Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem plāno vērienīgus remontdarbus, kas ļaus sodu izciest labākos sadzīves apstākļos.
Bija paredzēts jau aprīlī uzsākt apcietinājuma izpildes daļas pārbūvi. Pagaidām darbi nenotiek, jo lēmumi vēl aizkavējušies Norvēģijas valdībā. Kā nekā tikai pirmajā kārtā paveicamajam – minētā korpusa izbūvei un jauna iežogojuma uzstādīšanai ap nepilngadīgo audzināšanas iestādes teritoriju – Norvēģijas valdība ir gatava investēt vairāk nekā 1,28 miljonus eiro. Tikai sestā daļa izdevumu jāsedz Latvijai.
“Pašlaik apcietinājuma korpusā izmitinātas desmit personas. Skats ir drūms. Kameras šauras. Tā tiešām ir dzīve četrās sienās. Bijis gadījums, kad puiši demolējuši kameras, par to ierosināts kriminālprocess. Visu laiku nebija arī televizoru. Mudināju vecākus, lai atved. Vismaz tā situācija ir mainījusies. Tagad viņi ne tikai apmeklē skolu, bet vairāk tiek iesaistīti arī fiziskajās aktivitātēs, sporta nodarbībās. Pēc pārbūves, kas paredzēta un notiks, apcietinātajiem būs izveidotas izglītošanās, sociālās rehabilitācijas telpas. Jaunajā korpusā būs tādi apstākļi, kādi noteikti ieslodzītajiem, ievērojot starptautiskās normas,” skaidroja Cēsu audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieks Valts Kukainis un piebilda, ka speciālisti uzsver arī, kā nepieciešams nodrošināt, lai apcietinātie nepilngadīgie netiktu izvietoti pieaugušo cietumos uz izmeklēšanas laiku. Tāpēc dzirdēts plāns, ka Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem varētu izvietot visus nepilngadīgos apcietinātos. Tas nozīmē, ka pārmaiņas infrastruktūrā, arī darba organizācijā ir ļoti nepieciešamas, jo uzraugāmo un audzināmo skaits līdzšinējo 123 vietā varētu pārsniegt divus simtus.
Tā ir iecere, tāpat kā dzīvojamā korpusa pārbūve. Ja rekonstrukcijas pirmās kārta būs veiksmīga, norvēģu puse ir gatava ilgstošai sadarbībai. Tas nozīmē, ka tuvākajos gados vairāk nekā simts nepilngadīgajiem soda izciešanas laiku būtu iespējams pavadīt sakārtotākās dzīvojamās telpās. 14 vietīgās istabas nomainītu vienvietīgas, divvietīgas telpas ar sanitārajiem mezgliem. Dzīvojamā korpusā būtu ne tikai aukstais, bet arī siltais ūdens personīgajai higiēnai, mājīgākas kļūtu koplietošanas telpas.
“Skolas, bērnudārzi tagad ir izremontēti un krāsoti visās varavīksnes krāsās. Atbraucot šeit, pretstats ir milzīgs, telpas nesalīdzināmas. Protams, šeit ieslodzītie ir likumpārkāpēji, nav sabiedrības labākā daļa, bet jāatceras, ka viņi tomēr vēl ir bērni. Man pagaidām te viss atgādina pieaugušo cietumu. Tikai tur ir mierīgāka atmosfēra. Jaunieši ir enerģiskāki, viņi meklē savu identitāti, tāpēc 14 vietīgas istabas ir slikts variants. Sanāk, ka pusaudži visu laiku pavada barā. Mēs, pieaugušie, viņiem tādus apstākļus radām, viņi pie tāda modeļa pierod, kaut sabiedrībā taču tas nav akceptēts. Daudziem slikta vide bijusi jau mājās. Ja nonāktu labākos apstākļos, manuprāt, pusaudzim būtu viela pārdomām – šajā pasaulē ir kaut kas labāks. Sabiedrībai tas nepatiks, bet es uzskatu, ka arī apkārtējā vide ir audzinošs moments. Kopējās tualetes, mazgātavas, nav siltā ūdens. Kopēja pirts sestdienās. Daudzvietīgās istabas, drūma ēdnīca. Pašreizējos apstākļos viss audzināšanas darbs cieš fiasko,” iedziļinājās Valts Kukainis, kurš joprojām mēdz bilst – mans skats no malas. Tas ir objektīvi, jo pašreizējā amatā viņš strādā tikai divus mēnešus. Jaunais audzināšanas iestādes priekšnieks iepriekš strādājis Valmieras cietumā, bijis cietuma priekšnieka vietnieks.
“Līdz ar darba un situāciju pieredzi, kas gūta, strādājot ieslodzījuma vietā, man ir psihologa izglītība. Domāju, ka tas bija iemesls, kāpēc man šo amatu piedāvāja, esmu ar mieru to pildīt. Šeit darba būs daudz,” tā Valts Kukainis un piebilda, ka pārkārtošanās būs ne tikai ārēja, bet jāmainās arī iestādes darba saturam. Tas nozīmē – vairāk uzmanības pievērst nevis soda izciešanas režīmam, bet nepilngadīgo audzināšanai, psiholoģiskajam mikroklimatam, izglītošanai un cilvēciskām sarunām.
“Iestādē ir daudz iespēju – skola, konsultācijas, arodapmācība. Daudz izglītības un rehabilitācijas programmu. Tas ir ļoti labi. Daudzi darbinieki ir mācījušies, kā strādāt ar pusaudžiem, kā izprast ne tikai vecumposma īpatnības, bet arī šeit, iestādē, esošo nepilngadīgo jauniešu uzvedības traucējumus. Būs jāizvērtē darbinieku kompetences – audzinātājiem, sociālajiem darbiniekiem ir jābūt atbilstošai izglītībai, attiecīgajām iemaņām. Programmas ir jākoordinē, lai darbs būtu efektīvs,” savu nostāju pauda jaunais priekšnieks un bija vienisprātis, ka droši vien paies laiks, lai par idejām pārliecinātu 156 darbinieku lielo kolektīvu.
“Varu tikai paust savu redzējumu – pusaudzis šajā vecuma posmā meklē dzīves skolotāju, viņš meklē paraugu, ideālu. To var atrast grāmatās, filmās, bet var atrast šeit. Tas var būt pasniedzējs, audzinātājs. Un skolotājs var būt arī ieslodzīto bara līderis. Meklējot identitāti, pusaudzis pasaka – būšu noziedznieks, vai domā, kāds būs morālajā ziņā, domā par profesiju. Dzīves skolotājs var būt ikviens. Labais un negatīvais. Ja pusaudzis ievēro slikto, tad izvēlas noziedzīgo ceļu un sēž pieaugušo cietumā. Viss ir atkarīgs no vides, kāda ir šajā audzināšanas iestādē,” uzsvēra Valts Kukainis.
Patiesība izskanēja tieši. Latvijā ir 15 dažādas ieslodzījuma vietas, bet šāda tipa iestāde, kur sodu izcieš nepilngadīgie puiši, valstī ir vienīgā.
Fakti: Iestādē atrodas 123 notiesātās un apcietinātās personas: * izcieš brīvības atņemšanas sodu pirmo reizi -14, otro reizi -57, trešo reizi -29, ceturto reizi un vairāk -15; * par sevišķi smagiem noziegumiem sodu izcieš 17 notiesātie; * brīvības atņemšanas sods līdz pusgadam -1, no sešiem mēnešiem līdz gadam -9, no gada līdz trim gadiem (ieskaitot) -68, no 3 līdz 5 gadiem (ieskaitot) -24, no 5 līdz 10 gadiem (ieskaitot) -9, no 10 līdz 15 gadiem – 4.
Komentāri