Līdz ar siltā laika iestāšanos arī darba dienās, jo īpaši vakaros, individuāli vai ģimenes lokā cilvēki bauda atpūtu pie ūdens.
Divu dēlu mamma Karina teic, ka bērniem ļoti patīk atpūsties pie ūdens, tāpēc ģimene ir priecīga, ka arī pašiem pie mājas ir dīķis, bet tāpat labprāt dodas uz Niniera ezeru nopeldēties: “Lielais dēls peldas arī piemājas dīķī, bet ar peldvesti mugurā un tēta uzraudzībā. Ikdienā abi dēli atvēsinās arī ar ūdenspistolēm. Dienas karstumā mēdzu zēnus nolaistīt arī ar dārza laistāmo ūdeni. Tas nāk no avotiņa, bet karstajās dienās garajā šļūtenē ir patīkami uzsilis. Tad abiem ir prieki, spiedzieni un smiekli. Savukārt ūdenstilpēs, rūpējoties par drošību, bez peldvestēm un vienus peldēties nelaižu. Ezerā ūdenī ejam kopā, plunčājamies.”
Trīs bērnu māmiņa Anna atzīst, ka vakari pie ezera ir tāds jauks atslodzes mirklis gan vecākiem, gan bērniem: “Pie dabas var atjaunot spēkus jaunam darba cēlienam, un kas gan bērniem var patikt vairāk kā dzīvošanās pa ūdeni. Jautājums, kad brauksim uz ezeru, vienmēr ir aktuāls. Vienus gan nekad nelaižu, cenšos arī pati, pat ja neeju peldēties, nolikt telefonu malā un gan uzraudzīt bērnus, gan atpūsties no viedierīcēm.”
Arī četru bērnu māmiņa Evija teic, ka ģimene bieži brauc uz ezeru vai jūru, šogad vairāk tiek baudīta atpūta pie ezera: “Un, lai būtu droši, mums ir savi noteikumi: vienmēr viens no pieaugušajiem ir klāt pie krasta, kad esam ūdenī, pieaugušais aiziet tik tālu, cik bērniem atļauts peldēt, cik bērniem ir droši. Esam kā robeža. Tā kā Evelīna ļoti labi peld, viņai noteikumi nedaudz citādi, bet pārējie trīs bērni drīkst iet tikai līdz vietai, kur ūdens viņiem līdz krūtīm, un tad peldēt uz krastu. Jaunākajam neliekam peldlīdzekļus, ne uzplečus, ne riņķus, jo tad bērnam rodas sajūta, ka viņš var peldēt jebkur, arī tur, kur kājas vairs nesasniedz zemi. Tas ir bīstami. Uzskatu, ka nevienu mirkli nedrīkst atraut acis no bērniem, kad mazie ir ūdenī, jo var būt situācijas, kad vajag reaģēt acumirklī. Ja pie ūdens ar bērniem esmu viena, bet pēkšņi uz mirklīti jānovērš no mazajiem uzmanība, lūdzu palīdzību kādam pieaugušajam, kurš ir blakus. Bet tikai zibens ātrumā, tas ir kā ārkārtas plāksteris.” Evija atzīst, ka Gaujā nepeldas. Viņa ir cēsniece, jau bērnībā teikts, ka Gauja ir ļoti, ļoti bīstama, un tā tas arī ir iegājies.
Tā kā beidzot atnākušajās siltajās dienās peldvietās pulcējas daudz cilvēku, dažādi dienesti aicina iedzīvotājus ievērot piesardzību, jo diemžēl negadījumi uz ūdens nav reta parādība. Tā policija ziņoja, ka aizvadītās nedēļas nogalē Vidzemē iedzīvotāja ziņojusi par bērniem, kas bez pieaugušo uzraudzības atrodas pie ūdenstilpes. Izrādās, kamēr mamma bijusi darbā, izlēmuši aiziet nopeldēties. Šādos gadījumos nekavējoši jāinformē policija. Tiek arī atgādināts, ka pieaugušajiem, esot pie ūdens, jāpatur savas atvases redzeslokā, jāuzrauga īpaši cieši brīžos, kad bērni ir ūdenī, pat ja prot labi peldēt. Bērni jāpieskata arī tad, kad peldas piemājas dīķī vai baseinā, jo nereti nelaimes mēdz notikt arī it kā šķietami ikdienišķās un drošās vietās, kad vecāki neatpazīst slīkšanas pazīmes vai nav bijuši klāt. Tāpat drošības jautājumus svarīgi pārrunāt ar pašiem bērniem, lai atpūta pie ūdens nepārvērstos traģēdijā. Diemžēl Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests šogad jau ziņojis par diviem gadījumiem, kad pavisam mazi bērni noslīkuši piemājas dīķos, jo, pat pēc neilga brīža konstatējot nelaimi, arī mediķiem vairs nav iespējams glābt bērna dzīvību. NMPD arī iesaka nožogot mājas tuvumā esošās ūdenstilpes, lai bērns brīvi nevar tām piekļūt; ja vien iespējams, neveidot ūdenstilpes tuvu mājām.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika rāda, ka 2020.gadā dzīvību noslīkstot zaudējuši 128 cilvēki, tostarp bērni. Tas ir piecas reizes vairāk nekā vidēji citās Eiropas valstīs. Visvairāk – 60% – noslīkst upēs, ezeros, dīķos. Savukārt šogad noslīkušo skaits jau maija vidū bija 21 cilvēks, tai skaitā bērni.
Komentāri