Uz ikgadējo rudens tikšanos, kas šoreiz notika Veselavas muižā, pulcējās Cēsu novada tūrisma uzņēmēji.
Tikšanās sākumā sanākušos uzrunāja jaunizveidotās pašvaldības aģentūras “Cēsu novada tūrisma attīstības aģentūra” direktore Madara Lasmane, iepazīstinot ar pārmaiņām, kādas saistībā ar notikušo reorganizāciju skārušas tūrisma nozari. Viņa informēja, ka ar novada domes lēmumu jaunā Cēsu novada tūrisma attīstības aģentūra darbu sāka 15.septembrī, kā arī iepazīstināja ar novada tūrisma attīstības stratēģiju 2022. – 2026.gadam.
“Uzņēmējiem vienmēr ir jaunas idejas, bet, manuprāt, prioritārais būtu sakārtot esošo infrastruktūru,” teica M. Lasmane. “Šobrīd aģentūras speciālisti apseko objektus, lai saprastu, kādā stāvoklī ir zīmes, norādes, piefiksē, ko nepieciešams nomainīt. Taču visu pamanīt nevaram, tāpēc aicinām uzņēmējus, pamanot, ka kaut kur pašvaldības uzstādītās zīmes, norādes, stendi prasās pēc nomaiņas, remonta, darīt mums to zināmu.”
Viņa arī uzsvēra, ka ļoti būtiska ir sadarbība starp pašvaldību un tūrisma nozares uzņēmējiem: “Gribam veidot pilnvērtīgu sadarbību, lai uzņēmēji redzētu, ka darbojamies kopā, ka viņi var ietekmēt lēmumus.”
Šogad tikšanās galvenais vadmotīvs būs veltīts vietējo kopienu iesaistei lēmumu pieņemšanā, un par to savā pieredzē dalījās novada vietējās kopienas “SKUJENE AICINA” pārstāve Signe Šlosberga, norādot, ka viņi darbojas ļoti aktīvi, jo saprot, ka uz viņu pusi dabūt ceļotājus nav viegli: “Esam veikuši apkārtnes inventarizāciju, kas esam, ko varam piedāvāt, kādi ir pakalpojumi, kādi produkti tiek ražoti, kā rezultātā tapis katalogs ar piedāvājumiem. Mums ir lieliska komanda, un tas ir labs kopienas modelis, kurā viss balstās uz brīvprātības principu. Aktīvi darbībā iesaistām cilvēkus, kuri iegādājušies Skujenē īpašumus, lai viņi kļūtu mūsējie.”
Par vietējo kopienu iespējām stāstīja Edgars Ražinskis, kurš Rīgas plānošanas reģionā atbild par tūrisma politiku un ir pasniedzējs Vidzemes Augstskolā.
Taču visvērtīgākā bija pasākuma otrā daļa, kad, strādājot četrās darba grupās, sanākušie meklēja atbildes uz jautājumiem, kā labāk sadarboties pašvaldībai un uzņēmējiem, kā viņiem būt daļai no lēmumu pieņemšanas procesa. Prezentācijas daļā kļuva skaidrs, ka daudzas idejas visiem atkārtojas. Viena no tām – vēlme pēc vienotas e-platformas, kurā pastāstīt par saviem pasākumiem un uzzināt par citu rīkotajiem.
“Būtu ļoti svarīgi, lai pašvaldībā būtu konkrēts cilvēks, e-pasta adrese, kur nosūtīt informāciju par pasākumiem, jo līdz šim nākas sūtīt vairākiem, dažbrīd pat nav skaidrs, kuram un kur tā parādīsies. Būtu labi, ja pietiktu aizsūtīt vienam, no kura informācija tiktu izplatīta pašvaldības interneta resursos, informatīvajā izdevumā. Ļoti noderīgs būtu kopīgs kalendārs, kurā norādīti visi notikumi, kas plānoti lielajā novadā. Jau tagad sāku plānot nākamā gada pasākumus, būtu labi, ja zinātu, kad Cēsīs notiek “Lampa”, kad pilsētas svētki, citi lielie novada pasākumi,” teica “Ungurmuižas” saimniece Ieva Ņevečorova.
Sanākušie norādīja, ka pašvaldība varētu palīdzēt ar kopīgiem mārketinga rīkiem, aktivitātēm, jo mazajiem uzņēmējiem, mājražotājiem pašiem grūti ar to tikt galā.
Ļoti aktuāls bija jautājums, kā potenciālajiem apmeklētājiem nodot informāciju par gaidāmajiem pasākumiem. Izskanēja ideja par QR kodu izvietošanu pilsētā, kuru noskenējot, varētu uzzināt par visiem notikumiem novadā. Tad tūristiem, vietējiem iedzīvotājiem nebūtu jādomā, kurā mājaslapā meklēt pasākumus konkrētajā dienā, nedēļas nogalē, bet, noskenējot kodu, uzreiz varētu iegūt informāciju, kas, kad un tieši kur novadā notiek.
Sigita Klētniece no “Cēsis Inside” stāstīja, ka viņu grupā izskanējusi vēlme zināt par pašvaldības lielo projektu realizāciju. Teiksim, vērsies vaļā Kosmosa izziņas centrs, lai uzņēmēji zinātu, kad tas notiks un var gatavot savu piedāvājumu, ņemot vērā, ka tas būs saistīts ar tūristu pieplūdumu.
Edijs Dukurs no “Mākslas rančo Dukuri” atbalstīja iepriekš izskanējušo ieteikumu, ka pašvaldībai nevajadzētu nodaroties ar kultūras pasākumu rīkošanu, vajadzētu izbeigt bezmaksas koncertus pilsētu, novadu svētkos, jo tie pamatīgi kropļo mūzikas biznesu: “Par to satraukušies ne tikai mākslinieki, bet arī mūzikas menedžmentā strādājošie. Visi atzīst, ka sezonā no maija līdz jūlija beigām var aizmirst par maksas pasākumiem, jo pilsētu svētki vadošos mūziķus piedāvā dzirdēt bez maksas.”
No citiem runātājiem izskanēja, ka vajadzētu izveidot kopīgu vietējo ražotāju, mājražotāju katalogu, bet veikalā “SOLO’” varētu izveidot stendu, kurā nopērkami Cēsu novadā ražotie produkti. Ideju bija daudz, un, kā “Druvai’ atzina “Cēsu novada tūrisma attīstības aģentūras” direktore M. Lasmane, tagad jāķeras pie ieteikumu apkopošanas un realizācijas: “Ir svarīgi, lai uzņēmēji redz, ka notiek virzība. Ieteikumi jāapkopo, jādod atgriezeniskā saite, ka esam to ņēmuši vērā un kā plānojam risināt. Jābūt laika grafikam, kā redzam izpildi, lai nav tā, ka pēc gada tiekamies un runājam par to pašu.”
Komentāri