Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Gatavi mežu ugunsgrēkiem

Druva
23:00
02.04.2007
3

Cēsu virsmežniecības darbinieki mācībās gatavojās mežu ugunsnedrošajai sezonai.

Cēsu virsmežniecības meža apsardzības inženieris Jānis Ročāns skaidro: “Notiek gatavošanās meža ugunsnedrošajai sezonai, tādēļ vienkopus aicinājām virsmežniecības darbiniekus, lai atgādinātu, kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā.”

Kā pastāstīja Cēsu virsmežniecības meža ugunsdzēsības stacijas vadītājs Viktors Ivašins, mācībās piedalījās visu sešu rajona mežniecību pārstāvji. Izmēģinātas trīs specializētās pikapveida automašīnas, kuras izmantojamas meža apsekošanai un uguns ierobežošanai. Tās pagājušā gada nogalē valsts meža dienests iegādājās par Eiropas lauksaimniecības virzības un garantijas fonda līdzekļiem, taču ziemā tās izmēģināt nebija iespējams.

V.Ivašins: “Pašlaik no trim mašīnām darbojas viena, parējām jāveic nelieli labošanas darbi. Tomēr secinājām, ka mūsu vajadzībām tās ir ideālas mašīnas. Ar tām iespējams ekonomēt laiku, iegūt ātrumu un neatkarību, jo, negaidot papildus palīdzību, varam ierobežot ugunsgrēka izplatību. Mašīnu kravas nodalījumā ir uguns dzēšanai nepieciešamais inventārs – augstspiediena ugunsdzēsības sūknis, ūdens tvertne ar apmēram 400 litru tilpumu, šļūtene un augstspiediena ugunsdzēsības stobrs.”

V.Ivašins atzīst, ka par mašīnu lietderību un priekšrocībām pilnībā varēs spriest rudenī, kad būs apkopoti konkrēti dati.

Specializētās mašīnas atrodas trijās – Raunas, Ieriķu un Pārgaujas – mežniecībās, taču nepieciešamības gadījumā tās brauks uz jebkuru vietu rajonā. Raunas mežzinis Guntis Ozoliņš, Pārgaujas mežzinis Jānis Renga un mežsargs Raimonds Mežaks skaidro, ka pagasti, kuros uz vietas ir mašīnas, ir ar augstāko ugunsbīstamību. Iemesls tam – mežu sausums, kā arī tūristiem pievilcīgās vietas, līdz ar to arī lielais cilvēku pieplūdums. Speciālisti vērš uzmanību, ka bieži vien ugunsgrēki ir cilvēku neatbildīgas rīcības rezultāts, tādēļ viņi aicina būt prātīgiem un pēc ugunskura kurināšanas to nodzēst, tāpat arī nesmēķēt mežos.

R.Mežaks skaidro, ka pagājušajā gadā mežu ugunsgrēki bijuši ļoti bieži, pat divi vienā un tajā pašā laikā: “Dabiskie ugunsgrēki, piemēram, zibens izraisītie, ir ļoti reti. Lielākoties vainojami cilvēki. Ugunsgrēku radītie bojājumi ir milzīgi, tiek iznīcinātas dabas vērtības – koki, putnu ligzdas, skudru pūžņi un visa dzīvā radība. Sevišķi bīstami, ja izdeg jaunie kociņi. Mežu īpašniekiem ir nepieciešami lieli izdevumi, lai no atjaunotu audzes.”

Mežsargi atzīst: “Ceram, ka mašīnas palīdzēs un izdegs mazākas platības mežu.”

Lai nodrošinātu darba drošību un aizsardzību, kā arī ievērotu Eiropas Savienības noteikumus, mežniecību darbiniekiem tika izdalīti arī ugunsdzēšanai piemēroti aizsargtērpi un zābaki. V. Ivašins skaidro: “Cilvēkam ir jābūt maksimāli pasargātam no traumu iegūšanas iespējas, no apdegšanas.” Tomēr V. Ivašins norāda, ka no nepieciešamajiem 50 tērpiem valsts meža dienestam bija iespēja iegādāties un nodot Cēsu virsmežniecībai tikai 43.

R. Mežaks atzīst: “Ugunsnedrošajai sezonai ir nepieciešams sagatavoties laikus. Uguns dzēšana mežos ir specifiska. Mežu masīvi ir lieli un ugunsgrēka konstatēšana un novēršana ir komplicēta. Konkrētā situācija ir ļoti labi jāpārzina, turklāt līdz uguns nedrošā perioda izsludināšanai ir jāattīra ceļi, īpaši jau mazie, lai braucot nekas netraucētu un pēc iespējas ātrāk varētu ugunsgrēku

ierobežot.”

V. Ivašins skaidro, ka bieži vien uguns no kūlas ugunsgrēka pāriet uz blakus esošo mežu, taču, līdz tas ir pamanīts, nodegušas var būt jau lielas platības. Jāņem vērā, ka jebkura dedzināšana ir jāsaskaņo ar mežniecībām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
20

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
54

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
59
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
76
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi