Griķi ir viena no pēdējām kultūrām, kuru zemnieki steidz kult. Salnas laukus iekrāsojušas sarkanus. Parasti salnas uznāk septembra sākumā, šogad krietni vēlāk.
Mārsnēnu pagasta zemnieku saimniecības “Vecpenguri” īpašnieks Rolands Kļaviņš šovasar griķus audzēja nedaudz vairāk kā 50 hektāros. “Raža sliktāka nekā citus gadus, vēl desmit hektāri nenovākti. Domāju, vai vērts kult, ņemot vērā degvielas cenu un to, ko nokuls. Maija slapjums, kad netika tīrumā, tad sākās sausums un griķi nevienmērīgi sadīga – tie arī iemesli, kāpēc tāda raža,” stāsta zemnieks un piebilst, ka pirmo gadu apdrošinājis sējumus, jo pērn auzas sagāza veldrē, bija lieli zaudējumi. “Apdrošinātājiem jāziņo 14 dienu laikā, bet cerēju, ka sadīgs, kaut kas jau sadīga, bet pēc četrām nedēļām jau bija par vēlu kārtot apdrošināšanu,” teic R.Kļaviņš un piebilst, ka citus gadus no hektāra iegūst ap 1,2 tonnas griķu, šoruden 500, 600 kilogramus klēts svarā. Labākajos tīrumos – ap tonnu.
“Vecpenguļi” ir bioloģiskā saimniecība un griķus audzē jau vairākus gadus. Saimnieks uzsver, ka no šīs kultūras neatteiksies. “Neietekmējos no tā, ka vienu rudeni maza raža. Pērn, kad jau griķiem bija laba cena, ne viens vien iespringa, ka jāaudzē griķi. Daudzi šogad sasēja, cena vēl lielāka, bet neizauga. Sekoju cenai, bet jāizaudzē vismaz viena divas fūres, ko aizsūtīt eksportā, mazāks daudzums nevienu neinteresē. Latvijas tirgus ir mazs, un savā ziņā tajā nestabilitāti rada paši zemnieki, gadu no gada mainot kultūras, kuras audzē, mēģinot audzēt to, kam iepriekšējā gadā augstāka cena. Bet tā ir mainīga,” vērtē R.Kļaviņš. Brāļi Reinis Liepiņš, Druvis un Dāvis Rīderi griķus audzē ap 200 hektāros gan pašu, gan nomātos laukos Veselavā, Kārļos, Drabešos, Jāņmuižā un vēl citviet.
“Bioloģiski izaudzēt nav viegli, bet ir vērts. Ja nodrošinu labu sējas laiku un ir labi sagatavota augsne, ir arī raža. Griķi ir labi arī zaļmēslojumam, bet šogad grēks tos ieart zemē. Sēkla pavasarī bija dārga, raža uz pusi mazāka nekā citus rudeņus, daudz tukšo riekstiņu, toties cena ir laba. Redzēs, vai vēl pieaugs,” vērtē Reinis Liepiņš un uzsver: “Ja ir apjoms, ar realizāciju nav problēmu. Lielākā daļa bioloģiski izaudzētā tiek eksportēta.”
Saimnieki katram tīrumam cenšas izvēlēties piemērotāko kultūru, rēķinoties, kas kur labāk varētu augt. Saimniecībā audzē arī zirņus, pupas, ripsi, rapsi, ziemas un vasaras kviešus, auzas, redīsus sēklai.
“Zirņiem izraugāmies smilšainākos laukus. Pirms trim gadiem zirņi ļoti labi izauga, bet bija sarežģīts gads. Taču zirņi katru gadu ir izaicinājums. Bija gads, kad 60 hektārus zirņu nācās sadiskot, jo visi augi bija pie zemes. Katrai kultūrai savi plusi, savi mīnusi,” saka R.Liepiņš.
Gan R.Kļaviņš, gan R.Liepiņš vērtē, ka pavasarī griķu sēkla noteikti būs dārga. Tam piekrīt arī uzņēmumā SIA “Priekuļu rapsis”, kur griķus tīra un kaltē sēklai bioloģiskajām saimniecībām.
“Priekuļu rapsis” uzskaitvede Sarmīte Daģe saka: “Griķi, kurus zemnieki atved, nav zāļaināki kā citus rudeņus, tāpat arī mitrums nav lielāks, bet saimniecībām ražas mazākas.”
To bioloģisko saimniecību skaits, kas audzē griķu sēklu un izmanto “Priekuļu rapša” pakalpojumus, gadiem nemainās. “Sēkla pavasarī būs. Taču, kā būs ar dīgšanu, redzēsim, jo tika novākti arī nenogatavojušies graudi. Karstums nodarīja savu, un vēlu sētie griķi nenogatavojās. Daži saimnieki vēl cerēja, ka zaļie nobriedīs, bet nu vairs nav, ko gaidīt. Šajās dienās kuļ pēdējos,” vērtē S.Daģe.
Komentāri