Ekonomikas ministrija uzsākusi forumu ciklu “Atbalsts uzņēmējiem”, kas notiks deviņās Latvijas pilsētās. Pirmais seminārs notika Cēsīs, pulcējot aptuveni simt interesentu no tuvākiem un tālākiem novadiem.
Pavasarī notika pirmais forumu cikls, un 12 pasākumus visā Latvijā apmeklēja vairāk nekā
900 komersantu. Rudens sesija būs vēl piesātinātāka, ļaujot komersantiem nepilnas dienas laikā koncentrētā veidā gūt informāciju par visām pieejamajām atbalsta programmām 2014. – 2020.gada plānošanas periodā, kā arī priekšstatu par tuvākajā laikā plānoto atbalstu.
Pasākuma moderators Ansis Bogustovs, uzrunājot sanākušos, norādīja, ka vienkopus saliktas it kā dažādas tēmas, bet tas nepieciešams, lai visi zinātu kopējo ietvaru, ko Latvijas valsts nolēmusi nākamajos sešos gados darīt ar Eiropas naudu.
Šajā finanšu periodā nauda krietni vairāk plūdīs caur Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA), kas turpmāk būs vienīgā sadarbības iestāde ERAF, ESF un Kohēzijas projektu ieviešanai. Par aģentūras darbību informēja CFLA Vidzemes reģiona nodaļas vadītājs Māris Millers, norādot, ka darbībā tiks ieviests vienas pieturas aģentūras princips, lai projektu pieteicējiem būtu ērtāk. Tiks izstrādāta vienota pieeja projektu vērtēšanā, kontrolē, būs vienotas projektu iesniegšanas veidlapas.
M. Millers arī informēja par jaunumu “e-kohēziju”, kas ir Eiropas Komisijas iniciatīva, lai dokumentu aprite, sarakste maksimāli noritētu e-vidē: “Ietaupīsies laiks un resursi, būs lielāka datu drošība, augstāka datu precizitāte.”
Ekonomikas ministrijas vecākais eksperts Māris Krūmiņš pastāstīja par ministrijas piedāvājumu jaunajā plānošanas periodā. Atbalsts 764 miljonu eiro apmērā plānots trijās jomās – inovācija, atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, energoefektivitāte. Par īpaši prioritārām pasludinātas divas programmas – biznesa inkubatori un energoefektivitāte. Tieši pēdējai ievērojami pieaugs finansējums. Dzīvojamo ēku siltināšanai paredzēti 150 miljoni eiro.
“Atšķirībā no iepriekšējā perioda, kad finansējums bija grantu veidā, jaunajā programmā no
valsts puses tiks garantēts simtprocentīgs aizdevums energoefektivitātes uzlabošanai,” norādīja M. Krūmiņš.
Par Lauku atbalsta dienesta (LAD) programmām informēja Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes pārstāve Gita Ulmane. Citu programmu vidū viņa īpaši akcentēja atbalstu ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanai un attīstīšanai, kas paredzēta, lai laukos saglabātu cilvēkus, radītu darba vietas. Šis atbalsts mazajiem un mikrouzņēmumiem paredzēts gan jaunas darbības uzsākšanai, gan esošās attīstīšanai. Uz to varēs pieteikties arī lauksaimnieki, kas grib attīstīt kaut
ko ar šo jomu nesaistītu.
Par saviem piedāvājumiem stāstīja arī speciālisti no Latvijas Garantiju aģentūras, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Nodarbinātības valsts aģentūras un citām institūcijām.
Semināra apmeklētāji atzinīgi novērtēja doto iespēju. Uzņēmējs Ēriks Bukovskis
no Ērgļiem “Druvai” atzina, ka svarīgi gūt ieskatu procesos: “Ļoti labi, ka viss ir kompleksi, nav jābrauc uz pieciem semināriem, jo katrs brauciens ir izdevumi un prasa laika patēriņu. Tagad zināms, kam par kuru jautājumu jāzvana, kur meklēt nepieciešamo informāciju.”
Jautāts par reālu iespēju izmantot Eiropas fondu naudu, uzņēmējs tik optimistisks nav: “Ļoti skeptiski skatos uz Ekonomikas ministrijas programmām, jo tas liekas kaut kas mākoņos celts. Ērgļos ir nepilni trīs tūkstoši iedzīvotāji, mēs par tik augstām programmām pat nesapņojam. Inovācijas, sadarbība ar zinātniekiem, viss jau labi, bet laukos cilvēkiem vajag ko daudz vienkāršāku. Lai ir darbs, lai ir saprotams atbalsts uzņēmējiem, lai var iegūt aizņēmumus, grantus mazas ražotnes izveidei, lai būtu darbs pašam un vēl diviem trim cilvēkiem. Ja tā būs, cilvēki prom nebrauks, bet, redzot šīs augstās programmas, viņi saprot, ka tas nav pa spēkam un labāk brauc strādāt uz ārzemēm. No esošā piedāvājuma vispieejamākās ir LAD programmas, kurās
viss ir vienkārši un saprotami.”
Jānis Gabrāns
Komentāri