Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Jāatgādina, lai neatkārtotos

Sarmīte Feldmane
00:00
20.06.2024
70
Jrauna

Klusuma brīdis. Priekulieši neaizmirst novadniekus, kuri varmācīgi tika aizvesti svešumā. FOTO: Sarmīte Feldmane

14.jūnijs šogad bija lietains. Saule slēpās aiz asaru pielietiem mākoņiem, kad daudzviet Latvijā pieminēja 1941.gada represijās svešumā izvestos. Jaunraunā komunistiskā terora upuru piemiņas vietā priekulieši atcerējās uz Sibīriju aizvestos jaunrauniešus, tos, kuri neatgriezās.

“Lasot atmiņas par to nakti, kad pārtrūka daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīve, nevar palikt vienaldzīgs. Un nekur nepazūd jautājumi – par ko, kāpēc. Šodien mums domās tikai viens – lai tas nekad neatkārtotos,” sacīja priekulietis Māris Brasliņš. Piemiņas vietā sagūla ziedi, tika izdziedātas pazīstamas latviešu spēka dziesmas, kas dziedātas Latvijas izšķirošos brīžos.

“Lai kas tāds neatkārtotos, mūsu uzdevums ir skaidrot, lai jaunās paaudzes izprot notikušo,” uzsvēra jaunraunietis Viesturs Mūrmanis un atgādināja, ka vēl nesen šķita, ka tā ir vēsture, ko piedzīvoja iepriekšējās paaudzes, bet, redzot, kas notiek kaimiņos, jāsaprot, ka vēsture var atkārtoties.    M.Brasliņš uzsvēra, ka šodienas attiecības ar lielo kaimiņvalsti, arī cilvēku , kuri dzīvo Sibīrijā, attieksme pret latviešiem ir mainījusies. “Esam tur nevēlami, arī izsūtījumā palikušo latviešu piemiņas vietas tiek postītas. Krievijas propaganda strādā, mums pašiem jābūt stipriem savā zemē,” teica M.Brasliņš un rosināja ikvienu nebraukt garām šai vietai, piestāt, atcerēties, padomāt, iepazīt vēsturi.

Pēc svinīgā piemiņas brīža sarunas raisījās par nepieciešamību sakārtot un atjaunot piemiņas vietu. Projektu konkursā priekuliešu iecere    atbalstu neguva.  Sanākušie uzsvēra, ka piemiņas vieta ir unikāla, jo saglabātas “Baižēnu” sķūņa drupas un dzelz­ceļa sliedes fragments.    “Tas, kas te notika, ir neizprotami,  nesaprotami normāliem cilvēkiem, bet šos notikumus nedrīkst aizmirst. Ir svarīgi saglabāt šo vietu kā dzīvu pieminekli, atmiņas par konkrētiem cilvēkiem, kuri dzīvoja te blakus mazajā Jaunraunas pagastā, par viņu mājām,” uzsvēra V.Mūrmanis.

Priekuļu apvienības pārvaldei plāni piesaistīt “Leader” programmas finansējumu. Iecerēts mūru iekšpusē noņemt auglīgās augsnes kārtu, uzbērt sijātu smilti vai granti, uz kuras Jaunraunas ceļu kartes formā izveidot lauk­akmeņu takas, kurām abās pusēs salikt akmeņus, kur iegravēti māju nosaukumi, no kurām ir izvestie. Pieminekli, kurš patlaban ir mūru priekšpusē, novietot iekšpusē centrā. Mūrētās sienas iekonservēt, lai nebojājas tālāk, vismaz uzliekot jumtiņus. Vietas pārveidošana ne tikai palīdzēs saglabāt to un tās nesto piemiņu, bet arī piesaistīs aizvien jaunus apmeklētājus, tādējādi izglītojot par mūsu valsts vēsturi un tās vērtību aizvien plašākai sabiedrības daļai.

14.jūnija piemiņas pasākumi notika arī Cēsīs, Stalbē, Jaun­piebalgā un Melānijas Vanagas muzejā Amatā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
9

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
41

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
54

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
56
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi