Līdz šim vasarās nebija raksturīgs straujš cenu kāpums, kādu nule piedzīvojam.
Centrālā statistikas pārvalde aprēķinājusi, ka patēriņa cenas mēneša laikā pieaugušas par 1,2 procentiem, bet gada inflācija sasniegusi rekordu – 9,5 procentus.
Eksperti prognozē, ka arī nākamajos mēnešos inflācijas kāpums strauji turpināsies. To augusta pirmajās dienās jau izjutuši uzņēmēji, iepērkot izejvielas. “Lai gan janvārī medikamentiem jau bija lēcienveidīgs cenu kāpums, kopš 1. augusta zobārstniecības vajadzībām no laboratorijas atkal saņemam dārgākus materiālus,” pastāstīja SIA “Dens” vadītāja Elita Vinogradova. “Nezinām, ko darīt, jo protezēšanai cenas jau cēlām janvārī. Vai tiešām būsim spiesti skriet līdzi cenu pieaugumam? Vēl nogaidīsim, taču jau tagad ir skaidrs, tāpat kā aptiekā zāles, tā arī medicīnas materiāli nepārtraukti kļūst dārgāki. Pirms diviem, trim gadiem, kad cenu pieaugums bija prognozējams, saviem pakalpojumiem nemainīgu cenu varējām noteikt uz gadu.”
Gada laikā – no 2006. gada jūlija – ļoti strauji ir cēlušās cenas pārtikas precēm, visvairāk maizei – par 25,8 procentiem un augļiem – par 19 procentiem. Trešā vietā sadārdzinājuma ziņā ir gaļa – par 14,6 procentiem. Daudz neatpaliek arī piena produkti un atspirdzinošie dzērieni.
“Mūsu galvenajai izejvielai – gaļai – cenas ceļas strauji un neprognozējami. Aizgājis jau tik tālu, ka tikai pirmdien, kad saņemam preci, mums pavēsta, ka jaunais pievedums ir par citu cenu,” situāciju raksturoja Cēsu gaļas pārstrādes un tirdzniecības uzņēmuma SIA “ĀMA” valdes priekšsēdētāja Mārīte Jansone. “Svaigas gaļas kilograms kļuvis dārgāks par 7 – 8 santīmiem. Savai produkcijai tik strauju cenu kāpumu nevaram atļauties.”
Tirdzniecības tīkla “K -Rauta” Cēsu veikalā, ko atvērusi SIA “Nodus”, būvmateriālu cenas nemitīgi cēlušās jau no pavasara, kad sākās būvniecības un remontdarbu sezona. “Vasaras sākumā no galvenā piegādātāja a/s “Rautakesko” vai ik dienu saņēmām kādu preci, kas atkal kļuvusi dārgāka,” pastāstīja veikala vadītājs Ivars Šults. “Tagad, vasaras otrā pusē, kad būvdarbu sezona iet uz beigām, būvmateriālu cenām ir tendence stabilizēties, dažās preču pozīcijās tās pat lēnām krītas. To jau varēja sagaidīt, jo cilvēki kredītus vairs tā neķer, un cenas jau arī ir nepamatoti saskrūvētas.”
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu kāpumus pēdējā mēneša laikā bijusi tabakas izstrādājumiem, mājokļa uzturēšanai un ar apsaimniekošanu saistītiem pakalpojumiem, siltumenerģijai un augļiem.
Jūlijā apsaimniekošanas maksa privatizētajos dzīvokļos pieaugusi vidēji par 10,7 procentiem, bet par 3,3 procentiem dārgāka kļuvusi siltumenerģija. No pārtikas lielākā ietekme uz cenu kāpumu bija augļiem – par 7,4 procentiem, maizei un graudaugu izstrādājumiem – par 2,2 procentiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem – par 1,2 procentiem, kā arī pienam un piena produktiem – par 2,8 procentiem. Cenas palielinājās arī cukuram – par 1,2, svaigām zivīm – par 1,9, atspirdzinošiem dzērieniem – par 1,3 procentiem.
Dārgāki kļuvuši ēdināšanas pakalpojumi kafejnīcās un restorānos – par 1,5 procentiem. Sadārdzinājušies personīgās aprūpes iestāžu pakalpojumi – par 3,2, apdrošināšana – par 1,2, kā arī finanšu pakalpojumi – par 8 procentiem, ko galvenokārt noteica maksas palielināšana par rēķinu apmaksu pastā.
Atlaižu ietekmē samazinājušās cenas apģērbiem – par 4,5 – un apaviem – par 3,5 procentiem. Lētākas kļuvušas datu apstrādes iekārtas – par 1,3, TV, audio, video un foto tehnika – par 1,2, tālruņu aparāti – par 1,5 procentiem. Lētāki bijuši arī tūrisma pakalpojumi – par 0,6 – un piederumi sportam un atpūtai – par 5,9 procentiem.
Ministru prezidents Aigars Kalvītis masu medijiem paziņojis, ka jauni pasākumi inflācijas ierobežošanā nebūs, jo nepieciešams laiks, lai sāktu darboties valdības jau pieņemtais inflācijas mazināšanas plāns.
Bankām dots uzdevums ar Valsts ieņēmumu dienesta starpniecību pārbaudīt kredītņēmēju ienākumus. “Likumus cienām un valsts prasību izpildām, bet ir tāds iespaids, ka tikai bankām jācīnās ar inflāciju,” sacīja a/s SEB Latvijas Unibanka Vidzemes reģiona pārvaldnieks Aleksandrs Bimbirulis. “Pieprasījums pēc kredītiem kļuvis mazāks, jo kredītņēmēji ne visu var nodeklarēt.”
Komentāri