Cēsu biznesa Meet-up jeb uzņēmēju tikšanās pulcēja pussimtu interesentu – gan jau pieredzējušu, gan tādu, kuri sper pirmos soļus biznesā. Šādi pasākumi agrāk notikuši IT jomā strādājošajiem, gūstot lielu atzinību, tāpēc pašvaldībā nolemts sarīkot tikšanos, kurā var piedalīties ikvienas nozares pārstāvji.
Pasākumā liela loma bija komunicēšanai, pieredzes apmaiņai lielākās vai mazākās grupās, taču sākumā bija arī dažas oficiālas uzrunas un informācija. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, stāstot par svarīgākajām aktualitātēm, neslēpa, ka galvenā problēma pilsētas attīstībā ir dzīvojamā fonda pieejamība, pareizāk sakot, tā trūkums. Joprojām interese par Cēsīm liela, bet īrēt dzīvojamo platību tikpat kā nav iespējams. “Bija plāns, ka “Siguldas būvmeistars” pirmo no četrām daudzdzīvokļu mājām sāks celt šajā pavasarī, taču nespēja to uzsākt ieplānotajā laikā, tāpēc būvniecība pārcelta uz nākamo gadu. Viņi cer uzreiz sākt būvēt divas mājas. Pašvaldība savu īres namu ekspluatācijā nodos tuvākajās nedēļās, dzirdēts vēl par dažām mazākām privātajām iniciatīvām, bet problēma paliek.”
Valmieras biznesa inkubatora pārstāve Linda Šteinberga informēja par uzņēmējiem sniegto atbalstu, norādot, ka no 36 uzņēmumiem, kas darbojas inkubatorā, desmit no tiem dibinājuši cēsnieki. Aigars Valdmanis no kustības “Valsts 196” atzina, ka ir svarīgi atklāt tehnoloģiju pievienoto vērtību. Viņš stāstīja, kā prasmīgāk izmantot pieejamos datus, lai sasniegtu mērķi: “Dati ir visur, tā ir ikviena informācija, kas mūsu rīcībā, tikai ir jautājums – ko ar tiem darām, kā izmantojam, lai iegūtu iespējami lielāku labumu.”
Pēc oficiālajām runām uzņēmējiem, darbojoties grupās, vajadzēja nosaukt četrus iemeslus, kāpēc svarīgi sadarboties. Kopumā tie bija līdzīgi – tas palīdz ideju ģenerēšanā, paplašina kontaktu loku, ļauj dalīties pieredzē, palīdz plašāk pastāstīt par produktu vai pakalpojumu. Pēc tam uzņēmēji varēja iepazīstināt ar sevi, savu biznesu, kopīgi pārrunāt problēmas.
Aptaujātie atzinīgi novērtēja tikšanos, norādot, ka šādi pasākumi jārīko arī turpmāk. Cēsu krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Ķirsis atzina, ka ir ienācējs, vēl nezina, kas notiek pilsētas uzņēmējdarbībā, tāpēc tikšanās devusi ļoti plašu informāciju: “Šādas sanākšanas izrauj no rutīnas, un man patīk kopā darbošanās.”
Maksims Jekimovs no “Ewart Woods”, atbildot uz jautājumu, kā pārvarēt šaubas un neveiksmes biznesā, atzina, ka viss ir vienkārši – nevajag šaubīties, bet darīt un, ja gadās neveiksme, nepārdzīvot, bet censties darīt citādi.
Ilze Lieckalniņa no Cēsu Mazā teātra vērtējumu izteica trijos vārdos – interesanti, forši un lietderīgi: “Esmu ļoti gandarīta, ka piedalījos, jo jāzina vienam otru, tā veidojas paziņu loks, var rasties sadarbība. Man jau iepriekš bija pozitīvs iespaids par Cēsu uzņēmējiem, te jūtams milzu spēks, spars un kopības sajūta. Esmu gatava būt klāt arī nākamajā pasākumā.”
Santa Zemīte no “Tayo suši” atzina, ka šādi sarīkojumi ir svarīgi: “Prieks, ka bija gan pieredzējuši, gan jauni uzņēmēji, ka nebija tikai lekcijas, mācības, bet galvenokārt iespēja neformālā vidē satikties, parunāties, dalīties pieredzē, apmainīties idejām. Atšķirīgās jomās strādājošie vienu un to pašu problēmu redz nedaudz citādi,nedaudz atšķirīgs skatījums ir ļoti noderīgs.”
Viens no biznesā pieredzējušākajiem pasākuma dalībniekiem bija Gvido Sabulis no “Green Line Services”. Viņš neslēpa, ka ir patīkami pārsteigts par lielo atsaucību: “Tiešām apbrīnojami, ka šajā pilsētā ir tik daudz jaunu, enerģisku cilvēku, ka tiek realizētas interesantas, inovatīvas idejas. Ir svarīgi šādi tikties, jo ikdienā esam aizņemti darbos un bieži nepamanām, kas notiek. Cēsis ir maza pilsēta, mums jāsadarbojas, nevar rosīties katrs pa sevi. Labi, ka ir šāds atvērts formāts, kur var nākt ikviens. Tad skaidri redzi, kāda dzīvība valda vietējā uzņēmējdarbībā.”
Cēsu novada pašvaldības Uzņēmējdarbības attīstības projektu vadītāja Natālija Juškova, kura nesen sākusi pildīt šo amatu, pēc pasākuma atzina, ka tikšanās izdevusies, viņa guvusi pozitīvas emocijas: “Īpašs prieks par uzņēmēju aktivitāti neformālajā komunikācijā, ka viņi gatavi dalīties, dibināt kontaktus, veidot sadarbību. Aptaujā noskaidrojām uzņēmēju vēlmes, kā viņi redz sadarbību ar pašvaldību, ko tā var palīdzēt. Tagad zinām, ko piedāvāt nākamajās tikšanās reizēs.”
Komentāri