Vakar Priekuļos ikgadējā darba sanāksmē tikās par reģionālo attīstību atbildīgie Baltijas valstu ministri. Ministri apsprieda vairākus ar pašvaldību un valsts attīstību saistītus jautājumus un uzsvēra pieredzes apmaiņas lietderību. Atklājot diskusiju, pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs uzsvēra, ka Latvijai ir būtiski šobrīd ieklausīties Igaunijas un Lietuvas pieredzē. Lietuvā administratīvi teritoriālā reforma noslēdzās 90.gadu vidū, un patlaban kaimiņvalsts strādā pie izveidoto pirmā līmeņa pašvaldību attīstības jautājumiem. Igaunijā reforma vēl turpinās.
“Reformu plānojam jau daudzus gadus. Bija plānots, ka Latvijā būs 167 novadi, bet vairākas pašvaldības, piemēram, Gulbenes, Alūksnes un Daugavpils, izlēmušas veidot tikai vienu vai dažus novadus pašreizējā rajona teritorijā. Uzlabojām projektu un diskutējam par to, ka Latvijā būs 80 līdz 85 novadi. Pašvaldību vadītāju domas atšķiras. Daži gatavi atteikties no reformas. Ministrijā pašlaik veidojam plānu, lai gada beigās būtu sekmējies tas, ka līdz 2009.gadam Latvijā izveidotos spēcīgas, attīstību vēstošas pašvaldības, kuras nodrošinātu kvalitatīvus pakalpojumus, to pieejamību saviem iedzīvotājiem. Spētu piesaistīt līdzekļus un attīstītu infrastruktūru,” tā nostāju par reģionālo attīstību Latvijā pauda Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Arvīds Pīlēģis.
Lietuvā darbojas desmit apgabali, 60 vietējās pašvaldības. Kaimiņvalsts reģionālās attīstības speciālisti uzsver, ka visbūtiskākais ir nodrošināt apgabalos augstu iedzīvotāju skaitu, lai sekmētos ekonomiskā un sociālā attīstība, tajā pat laikā attīstības centru, kas var būt kā pilsētas, tā pagasta centrs, neveidot kā iedzīvotājiem grūti pieejamu. “Ir jāsaprot, ka, izveidojot lielākas pašvaldības, tās centrs būs tālāk no iedzīvotāja, kā tas ir mazā pašvaldībā. Jādomā par pakalpojumu pieejamību un ļoti demokrātisku pašvaldības un iedzīvotāju sadarbību,” sacīja reģionālās attīstības speciālists Pauls Skardžis no Lietuvas.
Igaunijā pašvaldību reforma turpinās, bet pašlaik ir līdzīgi kā pie mums, ka pašvaldību sistēma ir visai sadrumstalota un paši reģionālās attīstības speciālisti arī atļaujas uzsvērt, ka valsts daļas neattīstās vienmērīgi.
“Mēs paši mēdzam jautāt, vai drīz igauņi pazīs divus reģionus – Tallinu un pārējo Igauniju. Mums daudz vēl jāstrādā, lai sekmētos vienota valsts attīstība. Jādomā par iedzīvotāju interesēm un jāattīsta arī mazās pašvaldības, tieši administrēšanas kompetences. Uzskatu, ka mums ir ļoti īsa pieredze, kā veidot reģionālo politiku, tāpēc lietderīgas ir šādas tikšanās, arī ar citu Ziemeļvalstu pārstāvjiem un sarunas ES gaiteņos,” sacīja Igaunijas reģionālo lietu ministrs Vallo Reimā. Ministri diskutēja arī par finansējumu, kādu nāksies tērēt, lai pašvaldības ne tikai tiktu izveidotas, bet, turpinot to darbu, sekmētos plašu teritoriju attīstība.
Ministru tikšanās katru gadu tiek organizēta kādā no Baltijas valstīm. Iepriekšējās notika Igaunijā, Sāremā, un Lietuvā, Druskininkos. Arī tikšanās vieta Priekuļos nebija izvēlēta nejauši, jo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai bija mērķis norādīt, ka valstī sekmīgi attīstās arī novadi, ka tajos ir vērienīga uzņēmējdarbība un darbojas dažādas nozares.
Augstie viesi apmeklēja uzņēmumu “Cēsu alus” un z/s “Sillakas” Liepas pagastā.
Komentāri