Nadja Lazareva, atbraukusi no Krievijas ciemos pie tēva: – Vislabāk patīk tūkstošlapis un piparmētra. Tās jau savāktas. Tējas lietoju profilaksei. Jūnijā biju apslimusi, salasīju zāļu tēju. Padzēru un palīdzēja.
Normunds Maļugins, meklē darbu: – Kā katru gadu, arī šovasar vācam dažādas zāļu tējas – kumelītes, pelašķus, liepziedus, visas, kādas ir iespējams. Lietojam gan ikdienā, gan ārstējoties. Pelašķu un medus tēja lieliski der pret iesnām vai pret saaukstēšanos. Kādēļ gan pirkt tējas veikalā, ja pļavā tās var dabūt par velti?
Gunārs Pētersons, nodarbojas ar lauku tūrismu: – Pats zāļu tējas nevācu. To dara ģimene. Zinu, ka tējas jālasa ziedēšanas laikā. Šogad jau salasīti gaiļbikši un kumelītes. Garšo arī piparmētras. Biju vides tūrisma kursos, kur runāja par zāļu tējām. Tās jāvāc tur, kur dzīvo. Tad no tējas zālītēm cilvēks labāk uzņem vērtīgo. Velta Šube, pensionāre: – Diemžēl nelasu tējas. Nedaru neko. Nav veselības, nav sajūtas, ka varētu lasīt. Dzīvoju pilsētā, arī tādēļ nav iespējams pašai savākt tējas. Ja būtu laba veselība, uz laukiem noteikti aizbrauktu. Agrāk šur tur lasīju kumelītes, piparmētras. Lai tējas vāktu, vajadzīgs možs garastāvoklis.
Anita Kurcalte, skolniece: – Šogad vēl neesmu paspējusi neko salasīt. Nav laika. Palīdzu mammai mājas darbos. Vākt tējas man patīk. Kad iznāk, aizeju šo to no zālītēm, ziediņiem palasu. Parasti lasām kumelītes, liepziedus un dažādas citas zāļu tējas. Vislabāk man garšo kumelītes.
