Piektdiena, 11. oktobris
Vārda dienas: Monta, Tince, Silva
casibom jojobet giriş jojobet Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet Casibom Giriş casibom casibom güncel giriş casibom güncel Casibom Casibom holiganbet holiganbet casibom güncel giriş

Jaunas skolas veidošana

Druva
00:00
12.12.2007
2
Inna Semjonova

Tituls: Par spēju saliedēt divu valodu vidusskolu Vārds, uzvārds: Inna Semjonova Nodarbošanās: Cēsu 2. vidusskolas direktore

– Neatzīstu demokrātiju bez kārtības.

– Tas, ko savā skolā esam paveikuši pēdējo divu gadu laikā, vidusskolas klasēs blakus krievu plūsmai izveidojot latviešu plūsmu, ir rezultāts ļoti lielam, smagam un atbildīgam darbam. Faktiski mēs esam strādājuši pie projekta – jaunas skolas veidošana.

Skolēnu kontingents šajā laikā ir nomainījies par divām trešdaļām, puse skolotāju ienākusi no jauna. Skolā izstrādātas un licencētas četras jaunas programmas. Jaunu elpu ieguvusi skolas bibliotēka. Tā bagātināta ne vien ar mācību grāmatām, bet arī daiļliteratūru un uzziņu literatūru krievu un latviešu valodā.

Iespēju labi sastrādāties veidojusi bērnu un pieaugušo attieksme. Pirms vidusskolas 10. klasē uzņemt skolēnus, tikos ar visiem vecākiem, uzzināju viņu viedokļus. Latviešu ģimenēm bija ļoti laba attieksme pret krievu valodu. Vecāki vēlējās, lai bērni to apgūtu kā otro svešvalodu. Krievu valodu latviešu 10. klasēs sākām mācīt no pašiem pamatiem, jo daudzi bērni tajā nezināja pat divus vārdus.

Pa šiem diviem gadiem milzīgu darbu paveikuši krievu skolotāji un bez bažām varētu savu priekšmetu mācīt arī latviski. Daudziem no viņiem pat nepateiksi, ka līdz šim strādāts tikai krievu valodā. Skolotāji ir labi speciālisti, tāpēc jauniešu novērtēti, ja arī gadās kāda valodas kļūda, klase to piedod. Bērniem svarīgi, lai klases priekšā ir labs skolotājs, personība. Pedagogi ir modernizējuši mācību metodes. Ja pirms pāris gadiem trīs no visiem stundās prata izmantot modernās tehnoloģijas, tad tagad to dara 60 procenti. Jau šodien esam gatavi atteikties no papīra žurnāliem un vērtējumus apkopot elektroniskā klases žurnālā. Visu zināšanu apgūšana notikusi skolas sienās, manas vietnieces informātikas jautājumos Kristīnes Janševskas vadībā, kurai nupat palika 25 gadi.

Cēsu 2. vidusskolā strādāju 11. gadu. Beidzot man ir izdevies izveidot ļoti labu vadības komandu. Kopā risinām problēmu, kā ieinteresēt bērnus mācīties, jo vidusskolas klasēs daudzi iestājās bez nopietnas motivācijas iegūt vidējo izglītību.

Pirms diviem gadiem neticējām, bet tas ir fakts – skolā nav izcēlies neviens konflikts nacionālo atšķirību dēļ. Manuprāt, pateicoties skolotājiem, viņu prasmei jauniešiem iemācīt, ka katram jāciena sava tauta, tās kultūra un jāmāk izrādīt cieņu pret citu tautu kultūru. Patiesi lepojos ar savu kolektīvu. Skolā esam izveidojuši jaunas tradīcijas, bet no iepriekšējās skolas saglabājuši vērtīgāko – kārtību un labestību.

Pārējie aptaujas “Gada cilvēks 2007” titula ieguvēji

* “Gada cilvēks 2007” – uzņēmējs, SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” līdzīpašnieks Aivars Zvirbulis. * “Par Taurenes vēstures atdzīvināšanu” – vēsturniece Spodra Ergarde. * “Par nenogurstošu darbu jaunas vieglatlētu paaudzes sagatavošanā” – Cēsu sporta skolas treneris Elmārs Ozols. * “Par svētku un prieka brīžu dāvāšanu pilsētai un pilsētniekiem” – SIA “Stingers” valdes priekšsēdētājs Renārs Sproģis. * “Par lauksaimnieku sabiedriskās rosības veicināšanu” – SIA “”Stalbe Agro” vadītāja Aija Balode. * Par ieguldījumu pagasta izaugsmē lasītāju pateicība pāragri aizsaulē aizgājušajam Vecpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājam Voldemāram Cīrulim.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Nemainīgie rudens jautājumi

00:00
11.10.2024
73
1

Līdz ar pirmajām rudens salnām sākusies apkures sezona daudzdzīvokļu namos Namu apsaimniekotāji “CDzP”    ir uzņēmums ar ilgstošu pieredzi, tā vadītājs Ģirts Beikmanis atzīst, ka jautājums par to, kad pieslēgt siltumu, ik rudeni ir nemainīgs domstarpību iemesls dzīvokļu īpašniekiem. “Vieni gatavi pieciest drēgnumu, vilkt biezu džemperi un tīties segās, lai tikai nesāktos apkures sezona. Bet, […]

Izskan dzeja latviešu un ukraiņu valodā

00:00
10.10.2024
39
1

Ik rudeni arī Jaunpiebalgā izskan Dzejas dienas, pulcējoties piebaldzēniem, kuriem dzeja ir dvēseles valoda. Šogad Jaun­piebalgas Kultūras centra Velvju zālē aizvadītajā dzejas vakarā “Atkal šai rudenī…” skanēja dzeja latviešu un ukraiņu valodā. Dzeja, mūzika, dziesmas un skaistais iekārtojums ar rudens ziediem un dārza veltēm radīja ģimenisku un emocionāli siltu noskaņu. Piebaldzēns Jānis Mājenieks jeb Slēģu […]

Skanīga jubileja nākotnei

00:00
09.10.2024
38
1

Koncerta nosaukumā liekot vārdus no Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna “Sidraba birzs” – “Es Tevi pazīstu jau sen”-, vecākais Cēsu koris “Vidzeme” skanīgi nosvinēja 80 gadu jubileju. Klausītāju, kuru vidū bija daudzi bijušie koristi, priekam koris bija izvēlējies pazīstamas E. Dārziņa, P. Barisona, R.Paula, S.Mences, J. Jančevska, L.Jēkab­sones un citu komponistu kora dziesmas, tautā populāras, […]

Jāņmuižā 10.oktobrī notiks militārās mācības

14:34
08.10.2024
81

Jāņmuižā, ceturtdien, 10. oktobrī, notiks militārās mācības, ziņo Zemessardze. To laikā iespējama pastiprināta operatīvo dienestu transportlīdzekļu pārvietošanās, militārpersonu klātbūtne, bet būtiski satiksmes ierobežojumi nav plānoti. Mācību laikā tiks lietota mācību munīcija un sprādzienimitācijas līdzekļi, kas rada troksni, bet neapdraud apkārtējo veselību un dzīvību. Uzmanību sabiedriskā transporta lietotājiem! Mācību dienā, 10.oktobrī, A/S “CATA” autobusu pietura “Jāņmuiža” […]

Spāņiem patīk latviešu dejas

09:32
08.10.2024
47
1

Priekuļu kultūras nama deju kolektīvu “Jumis”, “Zelta Virpulis” un Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma “Virpulis” dejotāji jauno deju sezonu atklāja Spānijā. “Piedalījāmies deju festivālā “XII International folklore festival “Alegria de danzar Costa Brava”,” stāsta kolektīvu vadītājs Uldis Blīgzna un uzsver, ka dejotājiem braucieni ir ļoti svarīgi, jo ir iespēja iepazīt citas kultūras, pabūt kopā. Festivālā […]

Arodbiedrība dāvina svētku mirkli

00:00
08.10.2024
123

Izglītības darbinieku arodbiedrības Cēsu novada arodorganizācijas valde Skolotāju dienas noskaņās teica paldies izglītības iestāžu vadītājiem, kuri ir arodbiedrības biedri. “Mācību iestādēs, kurās arī vadītājs ir arodbiedrības biedrs, pedagogi jūtas drošāk, ir vieglāk noskaidrot dažādus jautājumus un ikviens strādājošais cenšas piederēt arodbiedrībai,” pastāsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Cēsu novada arodorganizācijas priekšsēdētāja Ausma Klētniece […]

Tautas balss

Pastaigu laikā jāpiesēž

20:28
08.10.2024
14
Pastaigu cienītāja Ē. raksta:

“Mēs, tie, kam patīk pastaigas un kas izmanto lielisko gājēju celiņu no Cēsīm uz Līvu ciematu, ļoti gaidām soliņus. Nav vairs jaunība, vajag pa laikam piesēst, ar autobusu pieturas soliņu ir par maz,” sacīja pastaigu cienītāja Ē.

Neaptveramās zāļu cenas

20:27
08.10.2024
13
12
Seniore raksta:

“Kad klausos, cik maksā zāles, lai ārstētu vai nepieļautu atkārtoties vēzim, mati ceļas stāvus. Grūti saprast, kas tik astronomisks jāiegulda, lai medikamenta deva maksātu tūkstošiem, pat desmitiem un simtiem tūkstošus eiro! Un šausmīgi saprast, ka jāmirst, jo nevari to atļauties, bet valsts nekompensē,” pārdomās dalījās seniore.

Laukos saites ciešākas

20:26
08.10.2024
18
Lasītāja V. raksta:

“Otrdienas “Druvā” izlasīju par senioru biedrībām, kas ražīgi darbojas un gādā par sava vecuma cilvēkiem. Droši vien viens otram vairāk palīdz laukos, kur cits citu pazīst, Cēsīs tas grūtāk. Pilsēta pietiekami liela, apvienot visus vienā organizācijā nav viegli,” sprieda lasītāja V.

Kā vecās filmās

13:10
01.10.2024
30
1
Cēsnieks raksta:

“Notikumi gluži kā senā zinātniskās fantastikas filmā vai romānā. Kos­miskajā stacijā iestrēguši divi ASV astronauti, kuriem vajadzēja tur pavadīt dažās dienas, bet nu jau ir vairākus mēnešus. Un tagad gatavo glābšanas misiju. Saki nu, ka māksla un literatūra nepareģo nākotni,” sprieda cēsnieks.

Lauki kļūst tukšāki

13:10
01.10.2024
36
1
Seniore raksta:

“Laukos paliek arvien mazāk cilvēku, lai kā televīzijā stāsta par jaunajām ģimenēm, kas izvēlas dzīvot viensētās. Daudz vairāk, nekā pārceļas uz pagastiem, no tiem aiziet, to taču var redzēt statistikas datos,” pauda seniore.