Sv.Jāņa baznīca šovasar ir atvērta līdz astoņiem vakarā.
“Vasaras mēnešos gribam, lai baznīca cilvēkiem ir pieejamāka. Lai tas, kurš vēlas, var pabūt tuvāk altārim, Dievam, izjust vēstures elpu, redzēt Cēsis no baznīcas torņa,“ stāsta draudzes priekšnieks Raimonds Kiršfelds un piebilst, ka, redzot vaļā durvis, cilvēki, būdami ziņkārīgi, nāk iekšā.
Kāpjot tornī, katrā stāvā apskatāma kāda izstāde. Te priecē draudzes svētdienas skolas, Cēsu mākslas skolas un skolēnu interešu centra audzēkņu zīmējumi. Lielu un mazu apmeklētāju uzmanību piesaista svētdienas skolas bērnu zīmējumi, kuros viņi atklāj, kā kāpurs pārtop skaistā tauriņā, gluži kā cilvēks, kurš pieņēmis Jēzu. Izstāžu iekārtošanu veikusi māksliniece Daiga Jirgensone.
Tie, kam interesē vēsture, piestāj un apskata materiālus par baznīcas vēsturi, senus priekšmetus. Zvanu tornī ikvienu sagaida pārsteigums. Ne tikai brīnišķais skats uz pilsētu no augšas, bet arī ap tūkstoš zvaniņu. Tos cilvēki te sanesa Cēsu 800 gades svinību laikā un pie katra pielika lapiņu ar vēlējumu vai lūgšanu.
Ik dienu baznīcā dežurē kāds draudzes loceklis. Tas ir viņa ziedojums savam dievnamam. “Cilvēku interese ir liela. Ienāk, pasēž, pārdomā, dažs paraud, noskaita lūgšanu. Te gūst mierinājumu. Un var pabūt vienatnē,” stāsta Maija Kalnupa, viena no dežurantēm. Dievnamā iegriežas daudzi tūristi – gan tepat no Latvijas, gan citām zemēm. “Ļoti daudz ir vāciešu. Viņi interesējas par Pletenbergu. Vietējie piestāj pie Valda Atāla gleznas, pēta vitrāžas. Tie, kam tuvāka vēsture, grib vairāk zināt par apbedījumiem, plāksnēm,” par novēroto stāsta Maija Kalnupa.
Baznīcā “Druva” satika Elmīru no Siguldas. Viņa Latviju apceļo ar velosipēdu. “Ienācu pielūgt Dievu. Te var pabūt vienatnē. Mani arī interesē vēsture, iegriežos katrā dievnamā, jo vecāka baznīca, jo man tā šķiet interesantāka,” domās dalījās siguldiete. No lietus dievnamā patvērumu bija radušas Alda Slaviņa un Signe Krainova no Rīgas. Jaunietes izmantoja iespēju apskatīt baznīcu. “Par Cēsu baznīcu biju daudz dzirdējusi. Nebūtu lietus un durvis vaļā, neienāktu. Tornī kāpām stundu, bija tik interesanti. Un Cēsis! Saulainā laikā skats noteikti ir vēl brīnišķīgāks. Bet lietainā dūmakā pilsēta izskatījās mistiska,” “Druvai” pastāstīja Alda un piebilda, ja nebūtu ienākušas baznīcā, nevarētu teikt, ka redzējušas Cēsis.
Komentāri