Latvijas un Eiropas Komisijas parakstītajā sadarbības memoranda papildinājumā iekļauta vienošanās par nekustamā īpašuma nodokļa palielinājumu zemei līdz 3 procentiem no kadastrālās vērtības no 2010. gada 1. janvāra. Biedrība „Zemnieku saeima” pauž kategorisku protestu pret šādu lēmumu.
Tā kā pagājušā gadā pārskatīta un vairumā gadījumu būtiski paaugstinātas zemes kadastrālā vērtība lauksaimniecības teritorijām, tad saimniecībām šāds lēmums nozīmē 3 līdz 6 reizes lielāku nekustamā īpašuma nodokli par to apsaimniekošanā esošiem laukiem. Tas nozīmē ražošanas izmaksu strauju kāpumu visās zemkopības nozarēs. Augkopībā naudas resursu trūkuma dēļ gaidāma dziļa krīze, arī lopkopībā paredzama vēl sliktāka situācija, kā šobrīd.
ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš brīdina: „Šis ir sitiens pa kājām uzņēmējdarbībai. Cita veida samazinājumi ir bijuši tikai tā zara zāģēšana, uz kura sēžam. Nu tiks cirsta uzņēmējdarbība saknē. Ja šāds likums tiešām tiks pieņemts, mēs aicināsim zemniekus protestēt, jo savādāk lauksaimniecības ražošana beigs pastāvēt. Ja lielāku nodokli uzliktu tikai zāles appļāvējiem, tas ieviestu kārtību nozarē un laukos, taču šāds pavērsiens padara visu lauksaimniecību nerentablu.”
ZSA priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja norāda: „Lēmums pieņemts bez diskusijām ar sabiedriskajiem partneriem, un mēs šādas izmaiņas attiecībā uz lauksaimniecības zemēm kategoriski neatbalstīsim. Pamatdoma, protams, ir bijusi palielināt nodokļu iekasējumu pašvaldībās, taču šis solis ir vērsts pret uzņēmējdarbību.”
Dzelzkalēja uzsver, ka pārtikas ražošana ir viena no retajām ražošanas nozarēm, kas vēl ir spējīga pārdot produkciju ārējos tirgos. „Šis nav ilglaicīgs risinājums Latvijai, taču krīzes laikā pārtikas ražošana ir tā nozare, kas var valsti izvest cauri grūtībām. Šinī brīdī mēs spējam saražot un pārdot labas kvalitātes pamatizejvielas, piemēram, graudus. Valdībai būtu svarīgi to apzināties un radīt apstākļus, kas veicinātu šo ražošanu.”
„Nekustamā īpašuma nodokļa celšana būs jauns slogs ražotājiem, kas papildus apgrūtinās to konkurētspēju. Vispirms būtu jānodrošina vienlīdzīgi platību maksājumi Latvijas zemniekiem ar citām Eiropas Savienības valstīm, tikai tad varētu celt nodokļus. Atgādinu, ka Latvijas zemnieki jau tā saņem pašus mazākos maksājumus visā Eiropā. Mēs vienkārši nevaram atļauties maksāt vairāk,” skaidro Dzelzkalēja.
Komentāri