
Priekuļu tehnikuma muzejā pulcējās vairāk nekā desmit Cēsu puses bijušie ūdens motosportisti, lai godinātu tos, kuri uzņemti Latvijas Ūdens motosporta federācijas “Goda zālē”. Aicinājumu satikties izteica šī sporta veida entuziasts Zigfrīds Bitainis. Tikties ar veterāniem ieradās federācijas prezidents Atis Slakteris un ģenerālsekretāre Ieva Tauniņa.
Savulaik Cēsu pusē ūdens motosports bija populārs, pastāvēja divas spēcīgas komandas – Priekuļu tehnikuma un Sadzīves pakalpojumu kombināta (SPK). Braucēju vidū daudz Latvijas čempionu dažādās laivu klasēs.
Uzrunājot bijušos braucējus, A. Slakteris, kurš pats joprojām ir aktīvs šī sporta veida dalībnieks, atzina, ka liela daļa no klātesošajiem viņa bērnībā bijušas lielas autoritātes: “Kad sāku braukt, viņi jau bija panākumiem bagāti sportisti, Latvijas čempioni, kuriem gribējās līdzināties.”
Stāstot par “Goda zāles” izveidošanu, viņš citēja kādu ķīniešu sakāmvārdu – atceroties pagātni un skatoties nākotnē, ir jādzīvo šodien: “Pagātne jāatceras, tāpēc izveidojām “Goda zāli”, kurā iekļaujam cilvēkus ar lieliem sporta panākumiem, tos, kuri atstājuši paliekošas pēdas ūdens motosportā, veicinājuši attīstību, izaugsmi. Mums ir ļoti bagāta vēsture, un šie vīri pelnījuši, lai viņus neaizmirst.”
Apliecinājumus par uzņemšanu “Goda zālē” A. Slakteris pasniedza Andrejam Krūmiņam, kurš ilgus gadus bijis SPK komandas vadītājs, un Imantam Reinikam, daudzu sacensību uzvarētājam, Latvijas čempionam. Apliecinājums arī Jānim Rubenim, kurš gan nebija ieradies.
Pasniedzot apliecinājumu I. Reinikam, federācijas prezidents piebilda, ka savai ģimenei sakot, ja viņam būs veselība kā Imantam, savu 80. dzimšanas dienu sagaidīšot uz ūdens, motorlaivā.
I. Reiniks, kurš braucis vismaz 20 gadus, atzina, ka šis bijis negaidīts, bet patīkams pārsteigums: “Kad savulaik darbojāmies, neviens nedomāja par kaut kādiem novērtējumiem. Tā bija mūsu sirdslieta, viss brīvais laiks pagāja darbnīcās, meistarojot, darbojoties, piedaloties sacensībās. Mani tehnika vienmēr vilinājusi, tāpēc šī bija īstā vieta, tāpat kā daudziem vīriem un puišiem.”
Klāt bija arī Priekuļu tehnikuma direktors Imants Kupčs, šī sporta veida piekritējs, savulaik ieguvis sporta meistara pakāpi. Viņš pastāstīja, ka tagad nodarbojoties ar citiem sporta veidiem, bet notiekošajam ūdens motosportā sekojot. Kādreiz tehnikumā bija vairākas tehnisko sporta veidu sekcijas, šobrīd vairs nav, bet sperti pirmie soļi, lai atkal būtu.
“Šogad pieteicāmies “LMT Autosporta akadēmijā” kartingu kausam, esam jau saņēmuši dāvinājumu – jaunu kartingu. Notika audzēkņu testa braucieni, lai izvēlētos galveno pilotu, ceram, ka šis ir pirmais solis uz tehnisko sporta veidu atdzimšanu,” norādīja I. Kupčs.
Sanākušo vidū arī Jānis Avens, divkārtējais Latvijas čempions ūdens motosportā, kurš izteicis gatavību atgriezties sacensību apritē. Tas gan būšot atkarīgs no vairākiem aspektiem, arī finansiālā. Viņš neslēpj, ka šajā sporta veidā viņu vilina ātrums: “Vismaz man tas ir īpašs vilinājums, neesmu gatavs teikt ātrumam – nē. Ātrums uz ūdens ir pavisam citāds nekā uz ceļa, īpaši startējot skuteru klasē, kur braucējs laivā atrodas guļus uz vēdera. Pieļauju, ka skeletonā ir līdzīgas izjūtas.
Redzot dzirksteli šo vīru acīs, kad viņi runā par savu sporta veidu, ir papildu stimuls atkal braukt. Neslēpšu, arī man gribētos sasniegt rezultātus, lai tiktu pie “Goda zāles” diploma. Laiva stāv mājās, cik var slaucīt putekļus tāpat, labāk lai tas notiek sacensību dēļ,” teica J.Avens.
Jautāts par ūdens motosporta attīstību valstī, federācijas prezidents A. Slakteris norādīja, ka viņš nākotnē raugās pozitīvi. Protams, tik kupls dalībnieku skaits kā padomju laikos nav un nebūs, taču Latvijā to ir vairāk nekā Lietuvā, Igaunijā.
“Cenšamies sporta veidu popularizēt jauniešu vidū, ieviešot jaunas laivu klases. Šobrīd Latvijā attīstās “Formula Future”, kas ir lielisks un samērā lēts veids iesaistīt šajā sporta veidā iespējami lielu skaitu jauniešu – zēnus un meitenes. Mērķis – lai jaunatnei būtu kvalitatīvs veids, kā pavadīt brīvo laiku, lai būtu daudzpusība, jo tehniskie sporta veidi puišus vienmēr vilinājuši.
Cēsu pusē savulaik ūdens motosports bija ļoti attīstīts, tagad šis reģions no sacensību aprites pazudis. Saprotu, ka dominē zaļā domāšana, bet sacensību motori kļuvuši “zaļi”, videi kaitējums netiek nodarīts, un pērnā gada sacensības Alūksnes ezerā pat saņēma Starptautiskās Ūdens motosporta federācijas novērtējumu – Vides balvu. Ceram, ka arī Cēsu pusē atkal atgriezīsies sacensības, jo nespēju pieņemt, ka šobrīd Bauskā ūdens motosports ir krietni vairāk attīstīts nekā Cēsu pusē,” teica A. Slakteris.
Komentāri