Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Izlaiduma svinību laikā

Druva
23:00
18.06.2007
3

Vairāk nekā 800 jaunieši, kas mācījušies Cēsu rajona vidusskolās, tehnikumos un ģimnāzijās, svin skolas izlaidumu. Kuplākais absolventu skaits – vairāk nekā simts – ir Priekuļu valsts lauksaimniecības tehnikumā, Cēsu valsts ģimnāzijā un Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā.

Gandrīz simts audzēkņu absolvē Cēsu 4. arodvidusskolu un, pieskaitot beidzējus Vecpiebalgas un Dzērbenes konsultāciju punktos, arī Cēsu pilsētas vakara vidusskolu.

Rekordliels skaits absolventu – 89 skolēni – ir Priekuļu vidusskolā. Šogad beidzēju vidū ir ne vien pagastu jaunieši, daudz arī cēsnieku. Skolotāju veiktā aptauja liecina, ka gandrīz visi ir apņēmības pilni izglītību turpināt, daži arī ārzemēs.

Visiem jauniešiem atestāti ar zināšanu novērtējumu centralizētajos eksāmenos jāgaida līdz 16. jūlijam. Kopš valstī eksāmenus vērtē centralizēti, absolventiem, viņu ģimenēm un skolotājiem eksāmenu drudzis, gaidot rezultātus, ilgst divus mēnešus. Arī izlaidumi notiek, nezinot, kādā līmenī galvenajos eksāmenos novērtētas zināšanas.

”Ar nepacietību gaidīšu eksāmenu rezultātus, lai tūlīt pat atestātu iesniegtu augstskolā,” sacīja Priekuļu vidusskolas absolvente Linda Vilsone, kura vēlas studēt biznesa augstskolā ”Turība”. Līdzīgā situācijā ir Lindas klasesbiedri 12. b klasē un arī pārējie skolasbiedri. Taču par vienu jaunieši jau tagad bija pārliecināti, ka, mācoties Priekuļu vidusskolā, ieguvuši labu vidējo izglītību, tā pavērs ceļu studijām augstskolās kā matemātikas, dabas zinātņu un tehnikas, tā arī humanitārā un sociālā virziena studiju programmas apguvējiem.

Arī skolotāji ir par to pārliecināti. ”Mūsu absolventi būs konkurētspējīgi. Esam viņus arī gatavojuši studijām pirmajā kursā, jo mūsu prasības bijušas tādas, lai jaunieši jau vidusskolā pierod pie patstāvības mācībās,” pastāstīja Priekuļu vidusskolas direktores vietniece mācību darbā Anita Skrastiņa. Viens no patstāvīgas rīcības lēmumiem bija izvēle paralēli mācībām apgūt arī komerczinību kursu ”Esi līderis”. Ne visi šo apņemšanos izturēja, tāpēc apliecību par iegūtajām zināšanā saņēma deviņi skolēni.

”Ceļš uz vidējās izglītības iegūšanu nav bijis viegls. Pēc pirmā semestra beigām skolā rīkojām nopietnu sarunu ar jauniešiem, kuru zināšanas nebija tik labas, lai visos mācību priekšmetos saņemtu pozitīvu vērtējumu. Daudzi pēc tam mācībām pievērsās nopietnāk. Žēl, ka apņēmības nepietika visiem,” sacīja A. Skrastiņa, atklājot, ka trīs audzēkņi tomēr nesaņems atestātu.

Vēsturisks 2007. gada izlaidums bija Cēsu pilsētas ģimnāzijā, jo 104 jaunieši šo skolu beidza jau kā Cēsu valsts ģimnāzijas audzēkņi. Pavisam nesen – 29. maijā – Ministru kabineta sēdē tika pieņemts lēmums par pilsētas ģimnāzijas statusa maiņu. ”Arī jūs kaldinājāt šo skolas panākumu – ar zināšanām, panākumiem valsts olimpiādēs un zinātniski pētniecisko darbu konkursos,” izlaidumā absolventiem sacīja skolas direktore Gunta Bērziņa. To, ka ģimnāzijā prasības ir ļoti augstas, vēlreiz apliecināja direktora vietniece Maruta Vēvere, sakot, ka vērtējumu “desmit”, kas ir izcili, ģimnāzijā saņemt ir ļoti grūti. Tomēr to spējuši daudzi absolventi. Katrs izcilnieks tika nosaukts vārdā vairāk nekā 1500 viesu klātbūtnē. Pirmo reizi ģimnāzijas izlaiduma svinības bija sarīkotas lielajā Cēsu sporta hallē, kur vietu ir ļoti daudz. Tomēr arī šeit ne visiem sveicējiem pietika sēdvietu. Tik daudzi vēlējās būt notikuma aculiecinieki.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
19

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
53

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
58
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
73
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi