Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Ielīgošana ar pirmizrādi

Druva
23:00
15.06.2007
3

Tā vēl nebija bijis, ka Jāņu ielīgošanā vienojas un reizē spēkojas akadēmiskās mūzikas pārstāvji – Latvijas radio koris un tautas mūzikas pārstāvji – etnogrāfiskais ansamblis ”Suitu sievas”. Arī tā vēl nebija bijis, ka rīdzinieki un kurzemnieki ar savu tikko radīto programmu „Vasara, suitu mēle” uzstājās nevis Rīgā, bet pirmizrādes sarīkoja novados. Pirmajam koncertam bija izraudzīta suitu ”dzimtene” Alsunga, bet otrajam – Vidzemes sirds – Cēsis.

Cēsnieku kaismīgus aplausus izpelnījās gan Ērika Ešenvalda asprātīgās dziesmas ar Ronalda Brieža ironiskajiem tekstiem „Suitu sievu Jāņu diena” un jauns variants par „Pūt, vējiņiem”, gan Mārtiņa Brauna jaunā versija pazīstamajam ansambļa ”Sīpoli” skaņdarbam „Dzied’ ar mani, tautu meita”. Vēl Mārtiņš Brauns no savas atvilktnes bija izņēmis un atsvaidzinājis ”Sīpolu” repertuāra daļu, kas 80. gados neizskanēja, kultūras pārvaldes aizliegta.

Akadēmiķi – Latvijas radio koris diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā -lieliski apliecināja, ka viņi gatavi izpildīt dziesmas, kas atgādina tautisku pačalošanu, bet suitu sievas, ka var dziedāt no notīm laikmetīgu mūziku. Tukumnieks Pēteris Butāns šim koncertam bija radījis dziesmu triādi, kurā par apdziedāšanos un vasaras saulgriežiem runā moderni – rokenrola un blūza skaņās. Koncertā skanēja arī Jurjānu Andreja klasiskā „Jāņu dziesmu svīta” un Ārija Šķepasta „Es gulu, gulu”. Skaņu bildi vēl izteiksmīgāku darīja instrumentālā grupa ar akordeonu, čellu, bungām un dūdām.

Raibajai radošajai grupai ir nopietns nodoms koncertu ierakstīt, lai uz nākošajiem Jāņiem to izdotu mūsdienīgā ”platē”. Tur skanēs arī suitu asprātīgais repertuārs. ”Tie nav Jāņi – bez apdziedāšanās,” paziņoja suitu runas sieva, ansambļa vadītāja Ilga Leimane un aizsāka cēsnieku apdziedāšanu: ”Visu gadu dziesmas krāju mobilajā telefonā”, ”600 Jāņu dziesmas dziedu 600. mersedesā”. Viņai pievienojās ansambļa dalībnieces, velkošās balsīs dziedot tik pazīstamo garo skaņu ”Ē – ē – ē”. Kurzemnieces apliecināja, ka iesērējušas dvēselītes saulgriežos būs kustināt.

Koncerta vadītājs, Latvijas radio žurnālists Orests Silabriedis, aicinot suitu sievas uz plača, lai runātu aci pret aci, jautāja, ar ko viņām saistās Cēsis. Kurzemnieces atgādināja, ka pirms pāris gadiem Cēsīs pēcjāņu laikā rīkotajā festivālā ”Uzziedi dejā!” viņas palīdzējušas Kuldīgas rajona vidējās paaudzes deju kolektīvam ”Bandava” nocelt festivāla galveno balvu -”Cēlo liliju”. Tā kā togad par festivāla laureātu kļuva arī Cēsu rajona deju kolektīvs ”Zeperi”, tad pēc kāda laika balva ceļoja atpakaļ uz Vidzemi, lai glabātos arī Līgatnē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
16

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
48

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
87

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
103

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
9
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
27
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi