez skatīšanās, tad adīšu ko citu,” atklāj Guna Muceniece, bet B.Zvejniece piebilst, ka, apgūstot dažādus sīkumus, tos saliekot kopā, rodas kas interesants. “Adītājas iedvesmojas no interneta, tur var atrast daudz līdz šim nezināma, pamēģināt. Taču satikties ir kas cits, jo skolotāja uzreiz parāda, kur esi kļūdījies,” pārdomas izsaka B.Zvejniece.

Vecpiebalgā iemācīties ko līdz šim ikdienā neizmantotu    brauc ne viena vien pieredzējusi adītāja. Anita Feldmane pirms pāris gadiem pa ziemu noadījusi 140 pārus zeķu.    “Man patīk adīt parastās zeķes un tajās ieadīt kādu krāsainu akcentu. Interesanta ir zeķu dzija, kad nezini, kā krāsas beigās sakritīs un kas veidosies. Pēdējā laikā mēģinu dažādus valnīšus, papēdi gan adu parasto, jo tas iznāk biezāks un tik ātri nedilst,” pieredzē dalās A.Feldmane un piebilst, ka pa vakaru viena zeķe tiek noadīta. Ja nu akurāt kāds iztraucē, tad pa diviem vakariem viena noteikti. V.Zaļaiskalna ar lepnumu atklāj, ka Ziemassvētku dāvanām noadījusi 21 zeķu pāri un jaunā paaudze kārtīgas vilnas zeķes valkā čību vietā pa istabu.

“Ar zeķēm ir tā – ātri sāk un ātri beidz, un vienmēr kādam vajag,” uzsver    Dace Marauska, bet Lel­de Burdaja pauž pārliecību, ka ir labi, ja kāds pamudina iemācīties ko jaunu.

“Adu, bet man vēl ļoti daudz jāmācās. Ja nebūtu šo nodarbību, kā māku, tā arī turpinātu. Esmu daudz noderīga un interesanta apguvsi,” teic Lelde.

Aprīlī, kad būs beigušās mācības, Vecpiebalgas kultūras namā būs zeķu izstāde.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sākusies Nītaures pamatskolas ēkas pārbūve

00:00
17.02.2025
5

Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas kolektīvam šis mācību semestris sākās ar pārmaiņām. Skolas ēkā notiek vērienīgi remontdarbi, kopš  6.janvāra mācības ir pagastmājas telpās. “Telpas apsekoja kontrolējošās iestādes un atzina, ka tās izmantojamas mācību darbam. Skolēnu brīvlaikā notika pārcelšanās. Lai to izdarītu , strādāja skolotāji, bērnu vecāki, palīdzēja apvienības pārvaldes darbinieki, zemessargi,” stāsta pamatskolas direktore Gunta […]

Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

00:00
16.02.2025
17

Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
38
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
174
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
145
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
45
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
4
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
22
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
49
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi