Šogad ne viens vien pievērsīs lielāku uzmanību vai arī pirmoreiz uzzinās par Gūdu klintīm, kuras sauc arī par Gaviļu iezi vai Tālskata iezi.
Šis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis atrodas Straupes pagastā, bet apskatāms no Līgatnes puses vai laivojot pa Gauju. Tas atgādina milzu kuģa priekšgalu, kas nāk pretim pa upi.
38 ģeologi un ģeoloģijas interesenti Gūdu klintis izraudzījušies par šīgada ģeovietu Latvijā. Ģeovietas izraudzīšanās ir demokrātiska, tika ieteiktas septiņas, starp tām arī Bānūžu Zelta avots, Skaistkalnes karsta kritenes.
“Klintis ir izcilas, to teiks katrs, kurš laivojis pa Gauju. Tajās redzams devona periods, ūdens straumes darbība,” stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Dr.ģeol. asociētais profesors Ģirts Stinkulis. Gūdu klintis atrodas Gaujas labajā krastā. Klintīs pie pašas upes un gar tās palieni un vecupi atsedzas senajā devona periodā veidojušies smilšakmeņi, vietām māli. Atsegumi līdz 50 metru augstajā pamatkrasta kraujā ir izvietoti trīs pakāpēs. Klintīs ir atrastas bruņuzivju, daivspurzivju un bezžokleņu fosīlijas, kā arī fosfātu konkrēcijas – minerālu veidojumi.
“Atsegumu joslas kopējais garums ir 390 metri. Līdz ar to Gūdu klintis pēc virsmas platības ir vienas no lielākajiem devona smilšakmeņu atsegumiem Latvijā un Baltijas valstīs,” uzsver Ģ.Stinkulis.
Gadsimtu gaitā vieta un vide mainījusies. Gaujas paliene iepretim klintīm ir aizaugusi ar baltalkšņu un ievu brikšņiem. “Apskatīt Gūdu klintis var, ne tikai laivojot pa Gauju. Mašīna jāatstāj Līgatnes dabas taku stāvlaukumā, tad dažu minūšu gājiens gar Gauju un var apskatīt klintis,” teic Līgatnes Tūrisma informācijas centra speciāliste Natālija Kaula un piebilst, ka dabas cienītājiem šī vieta ir iecienīts apskates objekts.
Ģ.Stinkulis atgādina, ka no ģeoloģijas viedokļa devona smilšakmeņu atsegumi ir viens no Latvijas simboliem. Koši sarkanos un dzeltenos toņos rotātās, retāk gaiši dzeltenās un pat baltās, smilšakmeņu klintis izdaiļo Gaujas, Amatas, Braslas, Salacas un daudzu citu Latvijas upju krastus. Devona smilšakmeņu atsegumi rada īpašu ainavu arī Vidzemes akmeņainajā jūrmalā. Jāņem vērā, ka atsegumos redzamie smilšakmeņi ir ļoti maza daļa no devona smilšakmeņu slāņkopām, kuras kā milzīgas, simtiem metru biezas plātnes guļ zemes dzīlēs visā Latvijā. Atsegumu pētījumi ģeologiem palīdz rekonstruēt seno nogulumu veidošanās apstākļus.
“Gūdu klintīs smilšakmeņos pārsvarā sastopama muldveida slīpslāņojuma tekstūra, kas norāda uz smilšu zemūdens grēdu virzību ātru ūdens straumju ietekmē. Vietām vērojamais dubultais slīpslāņojums un krokojums liecina par zemūdens noslīdeņiem un nelielu ieplaku veidošanos smilšainajā gultnē. Virs devona iežu atsegumiem ieguļ krietni jaunākā ģeoloģiskā perioda – kvartāra – ledāja un tā kušanas ūdeņu nogulumi,” skaidro Ģ.Stinkulis.
Kā jau daudzi īpaši un seni dabas veidoti brīnumu, arī Gūdu klintis saistās ar leģendām, nostāstiem. Tuvējās Gūdu mājās senatnē dzīvojis ļoti skops saimnieks, kas savu dvēseli bija apsolījis velnam. Velns tad arī ierāvis saimnieku pa stāvo krauju ar visu naudas maisu dziļajā atvarā iepretim klintīm. Šim atvaram un viltīgajam līkumam braucot garām, plostnieki allaž ziedojuši sudraba naudu. Ja noslīcis kāds plostnieks, tad, lai viņu atrastu, vajadzējis Gaujā laist maizi ar degošu sveci. Kurā vietā svece apdzisusi, tur arī bijis jāmeklē. Cits nostāsts vēstī, ka senatnē iepretim Gūdu mājām un iezim, lopus ganot, ganu dziesmām bijusi tik skaista atbalss un skanējis tik tālu, ka tas iedēvēts par Gaviļu iezi. Par Tālskata iezi klints iedēvēta vēlākos laikos, slavējot brīnišķīgo skatu, kas paveras no ieža virsotnes.
Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts, lai pievērstu sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, informētu sabiedrību, rosinātu vietas tālāku izpēti, atjaunošanu, sakopšanu un labiekārtošanu. 2018.gadā par ģeovietu bija izraudzīts Raunas Staburags. Gūdu klintīm veltītais izglītojošais pasākums plānots septembrī.
Komentāri