Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Kā pareizi rīkoties ar izlietotām medicīniskajām sejas maskām?

Druva
16:12
19.01.2022
7
Maska Daba

Saskaņā ar vakar valdības pieņemto lēmumu, no 25. janvāra publiskās vietās drīkstēs lietot tikai medicīniskās maskas vai ne zemākas klases kā FFP2 respiratorus bez vārsta. Daudzkārt lietojamās auduma sejas maskas publiskās vietās lietot vairs nevarēs. Pieņemto noteikumu rezultātā radīsies ievērojams apjoms vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu – izlietotu masku un respiratoru -, par kuru vairumam iedzīvotāju trūkst izpratnes, kā tās pareizi utilizēt pēc izlietošanas.

Rekomendācijas paredz medicīnisko sejas masku nomaiņu pēc 2 stundu lietošanas. Tātad, ja iedzīvotājs to izmanto, piemēram, veikala apmeklējumam vai dodoties pie ārsta, apmeklējot pasākumu, tad katram šādam pasākumam būs nepieciešama vismaz viena maska. Pēc izmantošanas maska kļūst par sadzīves atkritumiem, kas nav paredzēti atkārtotai pārstrādei.

Līdzīgi arī ar respiratoriem – lai arī to kalpošanas laiks ir ilgāks un tos rekomendē lietot līdz vienai dienai, arī pēc izlietošanas respiratori metami sadzīves atkritumos. Tā kā fiziski nav iespējams respiratorā atrasties visas dienas garumā (tas tiek novilkts ēdienreižu laikā utt.), ir būtiski atcerēties, ka šajos respiratora lietošanas starplaikos ir jāievēro personīgā higiēna un jāuzglabā respirators higiēniski tīrā vietā, raugoties, lai uz tā ārējās virsmas esošās baktērijas un vīrusi nenokļūst uz respiratora iekšējās virsmas.

Lai arī vienreizlietojamās sejas maskas un respiratori ir gatavoti no sintētiskām šķiedrām, atkritumu apsaimniekotāji uzsver, ka tie nav paredzēti otrreizējai pārstrādei. “Sejas maskas pēc izlietošanas nedrīkst izmest dalītās vākšanas atkritumu konteineros, jo tās pārstrādei nav piemērotas,” uzsver “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa. Maskas klasificējamas kā sadzīves atkritumi, kuri jāizmet parastajā sadzīves atkritumu konteinerā. “Raugoties no vides viedokļa, ar maskām jārīkojas tieši tāpat, kā ar jebkuru atkritumu – jārūpējas, lai tās nenonāktu apkārtējā vidē, tātad jāizmet konteinerā un jāraugās, lai tās neaizlido pa gaisu izmešanas brīdī vai pēc tam. Maskām, kurām ir iestrādāta cilpiņa to aplikšanai ap ausīm, šīs aukliņas pirms izmešanas vēlams pārgriezt, tādējādi mazinot risku, ka šajās cilpās varētu sapīties putni, kad maskas tiks apglabātas sadzīves atkritumu poligonā,” aicina L. Kubliņa.

Konsultējoties ar medicīnas nozares pārstāvjiem, ir gūts apstiprinājums, ka iedzīvotājiem, kas ar infekcijas slimībām nesirgst, bet maskas lieto personīgajai veselības aizsardzībai, specifiskas piesardzības normas izlietoto masku utilizēšanā nav noteiktas. Izlietotas vienreizlietojamās sejas maskas un respiratori ir cietie sadzīves atkritumi, jo tie parasti sastāv no vairāku veidu materiāliem. Pēc izlietošanas masku jāizmet atkritumu tvertnē, bet, ja tādas nav tuvumā, masku jāaiznes uz mājām, kur var droši izmest savā atkritumu tvertnē. Nav nepieciešams masku ievietot papildus iepakojumā vai nogaidīt zināmu laiku līdz izmešanai. Jāatceras, ka uz jebkuras sejas maskas tās lietošanas laikā var nokļūt infekciju izraisītāji. Tāpēc, pirms maskas uzlikšanas un novelkot masku, rūpīgi jānomazgā vai jādezinficē rokas. Novelkot masku, jāizvairās no pieskaršanās maskas seguma iekšpusei.

Savukārt, ja cilvēks zina, ka ir slims, vai ir aizdomas, ka ir slims ar kādu infekcijas slimību, šī cilvēka izmantotā maska tiek klasificēta kā bīstamie atkritumi. Šādu masku, kas ir bijusi ciešā saskarē ar infekciozu slimnieku, nedrīkst izmest publiskos atkritumu konteineros vai dabā. Šādos gadījumos maska, kā arī citi slimnieka infekciozie atkritumi, jāievieto drošā, neplīstošā iepakojumā vai/un noteiktu laika periodu jāveic atkritumu uzglabāšana, lai mazinātu infekciju izplatīšanās risku. Pacienti, kuriem ir konstatēta infekcijas slimība, atrodas medicīnas personāla uzraudzībā, kurš tos informē par pareizu infekciozo atkritumu utilizāciju.

“Zaļā josta” īpaši aicina ikvienu iedzīvotāju rūpēties par savu un līdzcilvēku veselību, maksimāli cenšoties mazināt infekciju izplatību. “Neviens no vienreizlietojamiem izstrādājumiem nevar būt videi draudzīgs. Tāpēc vienīgais veids, kā mēs varam rūpēties par vidi, ir darīt visu iespējamo, lai sargātu sabiedrības veselību un mazinātu vīrusa izplatību – lai šādi individuālās aizsardzības līdzekļi nākotnē nebūtu jālieto nemaz,” pauž L. Kubliņa. “Plastmasa un vienreizlietojamie izstrādājumi neaptur slimību izplatītu. Lai ierobežotu infekciju izplatību, jārūpējas par pastiprinātu personīgās higiēnas normu ievērošanu, mazgājot rokas, distancējoties no iespējamiem infekciju avotiem un rūpējoties par savu veselību ikdienā,” norāda L. Kubliņa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
16
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
131
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
123
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
39
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
132
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
44
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
32
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
30
3
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi