Cēsniece Inga Blīgzna par sevi saka: “Esmu teātrmīle, un nav mēnesis, kad nebūtu aizgājusi uz kādu izrādi”.
Pēdējā teātra izrāde, kuru apmeklējusi Inga, ir Dailes teātra šīs sezonas jaunums “Manu sievu sauc Moriss”. Taču Ingas atmiņā palikusi kāda vēl pagājušajā teātra sezonā redzēta izrāde, par kuru viņa vēlējās dalīties pārdomās.
“Tā ir Jaunā Rīgas teātra izrāde “Ledus. Kolektīva grāmatas lasīšana ar iztēles palīdzību Rīgā”, kuru izrāda arī šajā sezonā. Jāsaka, šī noteikti ir īpatnējākais teātra uzvedums, kuru esmu redzējusi. Neordināri skatuves izteiksmes līdzekļi, šokējoša valoda un aktieru izdalīti komiksi, kas palīdz sekot izrādes gaitai,” stāsta Inga un turpina: “Droši varu teikt, ka esmu teātrmīle, mans favorīts teātru sarakstā noteikti ir Jaunais Rīgas teātris, bet šī bija izrāde, kas patiesi šokēja. Tā ir ļoti savdabīga, taču man tā šķita ļoti vulgāra, perversa un nepieņemama. Īsti pat nesaprotu, kādēļ šādas izrādes vispār būtu jāveido, ja ikdienā apkārt jau ir tik daudz kā negatīva. Protams, kā jau minēju, izrādē izmantots daudz interesantu izteiksmes līdzekļu. Piemēram, aktieri, veidojot dialogu, ik pa laikam iekožas īstā citronā; iesēžas vannā ar aukstu ūdeni un lasa grāmatu. Jā, tas ir interesanti, bet tas, ka izrādē dominē pārspīlēta seksa un vulgaritātes piegarša, man likās nepieņemami. Arī izdalītie komiski ar vulgārajiem attēliem mani neiepriecināja. Šī laikam ir vienīgā izrāde, kuras laikā domāju – varbūt jāiet prom,” pārdomās dalās Inga, uzsverot, ka varbūt arī šādas izrādes reizēm ir jāredz.
