Pirmdiena, 9. septembris
Vārda dienas: Bruno, Telma

Kad tiesa piespriež piespiedu darbus

Druva
00:00
08.03.2008
9

Gatavojot februāra tiesas atskatu, ievēroju, ka tiesa bieži likuma pārkāpējus soda ar piespiedu darbiem.

Valsts probācijas dienesta Cēsu teritoriālās struktūrvienības vadītājs Jānis Zārdiņš skaidro, ka kriminālsods – piespiedu darbs – izveidojies kā alternatīva soda veids brīvības atņemšanai. Turklāt pirms dažiem gadiem spēkā stājušās izmaiņas Krimināllikumā, kuras paredz vēl plašākas iespējas kā sodu piemērot piespiedu darbu. Šobrīd tiesas un prokurori, gatavojot nolēmumus, aizvien biežāk izmanto šo soda veidu. 13 lati vai 75 santīmi?

J. Zārdiņš atzīst, ka, izmantojot šo soda veidu, ir daudz ieguvumu, galvenokārt ekonomiski.

“Katrs ar brīvības atņemšanas sodu notiesātais valstij dienā izmaksā vairāk nekā 13 latu, bet piespiedu darbos notiesātais kā probācijas klients izmaksā 75 santīmus. Atšķirība ir liela. Un mēs nodokļu maksātājiem varam pajautāt, vai viņi no saviem nodokļiem ir gatavi atdot šos 13 latus par cilvēka turēšanu brīvības atņemšanas iestādē. Notiesājot likuma pārkāpēju ar kriminālsodu – piespiedu darbu, cilvēks nezaudē iepriekšējo darba vietu, maksā nodokļus un vēl par savu nodarījumu, strādājot piespiedu darbus, atlīdzina sabiedrībai. Klāt nāk arī audzinošais moments. Tā kā piespiedu darbi no ekonomiskā viedokļa nav slikti,” vērtē Valsts probācijas dienesta Cēsu teritoriālās struktūrvienības vadītājs. Cērt krūmus, remontē telpas un skalda malku

Valsts probācijas dienesta Cēsu teritoriālās struktūrvienības vecākā referente Iveta Zušmane stāsta, ka katram piespiedu darbos notiesātajam darbu piemeklē tuvāk viņa dzīvesvietai.

“Ikvienam šim cilvēkam ir tiesības strādāt no darba brīvajā laikā. Lai gan jāsaka -lielākā daļa no viņiem strādā gadījuma darbus. Runājot kopumā par šiem cilvēkiem, jāsaka- ir daļa, kuri apzinās, ka sods ir piespriests, viņi ir gatavi to izciest un strādā. Bet ir cilvēki, kuri to neapzinās un nesaprot līdz mirklim, kamēr nonāk tiesā otrreiz, kad probācijas dienests piespiedu darbus prasa aizstāt ar arestu,” stāsta I.Zušmane un atklāj, ka visbiežāk likuma pārkāpējiem pašvaldībās piespiedu darbos nākas veikt ceļmalu krūmu izciršanu vai malkas sagatavošanu ziemai.

“Šie cilvēki tiesas piespriestās piespiedu darbu stundas nereti nostrādā arī, remontējot lauku skolu iekštelpas vai labiekārtojot apkārtni. Pēdējā gadā arī ar Cēsu pilsētas domi izveidojusies atzīstama sadarbība, nodarbinot ar piespiedu darbiem notiesātos pilsētas sakopšanā un labiekārtošanā,” stāsta vecākā referente. Vainīgs alkohols

Jautāta, vai nereti nav tā, ka pēc tiesas sprieduma, saņemot šādu sodu, likuma pārkāpēji jūtas atviegloti, I.Zušmane saka: “Iespējams, sākumā viņi tā arī domā. Taču, kad saskaras ar realitāti, saprot, ka tas tik vienkārši nav. Stundas par neko neieskaita. Darbs jāpadara. Pieļauju, ka daudziem iznāk vilties, ka nevarēs laiku pavadīt, sēžot siltās telpās, jo jāstrādā fizisks darbs,” stāsta vecākā referente un informē, ka katru mēnesi ar piespiedu darbiem tiek notiesāti aptuveni desmit rajona iedzīvotāji.

“Lielākā daļa notiesāto ir sodīti par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā un bez tiesībām. Daļa no viņiem ir jaunieši, kuri autovadītāja tiesības nav vēl ieguvuši, vai vīri gados, kuriem tās reiz ir bijušas, bet pašlaik atņemtas. Viņi nav gājuši tās pārlikt un turpina braukt. Pie mums nereti nonāk arī tie, kuri izvairījušies no uzturlīdzekļu maksāšanas, tīši bojājuši vai iznīcinājuši svešu mantu, kā arī tie, kuri gada laikā atkārtoti pieķerti tirgojam tautas valodā saukto krutku,” stāsta I.Zušmane un uzsver, ka lielai daļai, kuri ir braucēji bez tiesībām un alkohola reibumā, patiešām ir lielas problēmas ar alkoholu.

“Šādā situācijā ir grūti organizēt soda izpildi, lai viņi piespriestās stundas nostrādātu. Daži nekādi nevar ierasties darba vietā konkrētā laikā. Ir gadījumi, kad ierodas darbā alkohola reibumā vai smagās paģirās. Nesen uz tiesu ir aizsūtīts pieteikums par piespiedu darbu aizstāšanu ar arestu vienam šādam klientam. Ar viņu tika izmēģināts viss, sākot no brīdināšanas, izskaidrojošām pārrunām, līdz pat darba devēja maiņai. Diemžēl nekas nelīdzēja – pārkāpumi turpinājās”, stāsta Valsts probācijas dienesta Cēsu teritoriālās struktūrvienības vecākā referente. Pozitīvi un negatīvi

Valsts probācijas dienesta Cēsu teritoriālās struktūrvienības vecākā referente Liene Sloka piebilst, ka bijušas situācijas, kad ar piespiedu darbiem notiesātie paliek pamatdarbā tajā vietā, kur izcietuši piespriesto sodu.

“Tā ir ļoti pozitīva pieredze. Taču gadās, ka ir klienti, kuri pēc tam, kad tiesa ir piemērojusi viņiem piespiedu darbus, kļūst ļoti slimīgi. Nereti tās ir tautā sauktās vienas

dienas slimības. Diemžēl bieži vien notiesātie neapzinās, ka rezultātā šīs stundas tik un tā būs jānostrādā,” komentē L.Sloka.

“Maksimālais termiņš, ko tiesa var piespriest, ir līdz pat 280 stundām piespiedu darbos. Taču jāsaka, dažreiz mums pašiem un darba devējam ar šiem cilvēkiem ir tik daudz darba, ka šķiet, piespiedu darbi piespriesti mums, bet ne vainīgajam,” piebilst I.Zušmane.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

“Saulrietu” Vaktskalniņā stāda egles un priedes

00:00
09.09.2024
8

Pie K.Skalbes muzeja “Saulrieti”, Vaktskalniņā, kur apbedīts dzejnieks, tagad zaļo priedes un egles. “Pēc 2022.gada vētras uzkalniņš bija klajš. Dzejnieks nekad nav gribējis būt uz pjedestāla, kalna galā. Apkārtējie koki bija izgāzti, un viņa atdusas vieta vairs neiekļāvās ainavā tā, kā bija, kad to izveidoja,” stāsta Piebalgas muzeju apvienības vadītāja Līva Grudule un piebilst, ka […]

Samuraja ceļš uz teātri

00:00
08.09.2024
23

Lai arī Valmieras teātris ekspluatācijā nodots jau vasaras vidū, tā svinīgā atklāšana notika vakar, 5. septembrī. Emocionālo un asprātīgo ceremoniju jaunajā “melnās kastes” zālē vadīja divi skumja un nesatricināma izskata samuraji, trāpīgi simbolizējot to cīņu un askēzes ceļu, kas teātra kolektīvam bija jāveic kopš būvdarbu sākuma 2021. gada otrajā pusē. Izrāžu veidošana gandrīz būvlaukumā, dažkārt […]

Iemūrē laika kapsulu un svin vasaru

00:00
07.09.2024
57

Ar svētkiem cēsniekiem un viesiem “Cēsu alus” teritorijā tika iemūrēta laika kapsula Cēsu darītavas topošā Apmeklētāju centra pamatos. Nākotnē ēkā atradīsies Cēsu darītavas Apmeklētāju centrs un mūsdienīgas biroja telpas darbiniekiem. Projektā plānots ieguldīt 1,8 miljonus eiro. “Šogad pabeigsim sargu māju, būs ērtas darba vietas. Apmeklētāju centrs un administrācijas telpas taps nākamgad. Te būs darbavietas 28 […]

Biznesa pikniks iedvesmai

00:00
06.09.2024
37

Radošā un digitālā kvartāla “Rainis” telpās pagājušajā nedēļā notika biznesa ideju “Pik-Niks”. To apmeklēt uzņēmīgus cēsniekus aicināja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Cēsu pārstāvniecības projektu vadītāja Sanita Krieviņa kopā ar kolēģēm Annu Krasovsku un Inesi Džarcāni. Kupli apmeklētā piknika galvenā tēma bija pieteikšanās nosacījumi un ieguvumi konkursā “Ideju kauss 2024”, kas norisinās jau 16. gadu. […]

Tirgus un garšīgas uzkodas – tas sader

06:26
05.09.2024
458

Pirmais ielu ēdināšanas jeb street food festivals Cēsīs ir sākums šim ēdināšanas konceptam pilsētā. Organizators – “Cēsu tirgus” – plāno to aizvien kuplināt, piedāvājot pircējiem daudzveidību. “Vēlamies padarīt Cēsu novada iedzīvotāju un viesu tirdziņu atmosfēru daudzveidīgāku un piedāvāt dažādas pasaules virtuves garšas visām gaumēm,” “Druvai” pastāstīja pasākuma organizatore, SIA “Cēsu tirgus” valdes locekle Oksana Zariņa-Jerohoviča […]

Iepazīst medus ceļu līdz karotei

00:00
05.09.2024
34

Latvijas Biškopības biedrība ar devīzi “Dabas spēks karotē medus” aizvadītās nedēļas nogalē rosināja ikvienu apmeklēt “Medus dienu dravā”. Daudzi biškopji Latvijā iepazīstināja ar savām dravām, medusiegūšanu, stāstīja par tā veselīgajām īpašībām, un bija iespēja bez maksas iepazīt dažādas medus garšas. Cēsu novadā varēja braukt ciemos uz Nītaures pagastu pie Zusteru ģimenes. Dravā ir 85 bišu […]

Tautas balss

Dalās ar āboliem

10:36
06.09.2024
20
O. raksta:

“Cēsīs, Rīgas ielā, pie vienas mājas katru dienu izlikta kastīte ar āboliem, lai cienājas, kas grib. Paldies dāsnajiem saimniekiem,” pateicās O.

Izglītība ir pats svarīgākais

10:36
06.09.2024
21
Mudīte Bērziņa no Drabešiem raksta:

“Esmu redzes invalīde, tāpēc dzīvē daudz ko nevarēju darīt. Taču tagad visiem bērniem tiek dotas iespējas, par visiem rūpējas un gādā. Vēlu, lai katrs bērns un jaunietis, sākot jauno skolas gadu, atceras, cik svarīgi ir mācīties. Jābūt neatlaidīgiem un cītīgiem, jo nekas nav tik nozīmīgs kā izglītība! Tikai tā paver ceļus,” sacīja Mudīte Bērziņa no […]

Gājēju pāreju krāsojums drošībai

11:35
03.09.2024
26
Lasītāja raksta:

“Labi, ka Cēsīs pirms mācību gada ielās atjauno gājēju pāreju apzīmējumus. Vietējiem autobraucējiem gan vajadzētu zināt, kur gājējiem priekšroka, bet ne visi to ievēro. Izskatās, dažs nepamana vai negrib pamanīt, ka gājējs jau gandrīz ir uz pārejas, auto neaptur, turpina braukt. Nākamajā pirmdienā ielas būs pilnas skolēniem, jācer, koši baltie apzīmējumi šoferiem atgādinās, kur jābremzē […]

Svētki viduslaiku noskaņā

11:34
03.09.2024
18
Cēsniece raksta:

“Paldies par skaistajiem Lielstraupes pils svētkiem, kur netrūka ne kvalitatīvas mūzikas, ne mākslas meistarklašu. Interesants bija restauratoru stāstījums par darbiem pils atjaunošanā. Bija arī jauks tirdziņš, kur varēja gan nopirkt dārza veltes, gan pamieloties ar gardiem kārumiem. Rīkotāji bija parūpējušies, lai visiem būtu interesanti baudīt viduslaiku noskaņu,” par pagājušās nedēļas pasākumu priecājās cēsniece.

Vēsturi zināt svarīgi

11:34
03.09.2024
24
Vecmāmiņa O. raksta:

“Labi, ka tagad skolās vēs­turi mācīs kā atsevišķu priekšmetu, citādi tāds juceklis vien bija. Tā spriedu, skatoties, ko mācās mazmeita. Taču nevajadzētu iekrist otrā bedrē, kad bērniem liek zināt datumu katram notikumam, kas risinājies pirms simtiem gadu, un iesaistīto personu vārdus. Man liekas, tā bērnu var pavisam aizbaidīt no vēstures. Vai tiešām jāzina katrs bīskaps, […]

Sludinājumi