Vaives pagastā, Jurģukalna pakājē, pretī saulei sliecas dzelteni oranžie smiltsērkšķi, krāsojas cidonijas.
Aug smiltsērkšķu, krūmmelleņu stādi, tiek veidots ēdamdārzs, kurā būs hektārs krūmmelleņu, zelta jāņogas, upenes, ērkšķogas, korintes, zīdkoks, aprikozes, avenes, zemeņavenes, aktinīdijas un citi augi. Te interesenti varēs staigāt, garšot, iepazīt dažādas ogas un augļus, iegādāties stādus un arī atpūsties. Lai īstenotu ieceres, Arnis Dzalbs kopā ar sievu Joannu izveidojuši SIA “Zaptsmaize” un “Ūgumaize”.
Izvēle – stabilas kultūras
Desmit hektāros aug smiltsērkšķi. Pēc Lauku atbalsta dienesta datu bāzē pieejamās informācijas tas ir lielākais smiltsērkšķu stādījums Cēsu novadā.
“Izvēlējāmies kultūru, kuru paši varam iestādīt, apkopt un novākt. Smiltsērkšķu novākšana aizvien ir roku darbs,” stāsta SIA “Zaptsmaize” īpašnieks un piebilst, ka drīzumā tiks vākta pirmā raža.
Pirms stādīt kādu kultūru, saimnieki apciemojuši vairākas saimniecības. “Iesācējiem pieredze ir ļoti vajadzīga, jāredz, kā citi dara. Audzētāji ir atvērti, stāsta par kļūdām, ko vajadzējis darīt citādi. Tagad varu teikt - ar nezinīšu vieglprātību sākām, tagad tā jau ir ražošana. Ja būtu vairāk zinājuši, iespējams, nebūtu sākuši audzēt smiltsērkšķus. Ilga teoretizēšana arī ne vienmēr ir lietderīga,” saka vaivēnietis un uzsver, ka mācīties no paša kļūdām vienmēr ir dārgi.
Katram zeme ir tāda, kāda nu ir, ko audzēt, eksperti padomu neliegs. Arnis atzīst, ja būtu prasījuši padomu, ieteiktu, ka nogāzē, kur turklāt mālaina augsne ar zemu Ph līmeni, smiltsērkšķi neaugs. “Svarīgi, lai nestāv ūdenī, toties laukā ir vieta, kur līdz jūnijam ir ūdens, bet izauguši lieli krūmi. Pēc teorijas tur nevajadzētu augt,” pastāsta smiltsērkšķu audzētājs.
Atvieglot darbu un palielināt ražu
Nulle, komats, sešu hektāru stādījumus saimnieks sauc par mācību lauku. 2018.gada sausajā vasarā daudzi smiltsērkšķu stādi aizgāja bojā. Lai kā centās laistīt, ravēt, ieguldot lielu darbu, krūmi nīkuļoja.
“Var jau laistīt ar šļūteni, spaiņiem, bet mitrums līdz saknēm netiek. Apravēt stādus nav iespējams. Saimniecībās, kur daudz cilvēku vai tehniskas iekārtas, var mēģināt to darīt,” bilst Arnis. Bija skaidrs, ka jādomā gan par laistīšanas sistēmu ierīkošanu, gan stādi jāstāda ģeotekstilā.
Saimnieks rāda smiltsērkšķus, kas stādīti pirms četriem un diviem gadiem. Ģeotekstils pasargā no nezālēm, krūmi izauguši krietnāki augumā. Atliek vien pāris reižu sezonā izpļaut rindstarpas.
“Ne viens vien cer, ka jāiestāda un nekas vairāk nav jādara. Bet raža būs nekāda, un rūgtums par iztērēto. Tāpat kā zemeņu laukā var taču ļaut, lai aug, kaut kāda raža jau būs, bet vai vērts tā saimniekot,” pārdomās dalās smiltsērkšķu audzētājs un uzsver, ka jāsaimnieko, izmantojot tehnoloģijas, kas atvieglo darbu un palielina ražu. Pirmajiem stādījumiem katrs stāds tika apkopts un apčubināts. Tagad saimnieks atzīst, ka tas bijis lieks laika un spēka patēriņš. Ja krūms neaug, jāstāda cits vietā.
“Mēs daudz laika tērējam tam, kas nav tā vērts,” pārliecināts Arnis.
Šovasar izrakts vēl viens dīķis, lai stādījumus nodrošinātu ar ūdeni, pavasarī tiks ierīkota laistīšanas sistēma. Līdz ar to krūmus varēs arī precīzāk mēslot.
Smiltsērķu dārzā ir 12,5 tūkstoši stādu. Daļa no tiem pašu audzēti. “Tad arī sapratām, ka mākam izaudzēt stādus. Savām vajadzībām aug aveņu, kazeņu, zemeņaveņu un vēl citi stādi. Pagājusī ziema atkal bija skola, liela daļa smiltsērkšķu stādu pavasarī aizgāja bojā. Sniegs atkusa, tad sasala, krūmu stumbri tika traumēti. Arī tā gadās, ar to jārēķinās,” atklāj audzētājs.
Uz pirmās smiltsērkšķu ražas vākšanu tiks aicināti radi un draugi. Saimnieks pārliecināts, ka zaru nogriešana kopā ar ogām ir labākā novākšanas metode, tad ogas netiek saspiestas, ne arī sašķaidītas un var iegūt augstvērtīgu produkciju. Sasalušas ogas var viegli nokratīt, attīrīt no gružiem un lapiņām, tās netiek bojātas, kā tas parasti ir, lasot ar rokām.
Vaivēnietis pastāsta, ka pārstrādātāji smiltsērkšķus iepērk par stabilām cenām. Jau vasaras vidū tie sāka interesēties par pieejamo produkciju.
Cidonijas aug 0,6 hektāros. Pērn no ražas, kas nebija liela, izspieda sulu. Arnis atklāj, kad būs novākts izaudzētais un zināms precīzs apjoms, tad arī domās par tālāko realizāciju.
“Pārdot nav problēmu. Nezinu kultūru, kurai nav noieta. Ir audzētāji, kuri nenopelna, cik cerējuši, tas gan. Tie, kuri samazina izmaksas, palielina ražību, vienmēr iegūst vairāk nekā tie, kuri strādā no rīta līdz vakaram un brīnās, kāpēc par viņu darbu tik maz maksā,” pārdomās dalās A.Dzalbs un pastāsta, ka arī pats pirms gadiem domājis, ka poļu zemnieki saimnieko kaut kā mums nepieņemami.
“Tā nav. Polijā ir precīzi izrēķināta ražošana, tāpēc ir zemākas izmaksas. Laikapstākļi viņiem ir līdzīgi, tāpat iegūst vienu ražu sezonā,” teic vaivēnietis. Ar smaidu Arnis atzīst, ka latviešu sliktākā īpašība ir čaklums. “Nedomāt, bet strādāt no rīta līdz vakaram. Vajag pasēdēt un padomāt, ko gribi audzēt. Jāsaprot, cik būs jāiegulda un cik esi gatavs ieguldīt. Bieži vien aprēķini ir vienkāršoti – iestādīšu un būšu bagāts. Bet par to, kā audzēšu, ka var būt zaudējumi, ka ir riski, nepadomā. Beigās ir vilšanās,” pārdomās dalās A.Dzalbs un pastāsta, ka daļai stādījumu apkārt ir žogs, lai stirnas un staltbrieži nenodara postījumus. Arī tas ir ieguldījums, lai nosargātu ražu.
Stirnu, staltbriežu apkārtnē netrūkst, ziemā arī mežacūku saime iemanījās iziet cauri dārzam. “Biju pie audzētāja, redzēju, kāds izskatās dārzs pēc stirnu viesošanās. Mums dažas galotnītes nolauza, bet tas augiem netraucē sakuplot. Mežacūkas varētu interesēt kukaiņi zem ģeotekstila. Ar to jārēķinās,” uzsver saimnieks.
Jāizmanto iespējas
Lai attīstītu saimniecību, kārtīgi tiek izvērtēts, kādiem mērķiem piesaistīt finansējumu. Projektu konkursā iegūti līdzekļi ģeotekstila iegādei, apstiprināts projekts laistīšanas sistēmas pirkšanai. A.Dzalbs atzīst, ka konkursos iesācēju mērķi un ieceres pamatīgi tiek izvērtētas. Ja uzskata, ka cerētais var neizdoties, finansējumu nepiešķir. Tas gan ir šķērslis inovatīvu ideju atbalstam.
SIA “Zaptsmaize” arī iesaistījusies pētniecības projektā par zaļmēslojuma ietekmi uz ražību un smiltsērkšķu raibspārnu mušas izplatību. “Pētījums notiek trešo gadu deviņās saimniecībās. Tiek vērtēts, kā zālājs, ko izmanto zaļmēslojumam, maina ražu un kādi augi nepatīk smiltsērkšķu kaitēklim,” pastāsta saimnieks. Lauka dienā smiltsērkšķu audzētāji viesojās saimniecībā, lai praktiski redzētu, kā A.Dzalbs saimnieko, un iepazinās ar pētījuma pirmajiem secinājumiem.
Iecere – Ēdamdārzs
Arnis Dzalbs vairākkārt uzsver: “Jādomā, jāatrod piemērotākais risinājums, jāizmanto iespējas.” Tā kā turpat blakus atrodas Vidzemes šoseja, Joanna un Arnis, izvērtējot plusus un mīnusus, pārliecinājās, ka varētu ierīkot Ēdamdārzu. Tas SIA “Ūgumaize” un Joannas ziņā. Apstiprināts projekts finansējuma piesaistei. Garāmbraucējiem un tiem, kuri interesējas par ogu un augļu dārziem, būs vērts iegriezties.
“Pagaidām laukos saimniekojam brīvdienās, abiem ir algots darbs. Pagaidām. Plāni ir, pamazām tie īstenojas,” saka vaivēnietis A.Dzalbs.
Komentāri