Latvijā pirmo reizi notika iniciatīva “Ierēdnis ēno uzņēmēju”. Tās mērķis – tiesību aktu izstrādātājam, kā arī īstenotājam novērtēt savu, savas iestādes radītā regulējuma darbību tieši pie lietotāja. Ierēdnis šajā gadījumā ir ikviens valsts pārvaldes darbinieks.
“Publiskajā telpā mēs nereti redzam uzņēmēju stāstus par dažādu pieeju tiesību normu interpretācijā un uzraugošo iestāžu attieksmē. Iniciatīva “Ierēdnis ēno uzņēmēju” ļaus ierēdnim gūt jaunu pieredzi, paplašināt savu redzesloku, “iekāpt uzņēmēja kurpēs” un novērtēt, kā attiecīgais regulējums tiek piemērots praksē un ko nepieciešams pilnveidot turpmākajā darbā. Tāpat tā arvien vairāk nostiprinās “Konsultē vispirms” principa piemērošanu uzraudzībā, veicinās dialogu starp valsti un uzņēmēju un samazinās administratīvo slogu,” uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un “Junior Achievement Latvia” ir iniciatīvas rīkotāji.
Ēnu dienā SIA “ZAAO” ēnotājas bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta Vides kvalitātes un atkritumu apsaimniekošanas nodaļas ekspertes. Vecākā eksperte Ilze Doniņa “Druvai” atzina, ka ēnošana bijusi uzņēmēju iespēja parādīt un pastāstīt, kā ikdienā strādā un praksē piemēro ierēdņu izstrādātos noteikumus. “Tiekoties ar uzņēmēju darbā, var vērtēt, vai kaut ko nevarētu darīt vienkāršāk, saprotamāk. Izstrādājot kādu normatīvo aktu, tas nav šķitis sarežģīts, bet izrādās darbietilpīgs. Iepazināmies ar pozitīvu pieredzi šķiroto atkritumu savākšanā, kā iedzīvotājiem ir pieejams šis pakalpojums,” pārdomas izteica I.Doniņa un atzina, ka ēnošana bijusi vērtīga ikdienas darbā.
SIA “ZAAO” vienmēr bijis uzņēmums, kas atvērts jaunajam, kas labprāt dalās pieredzē, diskutē par problēmām. “Gribējām ministrijas ekspertēm parādīt, kā pildām Ministru kabineta noteikumus, kāda izveidota dalīto atkritumu savākšanas sistēma. Tagad daudz runā, ka Rīgā nav izveidota sistēma, Vidzemē ir un arī uzskaite ir precīza,” pastāstīja ZAAO Šķirošanas daļas vadītāja Ginta Gailuma un atzinīgi novērtēja VARAM ekspertu vizīti, paužot cerību, ka izdosies izveidot jēgpilnu uzskaites sistēmu, lai tā dotu kvalitatīvi analizējamus datus.
Ekspertes Ilze Doniņa un Alvīne Zavicka apmeklēja divus šķiroto atkritumu laukumus Valmierā. “Ekspertes bija izbrīnītas, ka iedzīvotāji tos izmanto, ka daudziem tas jau ir pašsaprotami,” stāsta G.Gailuma un uzsver, ka uz eko laukumiem šķirotos atkritumus ved aizvien vairāk iedzīvotāju. ZAAO šķirošanas daļas vadītāja pastāsta, ka, piemēram, Cēsīs eko laukumam Lapsu ielā pagājušomēnes bijuši 1858 apmeklējumi, Bērzaines ielā – 230, bet Raunā – 177 apmeklējumi. Varbūt kāds šo iespēju izmantoja vairākas reizes, bet viss liecina, ka iedzīvotāji ir ieinteresēti šķirot atkritumus. Lapsu ielas eko laukumā no iedzīvotājiem tika pieņemti 298 kubikmetri atkritumu. Ja tos samestu kā nešķirotus konteineros, tad iedzīvotāji būtu samaksājuši 4473 eiro un vēl tiktu samaksāts par noglabāšanu poligonā un dabas resursu nodoklis. “Ekspertes pārliecinājās, cik lieli rakstu darbi jāveic darbiniecēm, cik sīki viss tiek uzskaitīts un pārrēķināts kubikmetros, kas nonāk poligonā. Mums ir ļoti precīza datu bāze, ko vērts pētīt, analizēt,” saka G.Gailuma un piebilst, ka ierēdņiem jāredz, kā uzņēmēji izpilda pieņemtos likumus un noteikumus, nevis tikai jātulko direktīvas. Gan ekspertes, gan G. Gailuma atzina, ka tieši tagad, kad plānotas likumdošanas izmaiņas iepakojuma savākšanas sistēmā, sarunas starp likumdošanas izmaiņu rekomendāciju rakstītājiem un praktiskā darba veicējiem ir ļoti būtiskas. “Ēnu diena ir laba iniciatīva. To vērts turpināt, teica gan ZAAO Šķirošanas daļas vadītāja, gan ekspertes.
“Pārāk bieži starp uzņēmējiem un valsti ir komunikācijas šķēršļi, kad viena puse nesaprot otru, tādēļ viedokļi mēdz nesakrist, rodas dažādi pārpratumi un aizvainojumi. Šī kampaņa ir vērsta uz to, lai tuvinātu izpratni par to, kā veiksmīgi sadarboties, kur uzņēmējs var iegūt kompetentu konsultāciju, bet ierēdnis izprast, ko ikdienā nozīmē pildīt visas uzliktās prasības,” saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, atzīstot, ka šādas ēnošanas rezultātā taps arī jaunas idejas, kuras varēs ieviest ikdienā, samazinot birokrātiju un palielinot uzticamību starp abām pusēm.
Pirmajā ēnu dienā ierēdņiem neviens Cēsu puses uzņēmējs nebija iesaistījies.
Komentāri