Pēdējā laikā augusi cilvēku ieinteresētība par holesterīnu. „Kas tas ir? Kā izpaužas tā labvēlīgā vai kaitīgā ietekme? Kā noskaidro, kāds ir mans holesterīna līmenis asinīs? Šie ir tie jautājumi, kurus visbiežāk uzdod,” saka Cēsu veselības aprūpes centra ģimenes ārste Anita Berga.
Kas tad īsti ir holesterīns? Holesterīns ir organismam vajadzīga, taukiem līdzīga viela, un tas ir asinīs visiem cilvēkiem, jo organisma normālai funkcionēšanai holesterīns ir ļoti nepieciešams. Lielāko daļu holesterīna ražo aknas no uzņemtiem trekniem pārtikas produktiem, galvenokārt no treknas gaļas, bet īpaši piena taukiem. Organismā parasti holesterīns ir pietiekošā daudzumā, tā trūkums praktiski nekad nav novērojams, bet, ja tā līmenis ir paaugstināts, tas var sākt izgulsnēties asinsvados un līdz ar to var izraisīt asinsvadu slimības. Epidemioloģiskie pētījumi par iedzīvotāju sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem liecina, ka Latvijā vismaz 65% vīriešu un 62% sieviešu asinīs ir paaugstināts holesterīna līmenis. Savukārt no sirds un asinsvadu slimībām gadā mirst apmēram 18 000, kas ir 55%-56% no kopējā mirušo skaita Latvijā, liecina Latvijas Veselības ministrijas statistika.
Par holesterīna līmeni ir jāinteresējas pie sava ģimenes ārsta. Analīzi veic pacientam tukšā dūšā pēc 9 – 12 stundu atturēšanās no ēdiena. Normāls kopējā holesterīna līmenis ir zem 5 mmol/L (milimoli litrā), bet zemā holesterīna – zem 3,0 mmol/L. Kopējā holesterīna līmeni 5,0-6,0 mmol/L var uzskatīt par robežlīmeni, kura kaitīgumu novērtē individuāli atkarībā no citiem riska faktoriem (paaugstināts asinsspiediens, cukurslimība, aptaukošanās, smēķēšana, neracionāls uzturs, mazkustīgs dzīvesveids). Ārste A. Berga uzsver: “Īpaši svarīgi ir pirmreizēji noteikt holesterīna līmeni cilvēkiem no 40 gadu vecuma, bet pie izmaiņām elektrokardiogrammā un riska grupām ieteicams to noteikt ātrāk.”
Holesterīna līmeni var pazemināt, lietojot veselīgu uzturu. Jāēd produkti ar mazu holesterīna un piesātināto tauku saturu. Piesātinātos taukus, kas galvenokārt ir treknos piena produktos un treknā gaļā, organisms pārvērš par holesterīnu. Tomēr ne mazāk svarīgi ir vienlaicīgi ēst vairāk šķiedrvielu, dārzeņu, augļu, zivju (arī trekno), dažādus graudu produktus. Šajos produktos ir ne vien mazāk (vai nav) holesterīna, bet ir arī vielas, kas kavē holesterīna uzsūkšanos, veidošanos un izgulsnēšanos. Jāatceras, ka holesterīna kaitīgumu var samazināt, ietekmējot iepriekšminētos riska faktorus. Uzsākot lietot arī holesterīna vielmaiņu regulējošus medikamentus, jāatceras, ka tie ir jālieto ilgstoši – pusgadu, gadu vai pat ilgāk.
Komentāri