Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Hugo, Uga, Uģis

Goda vietā – lupatu deķi

Druva
23:00
11.04.2008
42
200804120148396365

Izstāžu zālē “Vecpilsēta” apskatāma

Gunas Miķelsones izstāde „Lupatu grīdas ceļi”.

Kopš seniem laikiem Latvijā bija pazīstami lupatu deķi , tos sauca arī par zirgu deķiem. Latvieši, praktiska tauta, izmantoja nolietotos apģērbus kā audu materiālu paklājiem. Tā vecais pārtapa jaunā. Šodien lupatu deķi ir ne tikai lauku mājās, tie papildina mūsdienīgus telpu interjerus. Dažkārt saka – lupatu gobelēni, jo tie patiesi ir mākslas darbi.

“Cilvēkiem patīk. Par to liecina pircēju interese gadatirgos, pasūtījumi,” saka audēja Guna Miķelsone. Viņa nav mērījusi, cik metru vairāk nekā desmit gados noausts. Lupatu deķi tiek austi tekstillentīšu tehnikā uz rokas stellēm. Velkos viņa izmanto tikai lina diegus, bet audos noder

lietoti, dažādu materiālu apģērbi. “Jo daudzkrāsaināki ir vecie apģērbi un audumiem daudzveidīgāka faktūra, jo interesantāks iznāk deķis,” saka Guna un piebilst, ka divu vienādu lupatu deķu nav, katrā ir oriģināls un neatkārtojams krāsu salikums.

“Ko tik šajos gados neesmu audusi,” pārcilājot noaustos darbus, saka audēja un pauž pārliecību, ka darināt var brīnumskaistus un neparastus deķus. Viņas stellēs tapuši tādi, uz kuriem iezīmējas šaha galdiņš, labirints, bambusu birzs, japāņu ķiršu dārzs, bet, ieaužot lapsādas un trušādas kažoku un vēl klāt pieliekot zeltītu trikotāžu, iznācis īsts mākslas darbs “Zaķa un lapsas zeltas kāzas”. “Latviešiem patīk smilšu, akmens toņi, arī zaļie, kuru izvēle ir maza, jo nav tik daudz zaļu apģērbu. Es nekrāsoju materiālus, tāpēc jāiztiek ar tām krāsām, kādas ir. Man patīk ceriņu krāsas, arī tādi dzīvi toņi, kas raksturīgi Jāņu naktij, tad jūtams ritms,” stāsta audēja un piebilst, ka cilvēki jau darbus vērtē pēc tā, vai tie iederas interjerā. Gunas Miķelsones lupatu deķi rotā gan vairākus viesu namus, gan kafejnīcu Lietuvā. Tie redzami arī Dārziņa muzejā “Jāņaskolā”. “Klausījos Dārziņa mūziku un audu. Tie bija īpaši darbi, tikpat krāsaini kā Dārziņa mūzika,” stāsta audēja.

Ja kādreiz lupatu deķus izmantoja vien kā grīdas celiņus vai ziemā apsedza zirgus, mūsdienās tie kalpo kā paklāji, pārklāji dīvāniem un krēsliem, redzēti arī pie sienas kā gobelēni. “Ir bijušas reizes, ka noaužu deķīti, ko nolikt pie gultas, lai kājām silti, bet saimnieks to uzklāj uz gultas stūra, jo labi izskatās,” stāsta Guna Miķelsone un turpina: “Lai gan lupatu deķu audēju Latvijā ir daudz, vairākkārt esmu dzirdējusi, ka mani ir atšķirīgi. Droši vien tāpēc, ka tajos ielieku savu enerģiju, labās domas. Es daru to, kas man ļoti patīk,” atzīst audēja.

Gunas Miķelsones un Brīvdabas muzeja lietišķās mākslas studijas „Auseklis” metālkalumu izstāde apskatāma visu aprīli.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
5

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
23

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
151

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
82
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
48

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
20

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
18
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
33
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi