VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pirmajā izsolē ar lejupejošu soli pārdevusi ēkas Priekuļu novadā, Jāņmuižā, kurās savulaik darbojās Jāņmuižas profesionālā skola.
Pārdotās ēkas, kas ir uz privātas zemes, atrodas Ozolu gatvē 3 un 5. Par 5000 eiro izsolīta bijusī skolas celtne, savukārt par 3700 eiro atsavināta blakus esošā bijusī kopmītnes ēka. Šo īpašumu uzturēšana Jāņmuižā valstij gadā izmaksāja aptuveni 7000 eiro. Tāpat ar lejupejošās izsoles metodi pārdoti garāžu boksi Jāņmuižā, Lauku ielā 10, ar sākuma cenu 900 eiro.
“Izsoles ar lejupejošo soli ir efektīva metode, kas mums dod iespēju pārdot tos objektus, kuri nav pieprasīti konkrētajā reģionālajā tirgū un nav nepieciešami arī valstij. Valstij vidi degradējošo īpašumu uzturēšana ir papildu izmaksas, tādēļ esam ieinteresēti ātrākā un efektīvākā īpašumu pārdošanā, lai samazinātu ar šo īpašumu saistīto izmaksu slogu un iegūtos līdzekļus ieguldītu valsts nekustamo īpašumu attīstībai. Ieguvēji ir visi – valsts atbrīvojas no tai zaudējumus nesoša īpašuma, kas valsts pārvaldes vajadzībām nav radis pielietojumu, savukārt pircējs to var iegādāties par tam ekonomiski pamatojamu cenu un, attīstot to, rast īpašumam jaunu lietošanas mērķi,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.
Priekuļu novada pašvaldības priekšsēdētāja Elīna Stapulone informē, ka sazinājusies ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un uzzinājusi vien to, ka īpašnieks ir fiziska persona, taču pārējā informācija esot konfidenciāla, tāpēc konkrētāku informāciju VNĪ viņai neesot varējuši sniegt. “Tāpat nezinu, vai visām ēkām ir viens īpašnieks, vai katrai cits. Katrā ziņā Jāņmuižas kompleksa sakarā Priekuļu novada domē neviens nav vērsies ar idejām, redzējumiem vai sadarbības modeļiem. Mēs jūtamies gandarīti, jo šāds darījums liek domāt, ka kompleksa jaunais īpašnieks rūpēsies par ēkām un domās, ko darīt tālāk. Protams, būtu jauki satikt jauno īpašnieku klātienē, un, ja viņam ir nepieciešams attiecīgs redzējums, ko darīt, tad esam gatavi turpmākai sadarbībai.”
E. Stapulone min arī to, ka Jāņmuižas īpašums jau vairākus gadus stāv tukšs un tā vērtība krītas ar katru dienu, bet atturīgi komentēja to, vai 5000 eiro viņai šķiet adekvāta summa par skolas ēku. “Šīm ēkām ir sava specifika. Neesam arī pētījuši konstrukciju un ēku tehnisko stāvokli, tikai zinām, ka tajās nav apkures. Iespējams, jaunajam īpašniekam būs jāveic lieli ieguldījumi, lai šīs ēkas atjaunotu. Turklāt pašvaldībai nav bijusi šāda pieredze ar līdzvērtīgu objektu darījumiem, tāpēc ir grūti kaut ko salīdzināt, lai teiktu, vai 5 000 eiro ir daudz vai maz. Pirmajā brīdī šķiet, ka summa ir maza, taču vispirms būtu jākonsultējas ar nekustamā īpašuma jomas speciālistu, kurš spētu novērtēt ēkas un pārzinātu nekustāmo īpašumu tirgu,” uzskata E. Stapulone.
“Druvai” izdevās noskaidrot, ka īpašumus iegādājušās divas privātpersonas – latvieši, taču jaunie īpašnieki paši izteikuši vēlmi nepubliskot viņu vārdus un uzvārdus, tāpēc sīkāka informācija pašlaik nav pieejama.
Saskaņā ar Latvijas valsts normatīvajiem aktiem izsoles ar lejupejošu soli var rīkot, ja ir bijušas vairākas nesekmīgas izsoles ar augšupejošu soli. Izsoļu ar lejupejošu soli kārtība paredz, ka, ja neviens izsoles dalībnieks nepiekrīt iegādāties objektu par izsoles sākumcenu, sākas izsole ar lejupejošu soli, samazinot objekta izsoles sākumcenu pa vienam izsoles solim, līdz kāds izsoles dalībnieks izdara solījumu. Likums lejupejošās izsolēs neierobežo pārdošanas cenu, taču šo robežu nosaka pārdevējs, nosakot slepeno cenu, par kuru zemāk objekts netiek pārdots. Gala lēmumu par nekustamā īpašuma turpmāko pielietojumu (atsavināšanu, pārņemšanu) pieņem Ministru kabinets.
Komentāri