Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Karlīna, Līna

Ja domā un strādā, tad laukos iztikt var

Sarmīte Feldmane
12:24
19.02.2016
36
Img 1776 1

“Mežiņi” ir mazā zemnieku saimniecība Raiskuma pagastā, kurā saimnieko Mārīte Savicka un Modris Osmanis. Pamatnozare ir piena lopkopība, bet saimniecībā veidojas aitu ganāmpulks, iegādāta arī gaļas šķirnes govs, bet priekam un daudzveidībai – pāris aitu cūku, Vjetnamas cūkas un ponijs.

“Man allaž gribas ko jaunu,” ar smaidu saka saimniece un atzīst, ka ik gadu pamazām vien saimniecība attīstās. Savulaik bijusi arī kupla tītaru saime. “Tītariem patīk staigāt, tie ir jāgana, bet kuram tam ir laiks. Lapsa atnāca, divas tītarienes un piecus tītarēnus nokoda. Bija skaidrs, ka ar to nebeigsies. Turēt tikai nožogojumā negribējās. Arī vistas ne viena vien aiznesta. No tītariem atteicāmies, bet laukos bez vistām negribas. Cik varam, sargājam,” domās dalās Mārīte.

“Mežiņi” ir bioloģiska saimniecība. Zemniece atzīst, ka viens no iemesliem, kāpēc daudzi izvēlas šo saimniekošanu, ir pavisam vienkāršs – minerālmēsli ir dārgi, tāpat dažādi augu aizsardzības līdzekļi. Protams, arī domājot par pārtiku, katram taču gribas ēst veselīgi un garšīgi. Par to, kas izaudzis pašu saimniecībā, saimnieki var būt droši, ka nekas kaitīgs nav lietots.

“Tagad gan par kredītiem pat domāt nedrīkst, kaut daudz ko vajadzētu. Piena un gaļas cenas ir ļoti zemas,” vērtē raiskumiete. Īstenojot nelielus projektus, savulaik “Mežiņos” sakārtota kūts, iegādāta tehnika. Protams, ar laiku tā jāatjauno, bet patlaban to izdarīt nevar atļauties. “Agrāk projektus rakstīju pati, izlauzos cauri visām niansēm. Tagad par tiem jāmaksā, un tas iznāk pārāk dārgi,” stāsta Mārīte un uzsver, ka zemniekiem Pārgaujas pusē ļoti liels atbalsts ir piensaimnieku kooperatīvs “Straupe”, kas vajadzības reizē izpalīdz. “Piena cena gan mazajiem varēja būt lielāka. Pārāk liela ir atšķirība starp lielajiem un mazajiem piegādātājiem. Citur tā nav, ja piens ir kvalitatīvs, visiem maksā vienādi,” saka zemniece, piebilstot, ka citur Latvijā pārstrādāji par pienu maksā vēl mazāk.

“Mežiņos” visu laiku ir ap desmit piena devēju. Paplašināt ganāmpulku nevar, jo pietrūkst zemes, lai izaudzētu graudus, būtu ganības un pļavas siena sagādei.

“Mežiņi” ir Mārītes mantots īpašums, zeme arī piepirkta klāt, vēl tiek nomāta. Pērn no krūmiem atbrīvoti vairāki hektāri, tur šovasar būs pļava. “Pagastā nomas zemes ir, taču īpašnieki grib, lai viņu zemi kāds apstrādā, bet platībmaksājumus saņemt paši. Ja kopju zemi, tad tas nav godīgi,” domās dalās Mārīte.

Ilgus gadus “Mežiņu” saimniekiem rudeņos galvassāpes sagādāja labības kulšana. Ja sava kombaina nav, jāgaida, kamēr kāds kaimiņš pabeigs savus darbus. Pērn tika iegādāts neliels kombains. “Mēs, mazie zemnieki, kopā turamies, sadarbojamies. Mums nav ruļļu preses, kaimiņš sarullēja sienu, mēs nokūlām viņam labību. Graudu platības palielināsim, lai ganāmpulkam spēkbarība nav jāpērk,” pastāsta saimniece.

“Mežiņi” ir ģimenes saimniecība, kurā katram savi darbi zināmi. Mārīte pēc profesijas ir agronome, pati kārto grāmatvedību, Modris – fermu mehāniķis, kuram ir plašas zināšanas par tehniku, un viņš allaž ar visām ķibelēm tiek galā. Modris ikdienā arī atbildīgs, lai visi darbi būtu laikus padarīti. Saimniekošanā iesaistītas arī trīs meitas. Vecāki ir priecīgi un gandarīti, ka meitas nopietni domā par dzīvi laukos un saimniekošanu, būs, kam nodot saimniecību.

Līdztekus ikdienai saimniecībā Mārīte strādā algotu darbu. Viņa ir iepirkuma aģente. Braukājot pa Latviju, labi redzams, kā klājas zemniekiem. “Ļoti daudz lopus tur Latgalē, jo tur darba nav un cilvēkus baro zeme. Izaudzē savai iztikšanai, kādu lopiņu pārdošanai. Mūsu pusē tādu saimniecību ir maz. Diemžēl nebūt nav retums, kad zemnieki netiek galā ar kredītiem. Kad likvidē saimniecības, tad emocionāli ir ļoti grūti, jo gaļai pārdod telītes, skaistas govis, bijis arī, kad uz kautuvi jāved grūsnas govis. Tas ir nežēlīgi, bet tāda ir ūtrupe, un likumi to ļauj,” pārdomās dalās zemniece un iepirkuma aģente, piebilstot, ka no kautuves izdevies paglābt trīs gotiņas, kuras gaidīja teliņus. Tā “Mežiņos” nonāca Šarolē krustojuma telīte. “Redzu, kā saimnieko citi. Vienā aitkopības saimniecībā ieraudzīju šķirnes aitas. Tik skaistas un interesantas. Man bija tikai Romanovas šķirnes. Nopirku aunu. Tagad jēriņi raibu raibie. Būtu laiks, varētu stāvēt un priecāties, kā tie kūtī danco. Kādreiz mums bija arī cūkas, bet, kad sākās Āfrikas cūku mēra sērga, likvidējām. No Nītaures atvedu Vjetnamas cūciņas, no Gaigalavas – aitu cūkas. Gribas, lai ir kā laukos, kur kūtī dažādi dzīvnieki,” atklāj “Mežiņu” saimniece. Bet visu priekam ir ponijs. Mazais zirdziņš vēl ir jauns un diezgan negants, bet vasarai sarunāta trenere, lai pamāca.

“Ja domā un strādā, tad laukos iztikt var. Ja nav darba, tad lauksaimniecība tomēr ir iespēja. Lai kādi laiki, zeme pabaros, un sava zeme ir jāsakārto, nedrīkst aizaudzēt,” saka Raiskuma pagasta zemniece Mārīte Savicka. “Mežiņu” saimnieki Modris un Mārīte, kā ikviens zemnieks, gaida pavasari, tad atkal sāksies jauns darba cikls gada ritumā. “Un vasarā varēs iet ogās. Tas mans lielākais vaļasprieks. Nedrīkst nokavēt, gribas salasīt visas,” ar smaidu sejā bilst Mārīte.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
24
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
87
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
76
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Vai to tiešām katrs ezis var…

00:00
09.02.2025
54

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi. “Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi […]

Ziņas par slēpošanas trašu galu… ir nedaudz pārspīlētas

00:00
08.02.2025
65
1

Ziema šogad skubina padomāt par kādu jaunu terminu starpsezonai no rudens līdz pavasarim. Ja janvārī zied vizbuļi, no sūnām spraucas gailenes un jau atgriežas gājputni…, tad nosaukt šo dabas ampelēšanos par ziemu mute neveras. Ja valodniekiem un meteorologiem nosaukuma izdomāšana šādai starpsezonai varētu būt interesants teorētisks vingrinājums, tad tiem, kuri nodarbojas ar slēpošanas trašu uzturēšanu, […]

Vajadzība pēc bezmaksas zupas porcijas palielinās

00:00
07.02.2025
210
7

Cēsīs darbojas divas zupas virtuves. Biedrības “Labāka rītdiena” uzturētajās “Karotēs” pēc siltas maltītes bez maksas var atnākt ikviens. Biedrības “Ģimenes centrs Mūsu nākotne” zupas virtuvē ēdienu piedāvā iedzīvotājiem, kuriem ir atbilstoša pašvaldības Sociālā dienesta izziņa. Zupas virtuvē “Karotes” janvārī izdalītas 3256 porcijas jeb aptuveni 1305 litri siltas zupas. Biedrības “Labāka rītdiena” valdes priekšsēdētāja Evija Jēkabsone […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
15
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
39
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
28
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
73
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi