Ne mazums cilvēkos sašutumu izraisīja šī mēneša ziņas no bankas. Straujš starpbanku naudas tirgus indeksa rigibor pacēlums daudzos radīja bažas par turpmāko ikmēneša maksājumu veikšanu.
Kā skaidro bankas, rigibor pēdējo mēnešu laikā ir audzis, kas tiešā veidā ietekmē arī ikviena kredītņēmēja ikmēneša maksājumus. Tas vistiešākā veidā skar tos, kuri kredītus ņēmuši latos un izvēlējušies mainīgo procentu likmi.
Kad rigibor atkal stabilizēsies, bankas speciālisti neprognozē. Trūkst skaidrojuma
Cēsnieks Jānis Dimants “Druvai” stāstīja, ka kredītu nekustamā īpašuma iegādei paņēmis 2004. gadā. Lielu pārsteigumu nav bijis, ikmēneša maksājumi veikti laikus.
“Protams, arī mani tiešā veidā skāra rigibor pieaugums, jo kredīts ir paņemts latos ar mainīgo procentu likmi. Šobrīd mans ikmēneša maksājums ir palielinājies par 30 latiem, kas nav maz,” saka Jānis un atzīst, ka bankām nevajadzētu aizrauties ar dažādu reklāmas bukletu sūtīšanu saviem klientiem, bet gan sadarboties un iepriekš ziņot par gaidāmajām izmaiņām un izdevīgākajiem veidiem, kā kredītus atmaksāt.
“Kad ņēmu kredītu, neviens man neskaidroja, kas ir rigibor, libor vai vēl kas cits. Arī, runājot par mainīgajām procentu likmēm, atzina, ka tās ir izdevīgākas, jo varēs ieekonomēt. Rezultātā izrādās, ka vinnē tikai bankas, bet klients vienmēr zaudē,” domās dalās Jānis un piebilst, ka kredītu ņēmis, dzīves spiests.
“Gaidu, kad manas kredītsaistības beigsies, un zinu, ka otrreiz vairs šādus pakalpojumus neizmantošu,” atzīst J.Dimants. Ikmēneša maksājums pieaug par simts latiem
Līga Miezīte neslēpj sašutumu un atklāj, ka viņai ikmēneša maksājums audzis vairāk nekā par simts latiem.
“Jā, tas bija šoks, jo summa ir ļoti liela. Man pat prātā nenāca, ka ikmēneša maksājums varētu augt tik strauji. Dusmas man ir arī uz kredītspeciālistiem. Kad pirms nepilniem diviem mēnešiem ņēmu kredītu, man skaidroja, ka visizdevīgāk to ņemt valūtā, kurā saņemu algu, tātad latos. Un no likmēm ieteica izvēlēties mainīgo. Es, protams, paklausīju kredītspeciālistam, jo šīs lietas nepārzinu. Taču tagad, zvanot uz banku un jautājot, kas šis ir par nepatīkamu pārsteigumu, atbildēja, ka tas viss bijis zināms jau trīs mēnešus iepriekš. Uzskatu, ka kredītspeciālistiem ir jāstrādā savu klientu, ne bankas labā. Taču labi apzinos, ka tā nenotiek,” domās dalās kredītņēmēja Līga un neslēpj, ka viņa ir neizpratnē par to, kas gaidāms tālāk. Ir neziņa par to, kas ir labāk – pārkreditēties vai ņemt fiksēto procentu likmi. Un kur ir garantija, ka pēc trim mēnešiem ikmēneša maksājums nebūs pieaudzis vēl par simts latiem? Jāsāk krāt!
SEB Unibankas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste atzīst, ka pēdējā laika notikumi finanšu tirgos ir bijuši par pamatu tam, ka daļa Latvijas iedzīvotāju, kas kredītu mājokļa iegādei bija plānojuši ņemt latos, to finālā paņem eiro. Straujā rigibor kāpuma dēļ šobrīd tas ir izdevīgākais variants.
“Klientiem iesakām kredītu ņemt tādā valūtā, kādā tam ir ienākumi, jo tas ļauj nodrošināties pret iespējamo valūtas risku jeb valūtas kursa svārstībām. Taču, izsniedzot kredītu, vēlamies būt pārliecināti, ka tie ikmēneša maksājumi, kas tiek noteikti kredīta dzēšanai, klientam ir pa spēkam. Pie tam situācija rāda, ka kredītņēmējam rūpīgi jāizvērtē aizņemšanās nosacījumi, arī tas, vai uzņemtās kredītsaistības atļauj veidot arī uzkrājumu buferi tām situācijām, kad kredītmaksājums naudas cenas kāpuma vai valūtas kursa straujas izmaiņas dēļ palielinās,” skaidro A. Gribuste. Likmes turpinās svārstīties
SEB Unibankas finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Kristaps Strazds atzīst, ka likmju paaugstināšana no Latvijas bankas bija sagaidāms solis, jautājums vienīgi bija, par cik procentu likmes tiks paceltas.
“Ņemot vērā pēdējos inflācijas datus, nav pārsteigums, ka refinansēšanas likme ir celta par 0,5 procentiem un likme aizdevumu iespējai uz nakti, kuru šobrīd bankas arī aktīvi izmanto, paaugstināta par veselu procentpunktu – līdz 7,5 procentiem. Sagaidāms, ka šāds solis tuvākajā laikā saglabās spiedienu uz latu likmju pieaugumu un rigibor likmes turpinās svārstīties desmit procentu līmenī,” tā K.Strazds. Jāprot skaitīt, rēķināt un sekot līdzi ekonomikai
Latvijas Krājbankas produktu attīstības un mārketinga pārvaldes vadītājs Imants Frederiks Ozols mierina, ka šobrīd rigibor ir ievērojami “pakrities”, toties stabili aug Euribor likmes. Un sagaidāms, ka tās lēnām turpinās augt arī turpmāk.
“Citiem vārdiem sakot, tas, kurš tad galu galā būs ieguvējs – kredīta ņēmējs latos vai eiro – vēl arvien ir atklāts jautājums. Zelta likums ir aizņemties tādā valūtā, kādā gūst ienākumus vai vismaz lielāko daļu. Toties uzkrāt var arī valūtā. Ja Latvija nākamgad pārietu uz eiro, pats izvēlētos veidot savu ikgadējo depozītu eiro valūtā. Tiesa, šobrīd nav zināms, kad Latvija pilnībā pāries uz norēķiniem eiro valūtā,” domās dalās I. F. Ozols un turpina: “Jautājumi bijuši arī par iespējamo devalvāciju. Šobrīd nav pamata bažām par lata devalvāciju. Taču, ja tas notiktu, vismaz pirmajā brīdī to īpaši asi sajustu tie, kam ienākumi ir latos, bet kredīts – eiro. Viņiem par to pašu eiro daudzumu būtu jāmaksā vairāk latu, tātad kredīts kļūtu relatīvi dārgāks. Šobrīd tie ir minējumi, bet katram pašam jāpieņem lēmums, kādā valūtā kreditēties. Katrā ziņā tiem, kas nolēmuši pārkreditēties no latiem uz citu valūtu, jāatceras arī par tā dēvēto valūtu risku, kā arī tas, ka, ja ienākumi tiek gūti latos, viņiem nāksies maksāt par valūtas konvertāciju.”
Latvijas Krājbankas produktu attīstības un mārketinga pārvaldes vadītājs atzīst, ka skaitīt, rēķināt un sekot līdzi ekonomikai ir labākais ieteikums tirgus ekonomikas apstākļos, bet baidīties no kredīta ņemšanas tādēļ vien nevajadzētu.
“Arī tā ir normāla mūsu dzīves sastāvdaļa. Un, ja ir stabils ienākumu avots, tad ērts mājoklis, labs auto un jauna elektrotehnika ir mūsdienu dzīves nepieciešamība un diezin vai to iegādi var mūžīgi atlikt,” domās dalās I. F. Ozols. Zināšanai! * Izsniedzot kredītu, banka piemēro procentu likmi, kura sastāv no starpbanku likmes – rigibor vai libor – un bankas pievienotās likmes. * Kredītiem dažādās valūtās procentu likme atšķiras, jo katrai valūtai ir savs starpbanku naudas izcenojums jeb indekss. * Latu kredītiem starpbanku likme ir rigibor indekss, kredītiem ārvalstu valūtās – libor indekss. * Ņemot kredītu, klients var izvēlēties mainīgo vai fiksēto procentu likmi. Mainīgā likme mainās ik pēc trim vai sešiem mēnešiem, fiksētā tiek noteikta ilgākam laikam – no viena līdz pieciem gadiem. * Izvēloties kredītu, klientam no finansiālās drošības viedokļa visērtākais kredīts ir ar fiksētu likmi valūtā, kurā viņam ir ienākumi. Tādējādi klients precīzi var plānot savus izdevumus, jo kredīta regulārais maksājums ir nemainīgs visu procentu likmes maiņas periodu. Turklāt kredīta ņēmējs ir pasargāts no iespējamām valūtas kursa svārstībām.
Komentāri