Cik vairs atlicis, līdz tīrumos sāksies pavasara darbi. Teju katrs, kam ir kaut neliels zemes gabals, noteikti iestāda kādu kartupeli, lai vismaz nogaršotu paša izaudzēto.
Ko stādīt, par to ik pavasari ne viens vien lauza galvu, jo kartupeļu šķirņu piedāvājums ir ļoti plašs. Ik gadu Latvijā sēklai tiek piedāvāti daudzi desmiti dažādu šķirņu. Aizvien tiek ievestas jaunas, bet, lai cik vilinoši ir apraksti par ražām un garšām, latvieši priekšroku dod pašmāju selekcionāru radītajām.
“Kartupeļu audzētāji ir eksperimentētāji un labprāt izmēģina jaunas šķirnes. Daudzi audzē no ārzemēm ievestās, pēdējā laikā īpaši vācu selekcionāru radītās. Novērots, ka tikai reta citu zemju šķirne pie mums kļūst populāra un to audzē ilgus gadus. Parasti pāris gadu pamēģina, tad meklē kādu citu, bet, lai būtu pārliecināts par stabilu ražu, izvēlas vietējās šķirnes,” stāsta Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centra Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļas vadītāja, vadošā pētniece Dr. agr. llze Skrabule.
Priekuļos selekcionētās kartupeļu šķirnes labi pazīst kartupeļu audzētāji visā Latvijā. Pēc stādmateriāla brauc no visiem reģioniem. Īpaši liels pieprasījums ir pēc agrajām šķirnēm.
“Mums ir slavenie `Agrie dzeltenie`. Tie aizvien ir populārākie, īpaši mazdārziņos,” saka I.Skrabule un vērtē, ka mazdārziņu īpašnieki vēlas agrāku ražu, tāpat kā tie, kuri audzē kartupeļus pārdošanai tirdziņos. Priekuliešu piedāvājumā ir arī jaunāka agro kartupeļu šķirne `Rigonda` un vidēji vēlā `Magdalēna`. Aizvien vairāk zemnieki, kuri audzē kartupeļus cietei, izvēlas `Joglu`, nevis ārzemju selekcionāru šķirnes. Priekuļu pētniecības centrs var nodrošināt augstas kategorijas sēklu arī bioloģiskajām saimniecībām, šopavasar tiek piedāvāta `Imanta`.
I.Skrabule atzīst, ka diemžēl Latvijā ir maz saimniecību, kuras pavairo augstas kategorijas sēklu, audzē kartupeļus sēklai. Arī integrētajā un konvencionālajā saimniekošanā trūkst sēklas materiāla, jo īpaši bioloģiskajai saimniekošanai. Ar laiku sertificētajās saimniecībās drīkstēs izmantot tikai bioloģiski audzētu sēklu, tāpēc svarīgi, lai būtu bioloģiskās kartupeļu sēklas audzētāji.
“Patlaban bioloģiskās saimniecības var iegūt atļauju audzēt konvencionāli audzētu kartupeļu sēklu, to daudzi izmanto. Bioloģiski audzētie ir nedaudz dārgāki,” teic vadošā pētniece.
Pētniecības centra pagrabos rit spraigs darbs. Tiek šķiroti kartupeļi sēklai, pārtikai, lopbarībai. Sagatavotie maisi ilgi nestāv, kartupeļu audzētāji, lopkopji un tie, kuri iecienījuši Priekuļos audzētos kartupeļus ikdienas galdā, brauc iepirkties.
Sēklkopības tehniķe Ieva Lozberga atzīst, ka sakarā ar situāciju pasaulē, šķiet, arī zemnieki ir apmulsuši, nav pārliecināti, cik audzēs. Toties mazdārziņu saimnieki pa maisiņam vien gādā sēklu. Izvēlēties var no 13 šķirnēm. Sēklkopības agronome Līga Auziņa pastāsta, ka zemnieki visvairāk pieteikuši šķirņu `Prelma`, `Monta`, `Magdalēna` kartupeļus, arī Priekuļos pārbaudīto vācu šķirņu `Vineta` un ‘Anushka’.
“Sēklas pietiek, bet pieprasītās šķirnes jau pasūtītas un dažas arī iztirgotas,” saka L.Auziņa un uzsver, ka Priekuļu tīrumos tiek stādīts tik kartupeļu, lai ražu varētu pārdot.
“Mūsu kartupeļi ir pārliecinājuši audzētājus, ka ir gan garšīgi, gan var izaudzēt labas ražas,” ar gandarījumu saka I.Lozberga.
Pie pagraba Priekuļos “Druva” satika jauno zemnieku Normundu Luriņu. Viņš bija atbraucis no Daugavpils puses. “Nekur tuvāk sēklas kartupeļus nopirkt nevar. Konsultējos ar speciālistiem, viņi ieteica `Magdalēnu` un `Montu`, viena agrāka, otra vēlāka. Tad jau redzēs, kā augs, zeme mālaina,” pastāstīja N.Luriņš un atklāja, ka līdz šim gadu desmitiem kaimiņi mainījušies ar kartupeļu sēklu, bet ir skaidrs, ka lielas ražas vairs neiegūt, jāgādā kārtīga sēkla. “Vietējās šķirnes ir vietējās, ar ievestajām neko nevar zināt,” nosaka N.Luriņš.
Komentāri