Pēc ilgā kovida ierobežojumu laika multiplās sklerozes slimniekiem bija iespēja doties ekskursijā, kas īpaši piemērota viņu spējām un vajadzībām.
Pasākuma organizētāja, sabiedriskā labuma biedrības “MSs Cēsis” vadītāja Ingrīda Zakabluka uzsver, ka multiplās sklerozes slimnieki veselības problēmu dēļ reti dodas ekskursijās, jo visbiežāk nevar veikt garus attālumus. Tāpēc ļoti svarīgi piemērot pasākumu plānu šo cilvēku vajadzībām, līdz ar to dodot iespēju integrēties sabiedrībā, izrauties no ikdienas rutīnas, kas nereti ir ļoti vienmuļa, kā arī paplašināt apvārsni, iepazīstot interesantas apskates vietas tuvākā un tālākā apkārtnē.
Neskatoties uz karsto laiku, ekskursijā devās 33 cilvēki – multiplās sklerozes slimnieki un viņu atbalstītāji – asistenti, arī seniori un cilvēki ar īpašām vajadzībām, kuri tūrisma firmu organizētās ekskursijās neatļaujas doties, jo nevar iekļūt autobusā vai netiek citiem līdzi apskates vietās. Šajā īpašajā ekskursijā tiek nodrošināts autobuss, kuram ir ratiņkrēslu pacēlājs, tādējādi radot iespējamu un atvieglojot nokļūšanu autobusā cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām. Ingrīda Zakabluka skaidro, ka ekskursijas maršruts plānots tā, lai ļoti maz jāstaigā, lielāko daļu objektu var skatīt pa autobusa logu, baudot gida stāstījumu.
Ekskursija vijās no Cēsīm caur Āraišu ezerpili, Siguldu, kur apskatīja nesen renovēto Siguldas Jauno pili, viduslaiku pilsdrupas, Turaidas pils kompleksu, Krimuldas seno baznīcu, Krimuldas sanatorijas ēkas, noslēdzot ekskursiju “Raganas ķēķī” ar svētku pusdienām un nelielu folkloras kopas “Silavoti” koncertu.
“Pēc ekskursijas ir labi padarīta darba sajūta, lai gan nebija vienkārši šajā neparasti karstajā periodā iedrošināt seniorus un cilvēkus ar īpašām vajadzībām doties izbraukuma svētkos. Taču autobusā darbojās kondicionētāji, autobusa vadītājs Jānis Liepiņš bija ļoti atsaucīgs un labi pārzināja iekārtu, kas cilvēku ratiņkrēslā paceļ līdz autobusa sēdekļu rindām, un ir ļoti saprotošs par cilvēku īpašajām vajadzībām un senioru, 60 līdz pat 90 gadu vecu cilvēku, vajadzībām. Dalībnieki ir ļoti pateicīgi par braucienu, kur rēķinās ar viņu īpašajām vajadzībām, kur jūtas savējo vidū.”
Stāstot par ekskursiju, tās rīkotāja saka, ka Āraišos daļa braucēju aizstaigāja līdz ezerpilij. Kam tas bija par grūtu, autobusā piedalījās neklātienes ekskursijā. Siguldā pie dzintara rotu meistara Harija Jākobsona autobuss varēja piestāt pie pašas mājas. Izkāpa visi, noklausoties ļoti interesantu stāstījumu par dzintara veidošanos, par atradnēm, apskatot meistara darinātās rotas, kā arī viņa vectēva sevišķo rotu kolekciju.
Daudzi ekskursanti nebija bijuši Siguldas Jaunajā pilī, tāpēc bija jo īpaši priecīgi to redzēt. Ingrīda Zakabluka gan atzīst: “Mums tomēr bija jāskubina pils darbinieces, lai iedarbina pacēlāju, lai mūsu cilvēki ratiņkrēslā tiktu pilī, jo vairāk nekā desmit pakāpieni ne visiem bija pārvarami. Tas nebija vienkārši, jo, acīmredzot, pacēlājs ne visai bieži tiek lietots, darbiniecēm nācās saukt palīgā zinošākus cilvēkus. Turpat netālu Zobenbrāļu ordeņa pilsdrupas neapmeklējām, tas mūsu cilvēkiem ar pārvietošanās problēmām likās par tālu, bet ar autobusu tuvāk nevarēja piekļūt. Esam pateicīgi Siguldas Tūrisma informācijas centra darbiniecei Lienei Kornejevai par tiešām lielo atbalstu ekskursijas sagatavošanā – informācijā par stāvlaukumu, kas vistuvāk Siguldas pilij, par pacēlāju pie pils ieejas, par Turaidas pils stāvlaukuma atjaunošanu, paplašināšanu, par to, ka Krimuldas baznīcā ieeja vienmēr pieejama, un, galvenais, speciāliste krietni nopūlējās, lai Siguldas apkārtnē atrastu vietu, kas var paēdināt lielāku skaitu cilvēku īsā laika sprīdi, turklāt, lai tur būtu arī iespējas ierasties muzikantiem. Tā nosvinējām savus svētkus “Raganas ķēķī”. Koncertā iemīļotajām dziesmām arī dziedāja līdzi, jo daži ekskursijas dalībnieki, piemēram, Biruta Ulme, Daina Lielbārde, Māra Meijere savulaik dziedājušas korī.”
Seniore Māra Meijere vērtēja, ka savos 85 gados nav piedzīvojusi tik labi organizētu braucienu, kur padomāts par cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām. Arī Laima Tērauda bija ļoti laimīga izrauties no mājām, no vienmuļās ikdienas.
Ingrīda Zakabluka “Druvai” atzīst, ka multiplās sklerozes slimniekiem ļoti būtiska ir līdzcilvēku uzmanība, psiholoģiskais atbalsts, kas turklāt ir nepieciešamas arī viņu tuviniekiem: “Realitātē to sniegt ir grūtāk nekā varētu šķist, jo cilvēki atturas citus pielaist sev tuvāk, baidās atvērties, neesot pārliecināti, ka otrs informāciju neizpaudīs tālāk. Arī šādi izbraucieni ir ļoti svarīgi, dodot iespēju citam citu labāk iepazīt, uzticēties vairāk.”
Komentāri