Pilsētas, caur kurām plūst Gauja, upi sauc par ielu, tas uzzināms, klausoties valmieriešu sarunās. Gauja ir tik dzīva Valmieras daļa, ka ikdienā pilsētnieki ar to rēķinās.
“Druva” reiz rakstīja, ka Valmierā darbojas upes tramvajs. Tas nebija tas, ko parasti saprot ar vārdu tramvajs, jo braucamrīks nepārvietojas pa sliedēm, bet pa ūdeni. Tas darbojas tikai vasarās, pasažierus, kuri klausās Gaujas stāstos, uzņemot un izlaižot vienā un tajā pašā pieturā. Šogad pilsētas mežā pie pašas upes izveidota skatu terase. Uz to caur mežu, varbūt pareizāk jau būtu jāsaka – parku, izbūvēts taisns un gluds gājēju ceļš. Veidot skatu platformu pašvaldība aicinājusi Didzi Jaunzemu – vienu no pieprasītākajiem jaunās paaudzes arhitektiem. D. Jaunzems ir vairākkārtējs Latvijas Arhitektūras gada balvas laureāts. Tie, kuri pabijuši Likteņdārza skatu terasē, novērtējuši, cik lieliski arhitekts to izveidojis, lai visos gadalaikos varētu vērot Daugavas plūdumu. Tagad arhitekts ar Latvijas Ainavu arhitektūras balvu pagodināts arī par kokā veidotu terasi pie Gaujas.
Ne katrs valmierietis, ieraugot, ka grantētais celiņš, kas ved caur Sajūtu parku uz Gaujas krastu, padarīts par asfaltētu, bijis apmierināts. Daži nespēj vien brīnīties, kāpēc celiņa galā pie Gaujas veidots gliemezis ar slīpām koka virsmām. Jaunveidojums ticis arī kritizēts. Stāsta, ka diskusijā par mūsdienu arhitektūru daži valmierieši saplēsušies. Jauniešiem slīpie un platie soli patīk, terases nomaļā vieta pie upes jo īpaši. Klasisku soliņu piekritējiem gan bijuši iebildumi.
Skatu terase novietota nevis uz augstāka krasta, kādu pilsētā netrūkst, bet vietā, kur pastāv plūdu risks. Konstrukcijas būvētas tā, ka piepaceļ terasi virs Gaujas krasta smiltīm. Padomāts arī, lai ar sausām kājām var aizkļūt līdz apaļajam solam, kad zem tā skalosies palu ūdeņi. Gauja tad ir nikna kā vērsis un dzenā savus ūdeņus tā, ka pilsētas teritorijā pat rodas ezeri. Pret plūdiem terasi sargāšot dzelzsbetona plātnes, kas atrodas zem koka konstrukcijām. Pirms būvprojekta veikta arī vietas ģeotehniskā izpēte.
Tagad panākts, kas pilsētniekiem svarīgi – lai ir ērta piekļuve skatu vietai pie Gaujas, lai te nokļūtu gājēji, riteņbraucēji, mammas ar bērnu ratiņiem un pat nodrošināta apgriešanās ugunsdzēsēju transportam.
Terases formu arhitekts pratis padarīt estētiski pievilcīgu. Virsma apdarināta ar lapegles dēļiem, tajos izveidots pretslīdes frēzējumus. Šīs pūles kalpo praktiskai vajadzībai – mazāk iespēju paslīdēt un krist, bet pretslīdes frēzējums ir arī estētiski pievilcīgs. Tā vien šķiet, ka arhitekts ietekmējies no Gaujas, kurai skaistums piemīt visos gadalaikos. Atsauces par to, ka Gauja met neparastus līkumus, jaušamas arī terases konstrukcijā. Vietām terases slīpums ir tik viltīgs, ka jāpieturas, lai nenes slīpi.
Cēsnieki, devušies uz Valmieras Sajūtu parku izpētīt modernās arhitektūras jaunumu, vairāk to slavēja, nekā atrada kritizējamā. Oktobra dienā terase pilnībā citēja Gaujas tā brīža krāsas. Brūnais ūdens, krūmos aizķērušās rudenīgās lapas, bālais smilšu krasts – tie paši toņi bija ar rudens valgmi pielijušos terases dēlīšos un samirkušajās betona plāksnēs.
Valmieras pašvaldība ar šo izbūvi turpina pilsētā veidot atpūtas infrastruktūru. Taču parkā saglabāts arī neskarts pamežs. Tas ir kukaiņiem un zvēriņiem atstāta teritorija. Tajā ieklīst nav ērti. Tas arī nav nepieciešams, jo celiņu netrūkst.
Šovasar Latvijā pulcinātā starptautiskā žūrija ainavu konkursā iesniegtiem projektiem izvirzīja trīs ainavu arhitektūras kritērijus: ainavas saikni ar apkārtējo infrastruktūru, pārdomātu pilsētas telpas veidošanu un atbildīgu attieksmi pret klimata pārmaiņām. No Vidzemē nesen īstenotajiem ainavu projektiem balvu ieguva ne tikai uzņēmuma Didzis Jaunzems Architecture projektētais gājēju ceļš un skatu terase Valmieras Atpūtas parkā. Balvas saņēma arī arhitektūras studijas Substance projektētais Jūras parks Saulkrastos un teritorijas labiekārtojums pie Rūjienas kultūras nama, kas izlolots ainavu projektēšanas darbnīcā Alps.
Šāds žūrijas novērtējums liek domāt, ka pat tagad, rudenīgajā laikā, vērts ielūkoties šajās trīs Vidzemes pilsētās, kuras papildinājušas vidi ar modernu ainavas labiekārtojumu.
Komentāri