Svētdiena, 16. novembris
Vārda dienas: Banga, Glorija

Gūst traumas neuzmanības dēļ

Druva
23:00
07.04.2008
7

Martā Ziemeļvidzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas

(VDI) Cēsu birojā reģistrēti astoņi nelaimes gadījumi darba vietās. Šī gada trīs mēnešos notikuši 18 nelaimes gadījumi, vairāk nekā pērn atbilstošajā laika periodā.

Traumas galvenokārt guvuši kokapstrādes, tirdzniecības un celtniecības uzņēmumu darbinieki.

„Darbiniekam arī pašam jāievēro jautājumi, kas saistīti ar darba drošību. Nākas secināt, ka gūtās traumas liecina par pašu darbinieku neuzmanību un vieglprātību pret veicamajiem darba pienākumiem, īpaši šomēnes,” saka vecākais

valsts darba inspektors V.Tabūns un uzsver, ka daudzos nelaimes gadījumos vairs nav vainojams tikai darba devējs. Traumējas, braucot ar automašīnu

Pēc negadījuma bija pagājis vairāk par mēnesi, kad tas, saņemot sociālās aģentūras informāciju, parādījās VDI redzeslokā. Radās

aizdomas par neizmeklētu negadījumu darba vietā. Taču izrādījās, ka par darba traumu šo negadījumu nosaukt nevar. Cietušais, nepaziņojot darba devējam, nebija ieradies darbā. Darba devējs nav varējis darbinieku atrast. Izmeklēšanā darbinieks norādījis, ka negadījums noticis darba vietā – braucot ar mašīnu, guvis locītavā elkoņa nervu traumu. Taču VDI izmeklēšanā konstatēja, ka darbinieks nav veicis viņam uzticētos tiešos pienākumus.

“Kā saka, darbinieks izrādījis lieku centību, kā rezultātā guva traumu. Un jāatzīst, ka šajā gadījumā vaina jāuzņemas pašam darba ņēmējam,” komentē V.Tabūns un uzsver, ka darbinieka tiešajos pienākumos bija informēt darba devēju par traumu.

Traumē kāju

Kāda cita trauma notikusi, izstrādājot mežu. Palīgstrādnieks, velkot zarus, kas atradušies zem nozāģētiem kokiem, izkustinājis baļķi. Tas sācis ripot un piespiedis strādnieka kāju pie cita baļķa.

“Arī šajā situācijā vaina jāuzņemas darbiniekam. Darba devējs bija instruējis un apmācījis, kā mežā jāstrādā. Strādnieks atzina savu vainu un skaidroja, ka nav ievērojis darba drošību. Kājas trauma nebija smaga, bet strādāt kādu laiku darbinieks nevarēja,” komentā V.Tabūns.

Sazāģē roku

Vairāki negadījumi pagājušajā mēnesī notikuši kokapstrādes uzņēmumos.

Darbinieks traumējis roku, nomainot iekārtas griezējinstrumentus.

“Liekot aizsargus, darbinieks nepagaidīja, kamēr rotējošās iekārtas pilnībā apstājas. Rezultāts – rokas trauma,” stāsta inspektors.

Līdzīgas nelaimes ar bīstamām iekārtām notikušas arī citā kokapstrādes uzņēmumā. Mēneša laikā bijuši divi negadījumi. Neuzmanības dēļ darbinieki sazāģējuši pirkstus.

Iepūš acīs gāzi

Pārsteidzoša darba trauma martā gūta tirdzniecības sfērā. Veikalā pārdevējai pircējs acīs iepūtis gāzes baloniņa saturu.

“Pārdevējai iestājās šoks, un darbiniece tika nogādāta pie ārsta. Par laimi, veselībai smagas sekas netika konstatētas. Arī darba devējam pārmetumus izteikt nevaram. Trauksmes poga veikalā bija ierīkota. Drīzāk jārunā par to, cik maz aizsargātas ir pārdevējas,” komentē V.Tabūns. Traumē muguru, nepareizi ceļot smagumus

Kāda cita darba trauma gūta celtniecībā. Strādnieks nepareizi pārvietojis smagumus. Turklāt nedarot tiešos darba pienākumus, bet palīdzot kolēģim.

“Smagumu celšanai speciāli instruē, ar instrukciju būtu jāiepazīstina ikviens darbinieks, kura pienākumos ietilpst smagumu celšana vai pārvietošana. Bet bieži vien smagumus ceļ nesagatavojušies, rodas traumas vai sastiepumi,” skaidro V.Tabūns.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
24

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
27

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
18

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
135

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
451

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
40

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
24
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
22
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
30
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
19
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
20
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi