Anna Trocka, audzina bērnu:
– Avīzes no pastkastītes pazūd, bet tā nav pastnieku vaina, izvelk kaimiņi. Par streiku neko pateikt nevaru. Ja vajag, lai streiko! Dzintra Sebre, pensionāre: – Pakalpojumus no Latvijas Pasta nesaņemu, avīzes abonēju Dienas centrā. Taču pastniekiem algas vajag lielākas, tikai ne-zinu, vai ar streiku to var panākt. Dzintra Ieviņa, aprūpētāja:
– Domāju, ka streiks ir nevietā, taču algas pastniekiem ir jāpaceļ. Pati avīzes pērku kioskā. Ārija, pensionāre:
– Esmu šokā par to, ka pastnieki kaut ko pieprasa! Mēs no savas mājas citiem nesam vēstules, jo nemitīgi kaut kas tiek sajaukts. Regulāri jauc Zvirbuļu ar Zirņu ielu. Lai pastnieki padara tiešos darba pienākumus un tad klaigā. Pilsētā pasta nodaļā vienmēr ir rindas, apkalpo slikti, priekšniece klientos neieklausās.
Ieva Krastiņa, skolniece: – Vecāki regulāri sūdzas, ka žurnālus un avīzes nesaņem laikus. Taču, runājot par streiku, atzīstu, ka kaut kas ir jādara, lai algas paceltu. Cik tad ilgi sēdēs, rokas klēpī salikuši?
