Kāds būs nekustamā īpašuma nodoklis, kā tikt galā ar latvāņiem, ja kaimiņi savu teritoriju nekopj, un vai vienotā centralizētā ūdens apgādes tarifa paaugstināšana novadā dažu gotiņu turētājiem neliks pārdomāt, cik šis rūpals atmaksājas. Tādi bija galvenie akcenti Kaives pagasta iedzīvotāju sarunā ar Cēsu novada domes vadību.
Ne satraukums, tomēr jautājums bija arī par ģimenes ārsta pieejamību tuvākajā nākotnē, jo speciālists, kurš patlaban rūpējas par kavēniešiem, plāno beigt aktīvo darbu.
Interese par tikšanos ar vietvaras pārstāvjiem nebija liela, zālē varēja saskaitīt ap desmit vietējo. Zemnieks Didzis Riža sacīja, ka uz tikšanos atnācis tikai tāpēc, ka pie pagastmājas ieraudzījis vairāk automašīnu nekā parasti. “Es gan avīzes nelasu un sociālajos tīklos arī neskatos,” zemnieks, kā sevi attaisnodams, teica.
Vairākiem bija svarīgi saprast, vai nekustamā īpašuma nodoklis šogad varētu būt lielāks, īpaši runājot par graustiem, ēkām, kas nav piemērotas izmantošanai. Domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs pastāstīja, ka vēl līdz 2025.gadam kadastrālās vērtības būs nemainīgas, tāpēc arī nodoklis nepaaugstinās, un piebilda, ka paziņojumi par aprēķināto summu jau tiek izsūtīti. Un arī par degradētajām būvēm nodokļa paaugstināšana nebūs pirmais pasākums, kā gādāt, lai šie īpašumi tiktu sakopti. Domes izpilddirektore Līga Bukovska skaidroja, ka pašvaldība sazināsies ar šādu būvju īpašniekiem, aicinās apsvērt, kā situāciju uzlabot, un par plānotajiem pasākumiem informēt pašvaldību. Vietvara pēc laika vērtēs paveikto, sarunas ar degradēto objektu saimniekiem turpināsies.
Ja dažs kaivēnietis bija noraizējies, cik būs jāmaksā par viņa īpašumu esošo veco būvi, D.Riža stāstīja par situācijām, kurās būtu vērts par graustiem rēķināt lielāku nodokli. “Lielas firmas nopērk zemi, uz kuras ir sabrukušas būves, platību iznomā, aizvien paaugstina nomas maksu, bet par sagruvušajām celtnēm neliekas ne zinis. Tādi lai tik maksā,” sacīja D.Riža. Saruna ievirzījās arī par nodokli būvēm, kas termiņā nav nodotas ekspluatācijā.
Savukārt ciemata iedzīvotāji, kuri tur lopus un izmanto centralizēto ūdens apgādi, noraizējušies par šī pakalpojuma vienoto tarifu, kas novadā stājās spēkā no 1.februāra. Tas ir augstāks, nekā kaivēnieši maksāja līdz šim, kaut joprojām ir zemāks par faktiskajām pakalpojuma izmaksām.
Lauma Priedenfelde vērtēja, ka cilvēki, kas dzīvo pagasta centrā, būs spiesti rēķināt, vai vairs atmaksājas turēt mājlopus. Dzīvnieki jādzirda, govs dienā izdzer litrus 50. Kad sākas siltais laiks, dzirdināšanai var izmantot vaļējas ūdenstilpes, bet ziemā nav daudz iespēju. Tāpat jāmazgā slaukšanas un piena glabāšanas aprīkojums. Priedenfeldu ģimene kopj piecas piena govis, pienu iepērk kooperatīvs “Drusti”. L.Priedenfelde pastāstīja, ka tas ir labs atspaids ģimenei, abiem ar vīru pensijas mazas. “Pašiem ir arī piens, krējums, biezpiens, vēl bērniem varu iedot,” sacīja saimniece un piebilda: “Nežēlojos. Jākustas, jādarbojas. Gan būs labi.”
Runājot par pašvaldības grantu latvāņu ierobežošanai, D.Riža pauda, ka sarežģīti izmantot šo atbalstu. “Es savu platību sakopju, bet kaimiņos pie mūsu robežas latvāņi turpina augt un ziedēt. Nekā nevaru garantēt, ka manā teritorijā tas latvānis neienāks,” atzina zemnieks.
Atsaucīgi kaivēnieši uzklausīja domes priekšsēdētājas vietnieces Ineses Suijas-Markovas stāstīto par Cēsu novadu kā vienu no Latvijā pirmā bioreģiona dalībniekiem. Tā kodols ir bioloģiskā lauksaimniecība. Novadā, Piebalgas pusē un arī Kaivē, saimniekot pēc šādiem principiem izvēlas daudzi. Tomēr L.Priedenfelde atzina, ka bioloģiskajai saimniekošanai uzliktās prasības bijušas pārāk smagas. “Savulaik bija sertificēta saimniecība. Visu laiku ļoti daudz papīru, daudz pārbaužu, cik maz vajadzēja, lai kādā sīkumā zemnieks kļūdītos, ” atzina L.Priedenfelde. Bet, runājot par pēdējā laika publisko satraukumu, ka zemniekiem uzlikta pārāk sarežģīta pārskatu iesniegšana, D.Riža pauda pretējo – strādāt traktorā, ar viedtālruni fiksēt vajadzīgo esot pat vieglāk, nekā pildīt iepriekšējā perioda pārskatus. “Ja vien ir internets,” skanēja no zāles.
Interneta pārklājuma kvalitāte iespaido arī sadzīviskas, bet neatliekamas lietas. Piemēram, sabiedriskā transporta izmantošanu. Kāda kaivēniete atzina: “Vienmēr jābūt kabatā skaidrai naudai, citādi nez vai varēsi aizbraukt.”
Kaivēnieši interesējās arī par lauku skolu, tajā skaitā Skujenes skolas nākotni, noklausījās pašvaldības stāstīto par ieguldījumiem Vecpiebalgas apvienības teritorijā, kurā iekļaujas arī Kaives pagasts. Sanākušie uzzināja, kādas iespējas iesaistīties pašvaldības finansētos projektos vietējās dzīves pilnveidošanai.
FAKTI
Kaives pagastā 2022.gadā bija 283 iedzīvotāji, tajā skaitā
- līdz 15 gadiem – 28
- 15 līdz 64 gadi – 198
- 64 un vairāk – 57
Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
Komentāri