Pirmoreiz mūspusē notika ozollapu, smilgu un ziedu vainagu konkurss.
Raiskuma pagasta ļaudis bija nodomājuši, ka nevajag slēpt sveci zem pūra un svētku gaidās ķērušies pie vainagu pīšanas, rādot līgotājiem, cik dažāda var būt šo svētku rota. Ja rītvakar būsiet draiskajā zaļumballē Raiskuma ezera krastā vai ziņģēšanu skatīsieties pa televizoru, tad gandrīz vai katrs vainags mākslinieku galvā būs raiskumiešu darināts.
“Mūsu cilvēki pin tik brīnišķīgus vainagus, ka gribējās tos līgotājiem, kas sanāks kopā no malu malām, arī parādīt. Tas būs tik skaisti! Par vainagu konkursu ir liela interese. Zinu, ka šodien daudzās mājās notiek kroņu pīšana,” sacīja konkursa idejas autore Inga Bērziņa, tāpēc “Druva” devās satikt čaklās pinējas, kuras vēl ceturtdienas pēcpusdienā pauda ideju pēc idejas, kādiem ziediem jāsmaržo, cik smagiem vai gaisīgiem jābūt zāļu vainagiem.
“Man tik ļoti patīk pētīt smilgas! No tām arī taisu vainagu, zem kura Jānis pat ar divām Līgām var paslēpties. Šo atdošu pagastam, lai priecājas cilvēki, ja viņiem par kopīgajiem svētkiem prieks! Pati tādu uztaisīšu, likšu pie mājas sienas, vēlāk istabā un glabāšu līdz nākamajiem Jāņiem,” sacīja “Rožkalna” saimniece Baiba Rasa, kura gan atzīstas, ka īpaši netic jāņuzāļu maģijai, bet uzsver, ka cilvēkiem jāprot svinēt pašu dzīvi, ka ik uz soļa jāierauga apbrīnas vērtais dabā.
“Man svētki ir varavīksne debesīs,” noteica Baiba un centās ievīt jaunas stieples smilgu vainagā, lai lielais zāļu lietussargs, ja būs nepieciešams, no lietus spētu pasargāt kaut pāris līgotājus.
“Jaunrūju” jaunā saimniece Līga Aļļēna vainagus dāvina mīļajiem. Viņas mamma Guna nosmēja, ka meita mazos un lielos vienkārši iepin ziedos, un no pagraba iznesa parādīt vainagu, kurā kontrastēja indigo zilais īriss ar koši dzelteno rapsi, bet mazmeitiņas Paulas svētku rota būšot sarkanu rožu vainadziņš.
“No jasmīniem, ozollapām jau vainagu var izpīt katrs! Man gribas, lai varam atšķirties. Es vēlos savu un īpašu vainagu svētkos,“ sacīja svētku gaviļniece Līga, kura gada īsāko nakti aizvadīs savās mājās, kur pie ugunskura sasēdīs trīs paaudzes.
“Uz vainagu pīšanu mani nevajag pierunāt. Ar prieku tos nesīšu arī uz konkursu, taču par to, kuram no lielā koncerta dalībniekiem piestāvētu manis veidotais vainags, pat neesmu domājusi. Man gribētos, lai tas tiek kaut mazākajam dejotājam, bet lai tas viņu iepriecina,” tā Līga Aļļēna, bet mamma Guna Rukšāne, ievedot savā plašajā ziedu dārzā, “Druvai” sacīja, ka pacentīsies konkursam uzpīt karalisko liliju vainagu. Tas tad būs īpašs savā cēlumā.
Raiskumieši pirmssvētku gaidās palīdzēja uzpost arī pagasta centru. Pagastmājas priekšā tagad saslieta ziedu sēta, pret senajām ēkām stiepjas ziedu kāpnes, bet kopā ar Dzidru Razgačevu daudzi mazie un lielie iemācījušies tikt pie madaru vainaga, jo lielā kroņu pinēja esot nopļāvusi vai pusi pļavas, lai dienu pirms Līgo vakara zem vecajiem kokiem varētu sēdēt un vīt madaru vītni, kurā sakrāta visa Latvijas vasaras gaisma, siltums un smarža.
Komentāri