Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Izlaiduma svinību laikā

Druva
23:00
18.06.2007
3

Vairāk nekā 800 jaunieši, kas mācījušies Cēsu rajona vidusskolās, tehnikumos un ģimnāzijās, svin skolas izlaidumu. Kuplākais absolventu skaits – vairāk nekā simts – ir Priekuļu valsts lauksaimniecības tehnikumā, Cēsu valsts ģimnāzijā un Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā.

Gandrīz simts audzēkņu absolvē Cēsu 4. arodvidusskolu un, pieskaitot beidzējus Vecpiebalgas un Dzērbenes konsultāciju punktos, arī Cēsu pilsētas vakara vidusskolu.

Rekordliels skaits absolventu – 89 skolēni – ir Priekuļu vidusskolā. Šogad beidzēju vidū ir ne vien pagastu jaunieši, daudz arī cēsnieku. Skolotāju veiktā aptauja liecina, ka gandrīz visi ir apņēmības pilni izglītību turpināt, daži arī ārzemēs.

Visiem jauniešiem atestāti ar zināšanu novērtējumu centralizētajos eksāmenos jāgaida līdz 16. jūlijam. Kopš valstī eksāmenus vērtē centralizēti, absolventiem, viņu ģimenēm un skolotājiem eksāmenu drudzis, gaidot rezultātus, ilgst divus mēnešus. Arī izlaidumi notiek, nezinot, kādā līmenī galvenajos eksāmenos novērtētas zināšanas.

”Ar nepacietību gaidīšu eksāmenu rezultātus, lai tūlīt pat atestātu iesniegtu augstskolā,” sacīja Priekuļu vidusskolas absolvente Linda Vilsone, kura vēlas studēt biznesa augstskolā ”Turība”. Līdzīgā situācijā ir Lindas klasesbiedri 12. b klasē un arī pārējie skolasbiedri. Taču par vienu jaunieši jau tagad bija pārliecināti, ka, mācoties Priekuļu vidusskolā, ieguvuši labu vidējo izglītību, tā pavērs ceļu studijām augstskolās kā matemātikas, dabas zinātņu un tehnikas, tā arī humanitārā un sociālā virziena studiju programmas apguvējiem.

Arī skolotāji ir par to pārliecināti. ”Mūsu absolventi būs konkurētspējīgi. Esam viņus arī gatavojuši studijām pirmajā kursā, jo mūsu prasības bijušas tādas, lai jaunieši jau vidusskolā pierod pie patstāvības mācībās,” pastāstīja Priekuļu vidusskolas direktores vietniece mācību darbā Anita Skrastiņa. Viens no patstāvīgas rīcības lēmumiem bija izvēle paralēli mācībām apgūt arī komerczinību kursu ”Esi līderis”. Ne visi šo apņemšanos izturēja, tāpēc apliecību par iegūtajām zināšanā saņēma deviņi skolēni.

”Ceļš uz vidējās izglītības iegūšanu nav bijis viegls. Pēc pirmā semestra beigām skolā rīkojām nopietnu sarunu ar jauniešiem, kuru zināšanas nebija tik labas, lai visos mācību priekšmetos saņemtu pozitīvu vērtējumu. Daudzi pēc tam mācībām pievērsās nopietnāk. Žēl, ka apņēmības nepietika visiem,” sacīja A. Skrastiņa, atklājot, ka trīs audzēkņi tomēr nesaņems atestātu.

Vēsturisks 2007. gada izlaidums bija Cēsu pilsētas ģimnāzijā, jo 104 jaunieši šo skolu beidza jau kā Cēsu valsts ģimnāzijas audzēkņi. Pavisam nesen – 29. maijā – Ministru kabineta sēdē tika pieņemts lēmums par pilsētas ģimnāzijas statusa maiņu. ”Arī jūs kaldinājāt šo skolas panākumu – ar zināšanām, panākumiem valsts olimpiādēs un zinātniski pētniecisko darbu konkursos,” izlaidumā absolventiem sacīja skolas direktore Gunta Bērziņa. To, ka ģimnāzijā prasības ir ļoti augstas, vēlreiz apliecināja direktora vietniece Maruta Vēvere, sakot, ka vērtējumu “desmit”, kas ir izcili, ģimnāzijā saņemt ir ļoti grūti. Tomēr to spējuši daudzi absolventi. Katrs izcilnieks tika nosaukts vārdā vairāk nekā 1500 viesu klātbūtnē. Pirmo reizi ģimnāzijas izlaiduma svinības bija sarīkotas lielajā Cēsu sporta hallē, kur vietu ir ļoti daudz. Tomēr arī šeit ne visiem sveicējiem pietika sēdvietu. Tik daudzi vēlējās būt notikuma aculiecinieki.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
16

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
48

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
88

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
105

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
9
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
27
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi