Pagastā Sanitu Brēmani sauc par mākslinieci, kura ikdienā un svētkos piedomā, lai More būtu sakopta, svētku reizēs izrotāta un interesanta. Daudzi apkārtnes cilvēki zina, ka Sanita ir labs palīgs arī ģimenes svētku reizēs, noteikti izlaidumu un kāzu laiks arī nav iedomājams bez mākslinieces īpašajiem ziediem. Pati Sanita gan sarunās par savu darbu un vaļasprieku ir mazrunīga, viņa ne pušplēstā vārdā nesaka, ka nodarbotos ar mākslu. “Pēc izglītības esmu dārzniece, floristiku esmu apguvusi kursos. Tos pabeidzu jau pirms desmit gadiem. Tagad floristika daudziem jau apnīk, bet man joprojām patīk. Un floristika ir viens no zemnieku saimniecības “Kalna Višņi” piedāvātajiem pakalpojumiem,” pavisam nopietni par savu sirds darbu stāsta Sanita un neslēpj, ka no mammas šī nodarbe pielipusi abām mazajām meitām. “Puķēm vasarās augt neļauj. Iet, noplēš un taisa pušķus. Sanai patīk, un jūtu, ka ir arī iekšā, tikai jāpiestrādā,” novērtē mamma, kura zina, ka floristikā, tāpat kā citos darbos, kuriem ir vajadzīga radošā dzirksts, ir jāatrod savs rokraksts. Kāds tas ir, Sanita nesaka, vien piebilst, ka citu darbus kopē vien tie, kuriem pašiem nav ideju.
“Man liekas, ka modē vienmēr ir dabiskais. Mēs esam tādi dabas draugi – pa vasaru, rudeni mežu izstaigājam un vajadzīgo sameklējam, savācam. Bet ar modi floristikā ir tā – jāskata žurnāli. Man liekas, ka šogad modē būs melnbaltais Adventes vainagos. Kā tādu uztaisīt? Likšu melnus bumbuļus, kaut ko spīdīgu klāt. Pamats jau vainagam paliks zaļš, bet var jau arī melnbaltu sataisīt, kāpēc ne. Var salikt ogles un baltas sveces. Idejas rodas tad, kad rodas, ātrāk pie tām netiek,” noteica Sanita un piekrita, ka tieši šonedēļ būs ļoti daudz darba, lai visus, kuri jau novērtējuši floristes prasmes, varētu no jauna pārsteigt. Tomēr Sanita katram “Druvas” lasītājam novēl nesteidzīgi vadīt laiku un ikdienā piemirst par komerciju.
“Man nepatīk, ka Jāņus sāk skandināt pēc Lieldienām. Pēc Jāņiem jau nākamos svētkus. Tā ir komercija, lai tikai cilvēki pērk un pērk. Visi veikali tā ir piebāzti! Kādreiz pagāja 18. novembris, tad lika ārā plauktos bumbuļus, eglīšu rotas. Tagad visas pilsētas jau piebāztas ar Ziemassvētkiem. Tie vairs tad nav svētki, nav noskaņas, tas ir kaut kas riebīgs,” tā Sanita, neslēpjot, ka viņa, sarūpējot svētku pārsteigumus citiem, arī Ziemassvētkos grib tikai atpūsties un pavadīt laiku kopā ar ģimeni. Par lielākajām šā gada pārmaiņām Brēmaņi nosauc pārcelšanos uz citu dzīves vietu. Viņi pavisam īsu laiku dzīvo pašu celtajā, jaunajā mājā. Pa viesistabas logu redzams dārzs, kur izauguši ziedu kalni, kas tagad sakaltēti atrodas bēniņos. Turpat var ieraudzīt aveņu un zemeņu stādījumus, kas nes tieši tik lielu ražu, lai pietiktu tirgošanai vietējiem ļaudīm, kuri izvēlas bioloģiskajā saimniecībā audzētus produktus.
Komentāri