Latvijā norisinās amatierkoru skates. Tajās piedalās 215 jauktie kori, 76 sieviešu kori, 22 vīru kori un 36 senioru kori. Latvijas Nacionālais kultūras centrs amatierkoru skates rīko, lai apzinātu dalībnieku kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu, veicinātu koru māksliniecisko izaugsmi un kvalitatīvu attīstību, kā arī attīstītu, koptu un tālāk pilnveidotu Dziesmu svētku tradīcijas ilgt­spējai nozīmīgo izpausmi – koru kopdziedāšanas tradīciju, īpaši sekmējot izpildījumu a cappella. Jauktie kori skatē dzied brīvi izvēlētu repertu­āru, iekļaujot vismaz vienu dziesmu a cappella izpildījumā, savukārt vīru un sieviešu kori līdzās brīvi izvēlētam skaņdarbam dzied dziesmu no Latvijas sieviešu un vīru koru svētku Cēsīs repertuāra, bet senioru kori – no gaidāmo svētku Popē programmas.

Dziesmā ir spēks, vara un enerģija

Cēsu novada 14 koriem skate notika svētdien.   Korus vērtēja Siguldas, Ādažu, Ropažu un Saulkrastu novada koru virsdiriģents Jānis Baltiņš, Limbažu novada koru virsdiriģents Ints Teterovskis un Cēsu novada koru virsdiriģents Jurģis Cābulis.

Vērtējums pelnīts

“Novada kori kārtējo reizi pierādīja, ka ir vieni no inteliģentākajiem un labākajiem Latvijā,” pirms rezultātu paziņošanas sacīja J. Cābulis un visus iepriecināja ar ziņu, ka svētdien trīs stundas Cēsu senioru koris “Ābele” bija labākais Latvijā, tad to apsteidza ventspilnieki. Virsdiriģents arī uzsvēra, ka koristi un diriģenti iegulda pamatīgu darbu, lai sasniegtu augstu māksliniecisko līmeni, to pierāda skates rezultāti. Ne vienam vien mēģinājumi ir vairāk nekā divas reizes nedēļā. “Priecē koru sastāvi, īpaši, ka pievienojušās vīru balsis. Katrs koris ir citāds, ar savu krāsu un dod pienesumu kora mūzikai un kultūrai. Novada vērtība ir visi šie kori. Priecē diriģenti, kam ir ambīcijas, kuri izvēlas sarežģītāku repertuāru un ar to godam tiek galā, ka diriģenti spēj dziedātājus iedvesmot,” “Druvai” teica J. Cābulis un arī uzsvēra, ka viens koris var piedziedāt koncertzāli, ja pareizi novieto podestus un akustiskās sienas, to pierādījis skates koncerts.

“Rīga, Sigulda nav šķērslis, lai Cēsu novadā darbotos labi kori. Cilvēki ar prieku brauc dziedāt savā korī novadā, jo jūtas kā savējie. Tas ir ļoti svarīgi. Novada kori kā allaž iepriecināja, skate bija brīnišķīgs koncerts,” vērtēja J. Baltiņš, bet I. Teterovskis pauda gandarījumu    gan par jaunajiem, gan pieredzējušajiem diriģentiem, kuri prot “aizdedzināt” dziedātājus, un prieks korus redzēt un klausīties.   

Virsdiriģentu teikto precīzi raksturoja Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis, atgādinot koru kustības būtību: “Dziesmā ir spēks, vara un enerģija. Kad nākas lasīt, ka Latvija vai Cēsu novads ir neizdevies, klausos Dziesmu svētku kopkori, tur redzams un dzirdams, kādi esam – spēcīgi, vareni un skaisti. Koris tur latviešu daili, spēku.”

Koncertiem bagāta sezona

Katram korim šī sezona bijusi koncertiem bagāta, tā turpinās, jo vēl priekšā daudzi notikumi. Vecpiebalgas Muižas sieviešu koris, Priekuļu “Laumas” un vīru koris “Cēsis” šovasar Cēsu Pils parkā kopā ar koriem no visas Latvijas satiksies salidojumā, senioru “Ābelei” savi svētki. Novada kori priecēs cēsniekus un viesus Cēsu jubilejā ar īpašu programmu.

Zaubes korim    šosezon ir jauns diriģents Kristers Briedis, “Vidzemei” kormeisters Ulvis Krieviņš. Rudenī novada koriem pievienojies Cēsu Jauniešu koris Patrika Kārļa Stepes vadībā.

Pils kora un Cēsu Jauniešu kora dziedātājiem atmiņā paliks koncertstāsts “MAESTRO. Rai­mon­­dam PAULAM 90. Kon­cert­stāsts” Cēsu koncertzālē.  Tajā cēsnieki uzstājās kopā ar Latvijas Radio kori, Latvijas Radio bigbendu, Valsts kamer­orķestri “Sinfonietta Rīga”. Pils koris kopā  ar   Ogres jaukto kori “Grīva” Rīgas Sv. Vecās Ģer­trūdes baznīcā priecēja    garīgās mūzikas koncertā. Jau­niešu koris piedalījās deju uzvedumā “Savā starpā”. Katrs kolektīvs īstenojis savas ieceres, iestudējis koncertprogrammas, ar tām bagātinājis klausītājus.   

“Vidzemes” diriģenti Roberta Kumsāre un Ulvis Krieviņš, kuram šī ir pirmā sezona ar šo kori, pastāsta, ka divos mēnešos tapusi koncertprogramma ar dažādu paaudžu latviešu kora mūziku, kas izskanēja Cēsu Izstāžu namā. Cēsu svētkos pie kora ciemosies draugi no Francijas, būs gan kopkoncerts, gan viesu koncerts. “Koristi mums uzticas, mēs viņiem, un kopā varam sasniegt rezultātu,” saka R. Kumsāre.

Zaubes kori pirmo sezonu vada Kristers Briedis. “Satrau­kums pirms skates visiem bija liels, koris izdarīja, ko varēja. 13 mēģinājumos no nulles iemācījāmies trīs dziesmas,” pēc uzstāšanās vērtēja diriģents un pastāstīja, ka no iepriekšējā diriģenta Riharda Rudzīša pārņēmis stabilu kolektīvu. Korī dzied zaubēniešu paaudzes, vecmāmiņas kopā ar mazbērniem, savu kori nav pametuši tie, kuri Rīgā studē. Tā kā kaimiņu pagastos nav kora, dziedātāji brauc arī no Ķeipenes. Vienīgais, kas ikdienā traucē, ir savu laiku nokalpojušās tautas nama klavieres, kuras vairs nevar uzskaņot.

Vīru koris “Cēsis” un jauktais koris “Wenden” katru sezonu iestudē vairākas programmas un daudz koncertē. “Sezona ir ļoti aktīva, gandrīz nebija nedēļas nogales, kad nebūtu kāds koncerts, un tuvākajos divos mēnešos būs tāpat,” stāsta diriģente Marika Slotina-Brante, bet Jaun­piebalgas kora diriģents Emīls Rusovs atklāj, ka šosezon repertuārs papildinājies ar daudzām zināmām un retāk dziedātām latviešu komponistu dziesmām. Bijuši vairāki sadraudzības koncerti gan pašu mājās, gan braukts pie draugu kolektīviem. Kori papildinājuši vīri, meitenes no vidusskolas, arī dziedātāji no Rankas.

Straupes kora diriģente Arta Zunde ar lepnumu stāsta: “Ap­brīnoju koristus, viņi atrod laiku dziedāšanai, viņiem tas ir svarīgi. Lauku kori ir īpaša vērtība, ja to nebūtu, nebūtu Dziesmu svētku. Draugiem un radiem, mums visiem ar viņiem jālepojas.” Koris gatavojas VI Virsdiriģentu svētkiem Alojā, kas veltīti pirmo trīs Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģenta Indriķa Zīles 185. dzimšanas dienai. Kopā ar Mazsalacas kori būs skanīgs koncerts Straupē.

Būt korī

Latviešu nacionālā kultūra nav iedomājama bez kordziedāšanas. Kāpēc dziedāt korī, sarunā pieredzējušie koristi uzsvēra, ka tā ir iespēja būt savā kolektīvā, būt daļai no tā. Korī blakus ir citi, kuros jāmāk ieklausīties, lai taptu dziesma. Koris – tās ir emocijas, kuras paši rada un piedzīvo dziesmās.

Pieredzējušie koristi vērtē, ka, mainoties diriģentu paaudzei, jaunie ienāk ar citu redzējumu, stingrākām prasībām. Viņi mērķ­tiecīgi, ar lielu darbu, ko prasa arī no kora, nepieļaujot atlaides, virza dziedātājus, lai sasniegtu muzikālu skanējumu. Jaunie uzdrošinās izvēlēties sarežģītākas dziesmas, kuras bieži vien, par pārsteigumu pašiem koristiem, skan brīnišķīgi. Tas dod gandarījumu.

Līgatnietis Rūdolfs Melnis mācās Cēsu Valsts ģimnāzijā, dzied trijos koros un ansamblī. “Pagājušogad iesaistījos ģimnāzijas jauktajā korī “Tomēr”, iepatikās koncerti, skates, tad Dziesmu svētki. Tas bija brīnišķīgi. Pieteicos Cēsu Jauniešu korī, tad mani uzaicināja uz Līgatnes kori. Katrs koris ir citāds. Līgatnes korī esmu jaunākais un jūtos kā pieaugušais, “Tomēr” esmu kā skolnieks, Jauniešu korī kā jaunietis starp savējiem. Dziesmas katrā korī atšķirīgas, tas man patīk,” pastāsta Rūdolfs un atklāj, ka ar mūziku savu nākotni nesaista, bet koris būs viņa vaļasprieks.   

Klāvs Miks Žurevičs dzied Cēsu Jauniešu korī. Viņš kori sauc par otrām mājām. Paula Au­ziņa A. Kalniņa Cēsu Mū­zikas vidusskolā mācās par diriģenti. “Tas ir neizstāstāmi, kad daudzi sanāk kopā un top dziesmas un emocijas,” saka Paula, bet studiju biedrs Kalvis Ser­dants uzsver, ka kora dziedāšana ir viņa sirdskaisle.

SKATES REZULTĀTI

• Cēsu Pils koris (Marika Austruma, Evita Konuša) – 46,17 punkti, augstākā pakāpe;
• Cēsu jauniešu koris (Patriks Kārlis Stepe) – 45,06 , augstākā pakāpe;   
• “Beverīna” (Patriks Kārlis Stepe) – 44,78, I pakāpe;
• “Vidzeme” (Roberta Kumsāre, Ulvis Krie­viņš) – 43,89, I pakāpe;
• “Līgatne” (Mārcis Katajs un Ilmārs Seilis) – 43,45, I pakāpe;
• “Pie Gaujas” (Solveiga Vītoliņa) -    43,33, I pakāpe;
• “Straupe” (Arta Zunde) – 42,39, I pakāpe;
• “Wenden” (Marika Slotina-Brante) – 42,33, I pakāpe;
• “Jaunpiebalga” (Emīls Rusovs, Māra Vīksna) – 42,06, I pakāpe;
• Zaubes jauktais koris (Kristers Briedis) – 41,56, I pakāpe.
• Priekuļu    “Laumas” (Iveta Lapiņa) – 44,44, I pakāpe;
• Vecpiebalgas “Muižas koris” (Jānis Rijnieks) – 37,61, II pakāpe.
• “Cēsis” (Marika Slotina-Brante) -  41,33, I pakāpe.
• “Ābele” (Iveta Lapiņa) – 45,55, augstākā pakāpe.