Pirmdiena, 9. septembris
Vārda dienas: Bruno, Telma

Gūst traumas neuzmanības dēļ

Druva
23:00
07.04.2008
2

Martā Ziemeļvidzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas

(VDI) Cēsu birojā reģistrēti astoņi nelaimes gadījumi darba vietās. Šī gada trīs mēnešos notikuši 18 nelaimes gadījumi, vairāk nekā pērn atbilstošajā laika periodā.

Traumas galvenokārt guvuši kokapstrādes, tirdzniecības un celtniecības uzņēmumu darbinieki.

„Darbiniekam arī pašam jāievēro jautājumi, kas saistīti ar darba drošību. Nākas secināt, ka gūtās traumas liecina par pašu darbinieku neuzmanību un vieglprātību pret veicamajiem darba pienākumiem, īpaši šomēnes,” saka vecākais

valsts darba inspektors V.Tabūns un uzsver, ka daudzos nelaimes gadījumos vairs nav vainojams tikai darba devējs. Traumējas, braucot ar automašīnu

Pēc negadījuma bija pagājis vairāk par mēnesi, kad tas, saņemot sociālās aģentūras informāciju, parādījās VDI redzeslokā. Radās

aizdomas par neizmeklētu negadījumu darba vietā. Taču izrādījās, ka par darba traumu šo negadījumu nosaukt nevar. Cietušais, nepaziņojot darba devējam, nebija ieradies darbā. Darba devējs nav varējis darbinieku atrast. Izmeklēšanā darbinieks norādījis, ka negadījums noticis darba vietā – braucot ar mašīnu, guvis locītavā elkoņa nervu traumu. Taču VDI izmeklēšanā konstatēja, ka darbinieks nav veicis viņam uzticētos tiešos pienākumus.

“Kā saka, darbinieks izrādījis lieku centību, kā rezultātā guva traumu. Un jāatzīst, ka šajā gadījumā vaina jāuzņemas pašam darba ņēmējam,” komentē V.Tabūns un uzsver, ka darbinieka tiešajos pienākumos bija informēt darba devēju par traumu.

Traumē kāju

Kāda cita trauma notikusi, izstrādājot mežu. Palīgstrādnieks, velkot zarus, kas atradušies zem nozāģētiem kokiem, izkustinājis baļķi. Tas sācis ripot un piespiedis strādnieka kāju pie cita baļķa.

“Arī šajā situācijā vaina jāuzņemas darbiniekam. Darba devējs bija instruējis un apmācījis, kā mežā jāstrādā. Strādnieks atzina savu vainu un skaidroja, ka nav ievērojis darba drošību. Kājas trauma nebija smaga, bet strādāt kādu laiku darbinieks nevarēja,” komentā V.Tabūns.

Sazāģē roku

Vairāki negadījumi pagājušajā mēnesī notikuši kokapstrādes uzņēmumos.

Darbinieks traumējis roku, nomainot iekārtas griezējinstrumentus.

“Liekot aizsargus, darbinieks nepagaidīja, kamēr rotējošās iekārtas pilnībā apstājas. Rezultāts – rokas trauma,” stāsta inspektors.

Līdzīgas nelaimes ar bīstamām iekārtām notikušas arī citā kokapstrādes uzņēmumā. Mēneša laikā bijuši divi negadījumi. Neuzmanības dēļ darbinieki sazāģējuši pirkstus.

Iepūš acīs gāzi

Pārsteidzoša darba trauma martā gūta tirdzniecības sfērā. Veikalā pārdevējai pircējs acīs iepūtis gāzes baloniņa saturu.

“Pārdevējai iestājās šoks, un darbiniece tika nogādāta pie ārsta. Par laimi, veselībai smagas sekas netika konstatētas. Arī darba devējam pārmetumus izteikt nevaram. Trauksmes poga veikalā bija ierīkota. Drīzāk jārunā par to, cik maz aizsargātas ir pārdevējas,” komentē V.Tabūns. Traumē muguru, nepareizi ceļot smagumus

Kāda cita darba trauma gūta celtniecībā. Strādnieks nepareizi pārvietojis smagumus. Turklāt nedarot tiešos darba pienākumus, bet palīdzot kolēģim.

“Smagumu celšanai speciāli instruē, ar instrukciju būtu jāiepazīstina ikviens darbinieks, kura pienākumos ietilpst smagumu celšana vai pārvietošana. Bet bieži vien smagumus ceļ nesagatavojušies, rodas traumas vai sastiepumi,” skaidro V.Tabūns.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

“Saulrietu” Vaktskalniņā stāda egles un priedes

00:00
09.09.2024
8

Pie K.Skalbes muzeja “Saulrieti”, Vaktskalniņā, kur apbedīts dzejnieks, tagad zaļo priedes un egles. “Pēc 2022.gada vētras uzkalniņš bija klajš. Dzejnieks nekad nav gribējis būt uz pjedestāla, kalna galā. Apkārtējie koki bija izgāzti, un viņa atdusas vieta vairs neiekļāvās ainavā tā, kā bija, kad to izveidoja,” stāsta Piebalgas muzeju apvienības vadītāja Līva Grudule un piebilst, ka […]

Samuraja ceļš uz teātri

00:00
08.09.2024
23

Lai arī Valmieras teātris ekspluatācijā nodots jau vasaras vidū, tā svinīgā atklāšana notika vakar, 5. septembrī. Emocionālo un asprātīgo ceremoniju jaunajā “melnās kastes” zālē vadīja divi skumja un nesatricināma izskata samuraji, trāpīgi simbolizējot to cīņu un askēzes ceļu, kas teātra kolektīvam bija jāveic kopš būvdarbu sākuma 2021. gada otrajā pusē. Izrāžu veidošana gandrīz būvlaukumā, dažkārt […]

Iemūrē laika kapsulu un svin vasaru

00:00
07.09.2024
58

Ar svētkiem cēsniekiem un viesiem “Cēsu alus” teritorijā tika iemūrēta laika kapsula Cēsu darītavas topošā Apmeklētāju centra pamatos. Nākotnē ēkā atradīsies Cēsu darītavas Apmeklētāju centrs un mūsdienīgas biroja telpas darbiniekiem. Projektā plānots ieguldīt 1,8 miljonus eiro. “Šogad pabeigsim sargu māju, būs ērtas darba vietas. Apmeklētāju centrs un administrācijas telpas taps nākamgad. Te būs darbavietas 28 […]

Biznesa pikniks iedvesmai

00:00
06.09.2024
37

Radošā un digitālā kvartāla “Rainis” telpās pagājušajā nedēļā notika biznesa ideju “Pik-Niks”. To apmeklēt uzņēmīgus cēsniekus aicināja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Cēsu pārstāvniecības projektu vadītāja Sanita Krieviņa kopā ar kolēģēm Annu Krasovsku un Inesi Džarcāni. Kupli apmeklētā piknika galvenā tēma bija pieteikšanās nosacījumi un ieguvumi konkursā “Ideju kauss 2024”, kas norisinās jau 16. gadu. […]

Tirgus un garšīgas uzkodas – tas sader

06:26
05.09.2024
458

Pirmais ielu ēdināšanas jeb street food festivals Cēsīs ir sākums šim ēdināšanas konceptam pilsētā. Organizators – “Cēsu tirgus” – plāno to aizvien kuplināt, piedāvājot pircējiem daudzveidību. “Vēlamies padarīt Cēsu novada iedzīvotāju un viesu tirdziņu atmosfēru daudzveidīgāku un piedāvāt dažādas pasaules virtuves garšas visām gaumēm,” “Druvai” pastāstīja pasākuma organizatore, SIA “Cēsu tirgus” valdes locekle Oksana Zariņa-Jerohoviča […]

Iepazīst medus ceļu līdz karotei

00:00
05.09.2024
34

Latvijas Biškopības biedrība ar devīzi “Dabas spēks karotē medus” aizvadītās nedēļas nogalē rosināja ikvienu apmeklēt “Medus dienu dravā”. Daudzi biškopji Latvijā iepazīstināja ar savām dravām, medusiegūšanu, stāstīja par tā veselīgajām īpašībām, un bija iespēja bez maksas iepazīt dažādas medus garšas. Cēsu novadā varēja braukt ciemos uz Nītaures pagastu pie Zusteru ģimenes. Dravā ir 85 bišu […]

Tautas balss

Dalās ar āboliem

10:36
06.09.2024
20
O. raksta:

“Cēsīs, Rīgas ielā, pie vienas mājas katru dienu izlikta kastīte ar āboliem, lai cienājas, kas grib. Paldies dāsnajiem saimniekiem,” pateicās O.

Izglītība ir pats svarīgākais

10:36
06.09.2024
21
Mudīte Bērziņa no Drabešiem raksta:

“Esmu redzes invalīde, tāpēc dzīvē daudz ko nevarēju darīt. Taču tagad visiem bērniem tiek dotas iespējas, par visiem rūpējas un gādā. Vēlu, lai katrs bērns un jaunietis, sākot jauno skolas gadu, atceras, cik svarīgi ir mācīties. Jābūt neatlaidīgiem un cītīgiem, jo nekas nav tik nozīmīgs kā izglītība! Tikai tā paver ceļus,” sacīja Mudīte Bērziņa no […]

Gājēju pāreju krāsojums drošībai

11:35
03.09.2024
26
Lasītāja raksta:

“Labi, ka Cēsīs pirms mācību gada ielās atjauno gājēju pāreju apzīmējumus. Vietējiem autobraucējiem gan vajadzētu zināt, kur gājējiem priekšroka, bet ne visi to ievēro. Izskatās, dažs nepamana vai negrib pamanīt, ka gājējs jau gandrīz ir uz pārejas, auto neaptur, turpina braukt. Nākamajā pirmdienā ielas būs pilnas skolēniem, jācer, koši baltie apzīmējumi šoferiem atgādinās, kur jābremzē […]

Svētki viduslaiku noskaņā

11:34
03.09.2024
18
Cēsniece raksta:

“Paldies par skaistajiem Lielstraupes pils svētkiem, kur netrūka ne kvalitatīvas mūzikas, ne mākslas meistarklašu. Interesants bija restauratoru stāstījums par darbiem pils atjaunošanā. Bija arī jauks tirdziņš, kur varēja gan nopirkt dārza veltes, gan pamieloties ar gardiem kārumiem. Rīkotāji bija parūpējušies, lai visiem būtu interesanti baudīt viduslaiku noskaņu,” par pagājušās nedēļas pasākumu priecājās cēsniece.

Vēsturi zināt svarīgi

11:34
03.09.2024
24
Vecmāmiņa O. raksta:

“Labi, ka tagad skolās vēs­turi mācīs kā atsevišķu priekšmetu, citādi tāds juceklis vien bija. Tā spriedu, skatoties, ko mācās mazmeita. Taču nevajadzētu iekrist otrā bedrē, kad bērniem liek zināt datumu katram notikumam, kas risinājies pirms simtiem gadu, un iesaistīto personu vārdus. Man liekas, tā bērnu var pavisam aizbaidīt no vēstures. Vai tiešām jāzina katrs bīskaps, […]

Sludinājumi