Savās pagaidu mājās Cēsu dzīvnieku patversmē “Lācīši” uzturas deviņi suņi un 23 kaķi, no kuriem astoņi ir kaķēni.
Patversmes vadītāja Liene Mališeva teic: “Vidēji patversmē uzturas ap desmit suņiem, tomēr novēroju, ka klaiņojošu suņu kļūst mazāk. Tajā pašā laikā ir suņi, kas regulāri pamanās aizmukt no mājām. Dzīvniekiem, kuriem ir reģistrēti čipi, ir viegli atrast saimniekus. Ja čipa nav, tad divas nedēļas gaidām, vai saimnieks pats parādīsies. Ja tomēr tā nenotiek, suni čipojam un reģistrējam vienotajā Latvijas datubāzē, uz dzīvnieku ir iespējams pieteikties jauniem saimniekiem. Suņa paņemšana no patversmes nav bez maksas, jo dzīvnieki tiek vakcinēti, čipoti, ja nepieciešams, sterilizēti un kastrēti. Šobrīd patversmē ir suņi vecumā no diviem līdz pat divpadsmit gadiem. Gribu iedrošināt cilvēkus, ka nav jābaidās ņemt pieaugušu suni. Dzīvnieki izrāda ļoti lielu mīlestību un vēlmi izpatikt saimniekam, tāpēc arī pieauguši suņi ļaujas komandām, tos iespējams apmācīt. Nepieciešama tikai pacietība, neatlaidība un mīlestība.”
Gandrīz visi suņi, sagaidot cilvēkus, skaļi rej un nepacietīgi gaida, kuru vedīs pastaigā, jo katrs grib izbaudīt šos priecīgos mirkļus. Ja sākotnēji suns ir bailīgs vai agresīvs, patversmes darbinieki ar dzīvnieku strādā, ļauj viņam iepazīt cilvēkus, līdz pamazām suns pierod un sāk uzticēties, tad arī brīvprātīgie var sākt vest to pastaigā. Liene priecājas par brīvprātīgo atsaucību, viņu vidū ir daudz jauniešu: “Ir brīži, kad brīvprātīgo ir vairāk, ir dienas, kad nav neviena, taču ir cilvēki, kuri regulāri ierodas, lai vestu suņus pastaigās.”
Patversmē esošie kaķēni, kas atrasti pie patversmes teritorijas vārtiem noliktā somā, uz jaunajām mājām varēs doties pēc gadu mijas. Mazajiem kaķīšiem vēl jāpaaugas, jāsaņem viss nepieciešamais. Liene skaidro, ka gan par kaķēniem, gan patversmē nonākušajiem kucēniem ir liela interese. Arī tagad vairāki cilvēki izteikuši apņemšanos ņemt pat divus kaķēnus, jo vēlas, lai arī dzīvniekiem ir interesanti un ir kompānija. Tomēr darbiniece atgādina, ja ir vēlme ņemt kaķēnu, jāatceras, kamēr kaķis pieradīs pie jaunajām mājām un jaunās kārtības, var būt gan saplēstas tapetes, gan noskrāpēti dīvāni, bet arī kaķus ar pacietību var iemācīt atbilstoši uzvesties: “Tomēr, ja kaķis sāk nokārtoties gultā, ko pirms tam nav darījis, tam jāpievērš uzmanība, jo kaut kas nav kārtībā, kaķim kāda iemesla dēļ ir diskomforts – vai nu saistībā ar ēdienu, kastīti, kurā nokārtoties, vai attiecībās ar cilvēkiem.”
Gadās, ka cilvēki nesarod ar jauno mājas iemītnieku, patversmes darbinieki ir pretimnākoši, ja jaunais saimnieks saprot, ka nespēs rūpēties par dzīvnieku, pieļauj tā atdošanu atpakaļ patversmē. Tāpat, ja vecajiem ļaudīm veselības dēļ kādu brīdi jābūt slimnīcā un nav, kas dzīvnieku pieskata, patversme uz to laiku dzīvnieku uzņem un par to parūpējas.
Liene Mališeva teic, ka uz Ziemassvētkiem gan cilvēkiem individuāli, gan uzņēmumiem ir liela interese ziedot patversmei, tas ir liels atbalsts. Viņa ir ļoti priecīga, ja ziedotāji iepriekš piezvana un painteresējas, kas konkrētajā laikā dzīvniekiem ir visnepieciešamākais. Tā tikko kāds uzņēmums ziedoja materiālus, lai patversmē varētu izgatavot plauktus, kur ērti novietot ikdienā dzīvnieku aprūpei nepieciešamas lietas. Ir cilvēki, kas ziedo dāvanu kartes, pirktas zooveikalos vai veterinārajās klīnikās, tāpat arī malku, briketes, kas nepieciešamas, lai ziemā uzturētu siltumu patversmē. Ziedojumos saņem arī dzīvniekiem nepieciešamo pārtiku.
Patversmi no 2017. gada apsaimnieko Cēsu Dzīvnieku aizsardzības biedrība, patversmē strādā divi darbinieki: Liene Mališeva un Rauls Plūme. Patversmei ir iespējams piezvanīt visas diennakts laikā, bet apmeklētājiem tā ir atvērta ik dienu no divpadsmitiem līdz četriem. Atrodoties patversmes teritorijā, ir ļoti svarīgi uzvesties mierīgi, klusi, ievērot darbinieku norādes, pie dzīvniekiem iet tikai kopā ar darbiniekiem.
Komentāri