Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem nepieciešams uzlabot infrastruktūru un lielu vērību pievērst ieslodzīto resocializācijai.
Iestādi Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā apmeklēja Latvijas tiesībsargs Romāns Apsītis un Ieslodzījuma vietu pārvaldes jaunais priekšnieks Visvaldis Puķīte. Likumsakarīgi amatpersonas visvairāk interesējās par to, vai iestādē iespējams ievērot tajā izmitināto nepilngadīgo cilvēktiesības. 2005. gadā pārbaudē Valsts cilvēktiesību birojs bija konstatējis, ka iestādes telpu stāvoklis neatbilst tehniskajām un sanitārajām prasībām, ka steidzami nepieciešams remonts un ka nepilngadīgo dzīvojamās telpas ir pārapdzīvotas.
“Esam centušies nepilnības novērst. 2005. gadā iestādē bija 166 audzēkņi, pašlaik 117. Veikts karantīnas telpu kapitālais remonts, tā atslogojot izmeklēšanas daļu. Esam izremontējuši telpas, kurās notiesātie tiekas ar tuviniekiem, tūlīt tās varēs sākt izmantot. Nepilngadīgos, domāju, ka pietiekami, apgādājam ar apģērbu, apaviem, dienā ir četras ēdienreizes. Esam arī nomainījuši 80 metrus žoga, bet jāatzīst, ka tā joprojām ir problēma, nepieciešami līdzekļi,” par padarīto Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Visvaldim Puķītem atskaitījās audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieks Roberts Balodis un piebilda, ka šajā gadā izdevies iestādei piesaistīt arī profesionālu sociālo darbinieku un psihologu. Nepilngadīgie regulāri var apmeklēt konsultācijas.
“Labi darbojas skola, kas ir akreditēta, audzēkņi var saņemt izglītību apliecinošus dokumentus. Vienmēr pozitīvi tiek vērtēts, ka pie mums ir arodapmācība,” tā R.Balodis, kurš iezīmēja ainu, ka iestādē notiek daudzas pozitīvas pārmaiņas.
Tajā pašā laikā pats Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte neslēpa, ka ieslodzījuma vietās ir milzumdaudz problēmu. Ir novecojusi infrastruktūra, daudzos cietumos trūkst darbinieku, jo nav konkurētspējīga atalgojuma.
“Ja nebūs sakārtota infrastruktūra, ar pliku audzināšanu nekas nenotiks. Nevar labi audzināt cilvēku kādā vecā šķūnī. Līdzekļu investēšana ieslodzījuma vietās, resocializācijas procesos nav vajadzīga tikai cietumniekiem. Tā ir vajadzīga sabiedrībai, domājot par mūsu drošību,” tā Visvaldis Puķīte un piebilda, ka var plānot pieaugušo cietumu pārkārtošanu, vienu slēgšanu, citu atjaunošanu, bet Cēsu audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem ir vienīgā valstī, tāpēc būtu ieslodzījuma vietu sistēmā jāatzīst par vienu no prioritātēm.
“Cietumus lāpa tāpat kā Latvijas ceļus. Tumšās sienas nokrāso gaišākas. Kas no tā mainās? Šāda līdzekļu ieguldīšana nav atmaksājusies,” tā Ieslodzījuma vietu pārvaldes sociālās rehabilitācijas daļas priekšniece Ilona Spure, norādot, ka Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgo sadzīves apstākļi tomēr nav pieņemami. Gandrīz vienīgais risinājums būtu valstī plānot un būvēt jaunu šāda tipa iestādi, kur būtu plašākas telpas un kopā nedzīvotu puiši, kas sodīti par ļoti atšķirīgu likumpārkāpumu izdarīšanu.
“Investīciju plāni mainās. Pašlaik tiek darīts viss, lai varētu nodot ekspluatācijā Olaines cietuma slimnīcu un slēgtu slimnīcu centrālcietumā. Degošs objekts ir nepabeigtais mūžinieku korpuss Jelgavas cietumā, tā ir liela problēma, jo nebūs vairs kur ieslodzītos izvietot. Cēsu iestādes vajadzību termiņš tiek atlikts, bet tas ir ļoti nopietni jāvērtē,” pamatoja Ilona Spure, kura atzina, ka no budžeta līdzekļiem jau pietiek vien tam, lai arī Cēsīs nodrošinātu audzēkņu uzturēšanos slēgta tipa iestādē, un darbinieku algas, taču attīstībai līdzekļi ir jāmeklē.
Diskusijā tiesībsarga institūciju pārstāvji noskaidroja, ka iestādē mītošajiem nepilngadīgajiem ir sarežģīti saņemt zobārstniecības pakalpojumus pašvaldības veselības aprūpes iestādēs, nav sakārtots arī pakalpojuma samaksas jautājums, taču, domājot par ieslodzīto resocializāciju, izskanēja gandarījums, ka iestādē novērtē izglītības un sociālās rehabilitācijas lomu nepilngadīgo ieslodzīto atgriešanai sabiedrībā.
Komentāri