Sestdiena, 15. novembris
Vārda dienas: Leopolds, Undīne, Unda

Ja bērnam sāp zobs

Monika Sproģe
00:00
29.01.2016
158
Img 8511 600 X 400 1

Cēsīs izveidojusies neapskaužama situācija, bērniem, kuriem nepieciešams zobārsta apmeklējums, saņemt valsts apmaksātu speciālista vizīti ir neiespējami, jo visur beigušās kvotas, bet jaunus līgumus ar Nacionālo veselības dienestu Cēsu zobārsti turpmāk neslēgs.

Latvijas Republikas Veselības inspekcija skaidro, ka bērniem līdz 18 gadiem valsts apmaksā zobārstniecības pakalpojumus, ja zobārstam ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu (NVD).
Diemžēl lielākā daļa Cēsu zobārstniecības, izņemot SIA “Ingadent”, ir lauzušas vai nav pagarinājušas līgumus ar NVD. Klīnikas “Ingadent” vadītāja un sertificēta zobārste Ingrīda Grīnberga skaidro: “Gadiem ilgi samaksa vairs neatbilst izdarītajam darbam. Ļoti daudzi zobārstniecības kabineti Cēsīs ir lauzuši līgumus, tagad esam palikuši vienīgie. Jābrīdina, ka arī mēs esam uzteikuši līgumu un no maija vairs nestrādāsim ar valsts atbalstu. Esam privāts uzņēmums, dzīvojam no tā, ko saņemam no pacientiem, mums jādomā par ekonomisko aspektu. Savu pacientu bērniem vēlējāmies piedāvāt valsts apmaksātus ārstnieciskos pakalpojumus, tāpēc slēdzām līgumu ar Nacionālo veselības dienestu, tomēr mūsu uzdevums nav palikt vienīgiem un glābt situāciju valstī. Zobārstu asociācija ir vairākas reizes centusies panākt šī jautājuma risinājumu, bet atsaucība no Veselības ministrijas nav pilnīgi nekāda, tāpēc tagad ir strupceļš.”

Cēsu novada domes sabiedrības veselības speciāliste Zane Brente – Brantiņa saka: “Iepriekšējos gadus Cēsīs vairākām zobārstniecību praksēm bija līgumi ar valsti, šī problēma uzplaiksnījusi vien šogad. Līdz šim bezmaksas speciālisti bērniem Cēsīs bija pieejami un šādu problēmu nevajadzēja risināt, taču tagad noteikti tas ir viens no mūsu tuvākā laika uzdevumiem- informēt iedzīvotājus, kur ir tuvākā vieta, kur iespējams saņemt valsts apmaksātu palīdzību. Taču mēs nevaram piespiest zobārstus slēgt līgumus ar valsti, tā ir mediķu brīva izvēle. Valsts pašlaik par šo pakalpojumu tik maz maksā, ka zobārstam, ārstējot bērnu zobus, jāstrādā zem pašizmaksas, tādēļ speciālistus var saprast. Protams, šajā situācijā ķīlnieki ir gan bērni, gan viņu vecāki, tieši tāpēc jāvērš uzmanība bērnu zobu profilaksei. Vecākiem jārūpējas, lai bērns nenonāktu līdz tam, ka zobiņš jāārstē vai jāizrauj. Bērnam valsts apmaksāti higiēnista pakalpojumi pienākas reizi gadā, bet septiņu un 12 gadu veciem bērniem šo pakalpojumu valsts apmaksā divas reizes gadā. Tāpēc jāaicina vecāki būt apzinīgiem un aizvest bērniņu pie higiēnista.”

Amatas novada Līvu dienas aprūpes centra ārsta palīgs Sandra Rozīte pierakstu bērniem pie zobārsta veic jau uz martu, rindas tik tiešām esot garas: “Novadā mums ir tikai viens zobārstniecības speciālists, tas izskaidro ilgo gaidīšanu. Nesen daktere arī pagarināja līgumu ar valsti, tādējādi nodrošinot bezmaksas zobārstniecības pakalpojumus bērniem līdz 18 gadiem. Daudzi, kas nespēj tik ilgi gaidīt rindā, ved savus bērnus uz Cēsīm un ārstē par maksu, taču ir iedzīvotāji, kas ar mieru gaidīt.”

Savukārt Vecpiebalgas novada zobārste Dzintra Ozoliņa stāsta, ka jau vairākus gadus par bērnu zobu ārstēšanu ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu: “Es savas kvotas nemaz nespēju izlietot. Laukos nav tik daudz iedzīvotāju, te ir pavisam citāda demogrāfiskā situācija nekā pilsētā. Esmu radusi strādāt viena, ja man būtu jāalgo asistents, tad varbūt būtu citas izmaksas, taču pašlaik nesūdzos. Man darba pietiek, bet nepārstrādājos. Kad pacients pierakstās, rindā jāgaida ilgākais divas nedēļas. Es strādāju arī Valmierā un redzu, ka tur situācija līdzīga kā Cēsīs, tāpēc valsts kvotu dēļ mani atrod arī valmierieši. Jāatzīmē, ka turīgākie lauku iedzīvotāji brauc uz pilsētām pie speciālistiem. Ja līdzekļi atļauj, tas paver iespējas izvēlēties zobārstu. Taču daļa ārstu nevēlas strādāt ar bērniem, jo tie ir īpaši klienti, ar viņiem jāprot apieties. Tas paprasa laiku un pūles- pieaugušie atnāk, apsēžas krēslā un atver muti, bet mazie raud, niķojas, dīdās. Protams, tas prasa citu pieeju. Daudzi zobārsti, domājot par klientu labsajūtu un ejot līdzi laikam, ir iegādājušies modernu aparatūru, kas maksā desmitiem tūkstošu, un ieguldījumi jāatpelna, tāpēc šī problēma nav skatāma tikai no viena skatupunkta. Jāsaprot arī ārsti.”

Līgatnes novada domes sociālās aprūpes un veselības aizsardzības komitejas vadītāja Baiba Pelse teic, ka Līgatnes novadā darbojas divi zobārstniecības kabineti: “Līgatnē ir zobārstniecības kabinets, kur tiešām strādā ar valsts apmaksātām programmām un pieņem bērnus līdz 18 gadiem bez maksas, un cilvēku skaits mainās saistībā ar to, ka vecāki savas atvases ved arī no blakus novadiem. Otrs zobārstniecības kabinets darbojas Augšlīgatnē, tur visi pakalpojumi ir tikai par maksu.”

Nav noslēpums, ka zobārstniecības pakalpojumi ir dārgi attiecībā pret iedzīvotāju ienākumiem. Visskaudrāk līgumu laušanu ar valsti varētu izjust daudzbērnu un trūcīgās ģimenes, kurām valsts apmaksāto kvotu sistēma bija vienīgā iespēja, kā parūpēties par bērna mutes veselību. Šīm ģimenēm, kā izrādās, jāmeklē palīdzība pie lauku zobārstiem, kas sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
23

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
17

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
128

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
436

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
38

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Platforma STARS papildināta ar teju 40 izglītības programmām digitālo prasmju apguvei

11:19
11.11.2025
59

Prasmju pārvaldības platformā STARS (www.stars.gov.lv) pieaugušajiem šobrīd pieejamas teju 40 izglītības programmas, kas palīdz apgūt darba tirgū pieprasītās digitālās prasmes. Mācībām pieejams finansiāls atbalsts, veicinot prasmju pilnveides iespēju pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijā. Kā norāda Elīna Purmale-Baumane, VIAA Pieaugušo izglītības departamenta direktore, lai mainītu pieaugušo mācīšanās kultūru, būtiski ir radīt apstākļus, kas sniedz iespējas mācīties ērti, […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
23
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
21
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
29
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
18
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
19
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi