Raiskuma pagasta “Kļavkalnus” Lenču pusē pēdējā laikā itin bieži nākas apmeklēt vietējam policistam. Šķirt strīdu aicina kaimiņi.
“Apvainojumi, lamāšanās, draudēšana. Tādas ir jaunās saimnieces un īrnieku attiecības,” saka pagasta iecirkņa pilnvarotais Igors Koreņkovs.
Pērn oktobrī bijušo Lenču tautas namu, kurā līdz pat 1993.gadam atradās arī pasta nodaļa, privatizēja Ilze Pelne–Bērziņa. Viņas vecmāmiņa mājas otrajā stāvā izbūvētos bēniņos dzīvo kopš 1961.gada un 27 gadus bijusi Lenču pasta priekšniece.
“ Vairākas reizes pašvaldībai rakstīju
iesniegumu, ka gribu šo ēku privatizēt. Atteica. Pērn uzrakstīju, ka šīs sabiedriskās telpas gribu izmantot grupu psihoterapijai, mācīt skolotājus,” stāsta mājas īpašniece, pēc profesijas ārste, grupu psihoterapeite. Pašvaldība rīkoja izsoli. Ilze Pelne–Bērziņa bija vienīgā pretendente.
Privatizācijas dokumentos kā apgrūtinājums ierakstīts, ka “Kļavkalnos” dzīvo četras
deklarētās personas. “Mums kā kaimiņiem bija, teiktu, labas attiecības, tagad saprotu, ka tikai normālas.
Kopš esmu īpašniece, viss mainījies,” stāsta mājas saimniece. Dzīvo nedzīvojamās telpās
Līdz 2000.gadam Elīna Nesaule, viņas meita un Gunārs Jēkabs Rižiks dzīvoja mājās, kuras atguva bijušie īpašnieki. Atceras bijusī pašvaldības vadītāja Vēsma Ķesa: “Bija traģiska situācija, viņus lika ārā no mājas. Pašvaldībai dzīvokļu nebija, meklējām risinājumu. Klubs stāvēja tukšs. Tā bija vienīgā iespēja, jo viņi negribēja iet prom no Lenčiem.” Viņa arī piebilst, ka, risinot situāciju, nācies dzirdēt ļoti daudz pārmetumu, apvainojumu. Ģimenei tika ierādītas divas istabas. Neapdzīvojamās telpās tā deklarēja dzīvesvietu. Jaunajā mājvietā ģimene iejutās, uz skatuves ierīkoja virtuvi. Pamazām lielā zāle pārvērtās par ko līdzīgu noliktavai, kur arī glabāja un skaldīja
malku.
Līguma ar pašvaldību par dzīvošanu “Kļavkalnos” ģimenei nebija, arī īres maksa prasīta netika. Nespēj apsaimniekot
Māja bija ļoti sliktā stāvoklī. Krāsnis un skursteņi jāpārmūrē. Bet pašvaldība budžetā atrast naudu ēkas
remontam nevarēja. “Deputāti vēlreiz apskatīja māju, tad nolēmām, lai to saglābtu, vienīgā iespēja – pārdot,” stāsta Raiskuma pagasta padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents.
Pašvaldība pasūtīja ēkas inventarizāciju, izstrādāja privatizācijas noteikumus, kuros nebija norādīts, kādam mērķim māja jāizmanto, vien apgrūtinājums – četras deklarētas personas: Elīna Nesaule, viņas
meita, mazbērns un Gunārs Jēkabs Rižiks. Vairāki pretendenti par objektu interesējās, četri arī atbrauca un apskatīja. Taču izsolei pieteicās tikai Ilze Pelne–Bērziņa. Viņa arī kļuva par “Kļavkalnu” īpašnieci. Būtu nakti sēdējusi
“Mēs neko par privatizāciju nezinājām. Pirms dažiem gadiem
runāju pagastā, ka savu dzīvokli varētu privatizēt, atteica, jo tās esot sabiedriskās telpas. Lai dzīvojot mierīgi,” stāsta Gunārs Jēkabs Rižiks, bet Elīna Nesaule piebilst, ka par izsoli stāstījusi kaimiņiene, kad viss jau bija noticis. “Ja zinātu, būtu gulējusi un sēdējusi pie pagastmājas. Uz pagastu es neeju, man mazdēls jāaudzina. Ar šantāžu mūs grib dabūt ārā. Tāda bezkaunība. Mēs satikām labi, līdz viņa kļuva par īpašnieci un sāka noteikt robežas,” saka Elīna Nesaule.
Tam, ka ģimene nezināja par gaidāmo privatizāciju, nepiekrīt pašvaldības vadītājs. “Pie mājas norādes, arī pie mājas tika izlikts paziņojums, par pārdošanu izsludināts laikrakstos. Bija noteikta diena, kad varēja braukt skatīt māju. Tad cilvēki ieradās “Kļavkalnos”, stāsta Hardijs Vents un piebilst, ka Elīna Nesaule pamanījusies izlamāt gan mājas vērtētājus, gan atbildīgais par ugunsdrošību dabūjis vārdu sutu. Visiem bijis jānoklausās, ka viņu liks zem egles dzīvot. “Viņi balstās uz to, ka nezināja,” uzsver pašvaldības vadītājs.
Gunārs Jēkabs Rižiks pārliecināts, ka taisnība ir viņu pusē un privatizēt māju bez deklarēto personu piekrišanas nedrīkstēja. Tā viņam skaidrojuši juristi. “Es iešu uz tiesu. Izsoli var arī atcelt,” pārliecināts vecais vīrs un sarunas gaitā, ik pa laikam glāzē ieliedams vīnu, labprāt pafilozofē, ka pats te varētu gan viesu namu ierīkot, gan kinozāli. Teritorijas dalīšana
Pilnīgi loģiski, iegūstot īpašumu, īpašniece vēlas to sakārtot. “Janvārī uzrakstīju vienošanos, ka deklarētās personas dzīvos mājas otrā pusē, ierīkosim atsevišķas durvis. Viņi atbrīvos zāli un skatuvi, bet klāt dabūs vēl vienu telpu. Vienošanos iedzīvotāji neparakstīja. Vīrs pirms Jāņiem durvis ielika. Tad atkal bija liela kliegšana, “stāsta ēkas īpašniece. Situāciju vēl pastiprinājusi ikdienišķa nesaprašanās. Elīnai Nesaulei zālē atradās ledusskapis. Saimnieki, vēlēdamies sakārtot elektrību, lai turpmāk katrs maksā par savu patēriņu, izsauca elektriķi. “Pēc tam vētras dēļ četras dienas nebija elektrības, iespējams, viņi domāja, ka esmu to atslēgusi,” domās dalās Ilze Pelne–Bērziņa un piebilst, ka tagad katram ir savs skaitītājs.
Skatīties, kā tumsā jādzīvo, bija uzaicināts arī pašvaldības vadītājs. “Ne jau elektrībā vaina. Elīna Nesaule nevar pieņemt, ka īpašniece vēlas norādīt, kur kurš dzīvos. Nesaules ģimenei piedāvā trīs telpas, ierīko atsevišķas ieejas durvis, ierāda pagalma daļu pie mājas. Tas neder, jo telpas ir ēnainas, saule neiespīd. Bet kad pēdējoreiz istabās mazgāti logi?” domās dalās Hardijs Vents.
Savukārt “Kļavkalnu” īpašniece vairākkārt uzsver, ka neviens ģimeni ārā neliek. “Tikai tās attiecības, kas izveidojušās, vairs nav izturamas. Janvāra vidū trīs cilvēku klātbūtnē Elīna uz mani kliedza, ka es gribot viņu sniegā izlikt. Cik draudu nav dzirdēts manai 84 gadus vecajai omītei, manai meitai,” situāciju
raksturo mājas saimniece, kura skandāla dēļ vēl aizvien nevar uzsākt iecerētos remontus zālē. Kuram taisnība?
Lamāšanās, draudi “Kļavkalnos” kļuvuši par ikdienu. Kā turpmāk dzīvot un sadzīvot? Abas puses “Druvai” atzina, ka to varot lemt tikai tiesa. Tāpat kā to, vai mājas privatizācijā viss noticis, kā paredz likums. Kaimiņiene Ilga Vīksna, kura aizstāv Elīnu Nesauli, izteica pārliecību, ka pašvaldībai jāuzņemas atbildība, ka kaimiņienes ģimene tur dzīvo. “Domāju, ka avīze aizstāvēs nabaga pensionāri, kura mūžu kolhozā nostrādājusi, bet arī jūs nostājaties bagātās kundzes pusē. Cik var darīt pāri vecam cilvēkam?” tā Ilga Vīksna. Un nebija nozīmes viņai stāstīt, ka ne jau avīze atrisinās kaimiņu attiecības un pateiks, kurš vainīgs, kur likums pārkāpts. Tas tiesas ziņā. Arī pašvaldības vadītājs pārliecināts, ka situāciju var atrisināt tikai tiesa.
“Un viņas vīrs nav dzērājs, visi vīrieši iedzer. Lai sarunātu darbam, pēc viņa – septiņdesmitgadīga vīra – rindā stāv,” tā Ilga Vīksna. Bet par to dzeršanu un skandalēšanu arī pagasta amatpersonām un policistam ir citi stāsti.
Var vien piebilst, ka Elīna Nesaule ir arī liela aktrise un ikdienišķu, lietišķi kārtojamu situāciju veiksmīgi pārvērš par traģēdiju.
Komentāri