Vilma Buša, pensionāre: – Skatos cenas, plānoju, ko iegādāties. Daudz nevaru atļauties. Arī medikamentiem cenas aug. Palīdz meita, sagādā zālītes, man pietiek pārtikai.
Antra Serdāne, trīs bērnu mamma: – Ir kritiska situācija. Divi bērni mācās skolā, mazais ratiņos. Meklēju darbu, jo ar vīra algu nevar iztikt. Visvairāk iztērējam pārtikai , ietaupīt nespējam. Jānis Kotāns, pārdevējs: – Tas ir tāds apburtais loks. Cilvēki daudz pērk un veicina cenu kāpumu. No otras puses, ja vajadzīgs, tad jāpērk. Mans vienīgais risinājums- vēl vairāk strādāt.
Valentīna Radzans, pensionāre: – Man ir pensija. Kad samaksāju par dzīvokli, elektrību, tad paliek kādi 50 lati. Dēli palīdz, tāpēc varu teikt, ka neklājas slikti. Ticu, ka būs laiks, kad dzīvosim labāk. Līga Kokinberga, datoroperatore: – Ja nebūtu jāēd, tad varētu dzīvot. Katram jaunam pievedumam veikalā ir cenas klāt. Dārgāk jāmaksā par dzīvokli. Dzīvoju kopā ar mammu, varam kaut kā iztikt. Lai dzīvotu labi, vajadzētu vismaz 400 latus mēnesī.
