Zemnieks Andris Pogulis neslēpj, ka kredītu krājaizdevu sabiedrībā ņēmis jau sešas reizes. Ierasti uz īsu termiņu, lai ātri atdotu un vajadzības gadījumā ātri tiktu pie jauniem līdzekļiem.
“Šķūni vajadzēja uzcelt. Celtnieki uzreiz prasa trīs tūkstošus. Kur izraut? Te uzreiz varēju dabūt. Uz pilsētas banku būtu jābrauc vairākkārt. Procenti jau visur augsti, bet mūsu sabiedrībā tomēr zemāki. Es jau nemaz tā neplānoju, kam aizņemties. Kad nauda vajadzīga, tad jāaizņemas un jāatdod. Kā naudas trūkst, tā jāpārdod govs, lai pietiktu izdevumiem. Ne jau es viens, kas dzīvo no rokas mutē. Viss kļūst dārgāks. Kombikorma maisu kādreiz par pieciem latiem varēja dabūt, tagad jau prasa astoņus. Saimniekojot neko nevar izplānot,” stāstīja Andris Pogulis un reizē priecājās, ka viņam kūtī blakus jaunlopiem ir 22 slaucamas govis, jo piena lopkopība vēl ļauj labāk dzīvot.
Poguļiem arī bērni izauguši, var priecāties par mazbērniem un teoretizēt, kā baudīt pensijas gadus.
“Mana kundze ir skolotāja. Viņa jau sen teikusi, ka tā ferma jālikvidē, lai var tā klusi un mierīgi atpūsties. Es tomēr nepiekrītu. Biju viens no pirmajiem Breša zemniekiem, man dzīve tā iegājusies. Tikai esmu no tiem, kuri saka, ka kolhoza laiki bija no zelta. Kāpēc? Toreiz cilvēki labāk dzīvoja. Tagad laukos tikai lielajiem saimniekiem labi klājas, bet tik daudziem cilvēkiem nav darba, daudzi nodzeras, mājas ir tukšas. Kādreiz katrā šķūnī kino rādīja. Varbūt nebija kafijas, ko nopirkt, bet cilvēkos bija vairāk prieka,” vērtēja Andris un piebilda, ka, viņaprāt, novadu reforma Zosēnus un pagasta ļaudis iegrūduši vēl lielākā nebūtībā. Cilvēki gribējuši būt Cēsu novada daļa, tāpēc reformas rezultāts viņus neapmierinot. Andris pagastā pat izlēmis vākt iedzīvotāju parakstus, lai protestētu pret reformas lēmumiem.
