Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Jauno izglītības ministri iztaujā Raunā

Mairita Kaņepe
00:00
27.02.2019
12
Rauna 1

Saņēmusi Raunas vidusskolas direktora Edgara Plētiena vēstuli ar aicinājumu apciemot Raunu, jaunieceltā izglītības ministre Ilga Šuplinska tam
atsaucās jau pagājušās nedēļas beigās. Ministre pabija vidusskolā, pastāstīja skolotājiem un pašvaldības pārstāvjiem par sevi, kā arī interesējās par vidusskolu. Sarunu vadīja E.Plētiens.

Ministre savukārt vaicāja: “Kā jūs izskaidrojat to, ka Raunas vidusskola šobrīd piedzīvo veiksmes stāstu – audzēkņu skaita nesamazināšanos lauku vidusskolā, kamēr daudzās citās vērojams pretējais?” Tas patiesi interesēja filoloģi Ilgu Šuplinsku, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pasniedzēju. Raunas vidusskolas direktors Edgars Plētiens atzina- vispirms jāprot pārliecināt vietējo sabiedrību, ka skola strādā labi. Viņš neslēpa, ka Raunas sabiedrība pirms kādiem gadiem bija nosvērusies, ka skola īsti netiek līdzi laikam.

“Vienmēr balstos uz datiem, un tie par Raunas vidusskolu skolēnu sasniegumiem ir labi. Tad daudz par to runāju Raunā, kā arī ar presi, stāstot par to. Kā direktors daudz komunicēju uz āru, ārpus skolas,” pauda E.Plētiens. “Mūsdienās skolas direktoram jāvada ne tikai mācību iestāde, bet arī jāstāsta par skolu sabiedrībai.” Lai pats būtu pārliecināts, E.Plētiens ataicinājis ekspertus, kas novērtētu skolotāju darbu. Pētnieki apliecināja, ka skolotāji strādā labi.

Jaunieceltā ministre raunēniešiem sacīja, ka par Edgaru Plē­tienu bija jau dzirdējusi kā aizrautīgu vēsturnieku- jaunu cilvēku, kurš izglītības sistēmā ienācis no pedagogu sagatavošanas programmas “Iespējamajā misija”.

Jautājumi tika arī ministrei. Raunas skolotājiem interesēja, kā filoloģe nonākusi politikā. Ilga Šuplinska aizrautīgi stāstīja, kā sabiedriskā darbība Latgalē, atbalstot latgaliešu kultūru un izglītību, viņu pievērsusi politikai, iestāšanos Jaunajā konservatīvajā partijā, kuru saista ar režisora Viestura Kairiša ietekmi, aicinot iet politikā. Tieši viņš, mākslinieks, kurš aktīvi pauž savu pilsonisko nostāju, pamudinājis arī viņu to darīt ārpus augstskolas.

“Druva” izmantoja iespēju ministrei uzdot jautājumus saistībā ar divu profesionālo izglītības iestāžu – Cēsīs un Priekuļos – apvienošanu, ar vēlmi izveidot Vid­zemes mēroga profesionālo vidusskolu. Ilga Šuplinska jautājumam tūlīt atsaucās, sakot, ka tehnikuma patrioti, vīri nu jau gados, viņai pauduši bažas par Priekuļu vārda zaudēšanu profesionālās vidusskolas nosaukumā. Ministre pastāstīja, ka viņai vēl jāizstudē līdzšinējā politika profesionālo vidusskolu pilnveidošanā.

Interesanti, ka Priekuļu tehnikuma patrioti – Leons Staris un Ēriks Krieviņš – todien sagaidīja ministri Raunā, lai vēlreiz atgādinātu par savu jautājumu, vai nav iespējams saglabāt tehnikuma nosaukumā Priekuļu vārdu. Mi­nistre raunēniešiem, kas piedalījās sarunā, pauda pārliecību, ka izglītības iestāžu attīstībā liela nozīme ir arī pašvaldībai, jo tā var izsekot mācību iestādes darbībai, to veicinot, nevis bremzējot. “Mēs nebremzējam,” atsaucās Raunas novada domes priekšsēdētājas vietnieks, priekšsēdētājas pienākumu izpildītājs Aivars Damroze.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
9

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
23

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
155

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
83
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
49

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
20

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
20
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
33
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi